Nākamā gada valsts budžeta veidošana, kurā dotācijām visām Latvijas pašvaldībām tiek paredzēti tikai 7,68 miljoni latu, var nopietni apdraudēt Latvijas siltumapgādes sistēmu, jo pašvaldībām nebūs pietiekami līdzekļu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai.
Nākamā gada valsts budžeta veidošana, kurā dotācijām visām Latvijas pašvaldībām tiek paredzēti tikai 7,68 miljoni latu, var nopietni apdraudēt Latvijas siltumapgādes sistēmu, jo pašvaldībām nebūs pietiekami līdzekļu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai. Par šiem jautājumiem jāsāk runāt jau pašlaik, jo gadījumā, ja budžeta projektā lielākas investīcijas pašvaldībām netiks paredzētas jau tagad, Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēma būs apdraudēta vairākus gadus uz priekšu.
Triecienu siltumapgādei šogad deva valdības lēmums no 14 līdz 4 miljoniem latu budžetā samazināt dotācijas pašvaldībām. Lai gan vēlāk valdība pašvaldībām vēl papildus atvēlēja 3,5 miljonus latu, tomēr tas bija divas reizes mazāk nekā iepriekš plānotie 14 miljoni latu.
Pašlaik šis valdības lēmums galvenokārt ietekmējis Latvijas uzņēmējus, kas nodarbojas ar siltumapgādes sistēmu rekonstruēšanu un nepieciešamo materiālu piegādi, bet ziemā sekas izjutīs liela daļa Latvijas pašvaldību iedzīvotāju. To, ka Latvijā siltumapgādes sistēma ir tālu no ideāla, pierādīja pagājusī ziema, kad vairākās skolās bērni klasēs rakstīt mēģināja ar cimdiem rokās, bet viņu vecāki izmisīgi centās noturēt dzīvokļos plus 10 grādu temperatūru.
Šogad situācija vairāku iemeslu dēļ var būt vēl kritiskāka, jo līdzekļi siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai tika samazināti jau šajā gadā, nozīmīgi rekonstrukcijas darbi nav veikti un lielākajā daļā pašvaldību siltumapgādes sistēmu stāvoklis turpinājis pasliktināties. Siltumapgādes sistēma, kas savu mūžu ir nokalpojusi, ziemas salā var avarēt, kas nozīmē nevajadzīgas papildu izmaksas, kā arī iedzīvotājus pilnīgi bez apkures un siltā ūdens.
Īpaši kritisku situāciju šajā gadā rada dabasgāzes cenu palielinājums, kas ir galvenā izejviela, ko pašvaldību uzņēmumi izmanto siltuma ražošanai. Palielinoties dabasgāzes cenām par aptuveni 20 procentiem, pašvaldību siltumapgādes uzņēmēji nonāk pavisam neapskaužamā situācijā, jo tagad pašiem savu līdzekļu investīcijām nepaliek gandrīz nekas. Divu lielu Latvijas pilsētu Daugavpils un Liepājas siltumapgādes uzņēmēji jau meklē katru iespēju norēķināties par tiem piegādāto gāzi, jo liela daļa iedzīvotāju nevar atļauties samaksāt par siltumu pēc pašreizējiem tarifiem. Pēc apkures cenu kāpuma paredzams, ka parādnieku īpatsvars palielināsies un siltumapgādes uzņēmumu situācija tikai pasliktināsies.
Bez valsts finansiāla atbalsta pašvaldības un to siltumapgādes uzņēmumi nonāk apburtā loka varā, un, ceļoties energoresursu cenām, bez valsts atbalsta no tā būs arvien grūtāk izkļūt. Jau pašlaik liela daļa nozīmīgu siltumapgādes uzņēmumu valstī ir maksātnespējīgi, bet maksātnespēja bieži tiek uzskatīta par vienīgo iespēju uzņēmuma tālākai pastāvēšanai un siltumapgādes sistēmas funkcionēšanai.
Valdībai un ministriem ir pienācis laiks apzināties, ka siltumapgādes sistēmu rekonstruēšana tiek veikta ne tikai, lai nodrošinātu stabilu un drošu siltumapgādi, bet arī lai veicinātu energoefektivitātes uzlabošanos, kas ļauj katram siltuma saņēmējam maksāt mazāk par saņemto siltumu. Veicot kompleksu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, nomainot siltumtrases ar rūpnieciski izolētiem cauruļvadiem un uzstādot individuālos siltumpunktus, siltumenerģijas ekonomija ir vismaz 30 procentu.
Ieguldot nepieciešamos līdzekļus pašlaik, tiek panākta siltumapgādes drošība, izmaksu samazināšanās, kā arī vides stāvokļa uzlabošanās, savukārt, ievērojot «taupības režīmu», valdība riskē gan ar iedzīvotājiem, gan apkārtējo vidi, kas var ciest avāriju dēļ, gan arī nelietderīgi izkūpina gaisā simtiem tūkstošu latu nodokļu maksātāju naudas.
