Viena no izpildvaras galvenajām prerogatīvām ir budžeta veidošana, tieši tādēļ valdība jau laikus uzsākusi darbu pie jaunā budžeta plānošanas.
Viena no izpildvaras galvenajām prerogatīvām ir budžeta veidošana, tieši tādēļ valdība jau laikus uzsākusi darbu pie jaunā budžeta plānošanas. Tas solās būt gana skops, jo ir uzsākts tā saucamais «nulles» budžeta cikls. Virkne opozīcijas partiju budžeta vīziju 2004. gadam jau paguvusi nodēvēt par sliktāko kopš neatkarības atgūšanas, jo aprēķini liecina, ka visām ministrijām savi tēriņi būs jāsamazina aptuveni par 6,5%, kas reāli nozīmē to, ka būs jāatsakās no daudziem pasākumiem, kas jau tā ir atlikti gadu no gada. Zīmīgi, ka šādi taupības pasākumi tiek ieviesti tieši tagad, kad, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, valsts budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar pagājušo gadu, auguši par 10%, bet iekšzemes kopprodukts (IKP), pēc speciālistu aplēsēm, varētu sasniegt septiņu procentu pieaugumu.
Valdības vadītājs Einārs Repše norādījis, ka ir atrasts optimālais risinājums budžeta veidošanā, maksimāli samazinot nelietderīgos tēriņus un atsakoties no diskusijām par valsts budžeta deficīta palielināšanu virs diviem procentiem no IKP. Šis risinājums paredz tērēt tikai tik daudz naudas, cik tās ir, atsakoties no mākslīgas budžeta ieņēmumu prognozes palielināšanas.
Jaunā laika (JL) koalīcijas partnere Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau paudusi viedokli, ka nevar atbalstīt piedāvātos budžeta veidošanas principus nākamajam gadam, jo tas būtiski ietekmēs iedzīvotāju labklājību un vairos nabadzību valstī. No vienas puses, šādus paziņojumus, protams, varam vērtēt kā partijas reklāmas aktivitāti, demonstratīvi iestājoties par iedzīvotāju sociālo drošību. Tomēr, no otras puses, tik kardināls budžeta samazinājums patiešām var skart katru no mums un izraisīt nevajadzīgu sociālo spriedzi.
Par to, ka ar jauno budžeta projektu viss īsti nav kārtībā, liecina arī JL biedra Māra Gulbja izteikumi par iespēju demisionēt, ja valdība un Saeima atbalstīs piedāvāto budžeta variantu, kurā Iekšlietu ministrijai tēriņi jāsamazina par 7 miljoniem latu, kas faktiski nozīmē to, ka no darba būs jāatlaiž katrs septītais policists. Arī veselības ministre Ingrīda Circene uzsvērusi, ka līdzekļu samazināšana ministrijai draud ar nepieciešamību veikt virkni nepopulāru pasākumu, sākot ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras reorganizēšanu un slimokasu likvidēšanu un beidzot ar valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu saraksta sašaurināšanu.
Visdrīzāk no ieviestajiem taupības pasākumiem būs jācieš arī ārlietu sektoram, slēdzot daļu no diplomātiskajām pārstāvniecībām, jo tā ir vienīgā iespēja samazināt izdevumus, taču arī šādā veidā var rasties papildu zaudējumi. Valstij vajadzēs segt izdevumus par lauztajiem telpu īres līgumiem. Līdz ar to uz laiku būs jāaizmirst par jaunu diplomātisko pārstāvniecību atvēršanu Turcijā, Ungārijā, Kazahstānā un Japānā.
Nevar gan apgalvot, ka plānotie taupības pasākumi nav nepieciešami, jo tā ir vienīgā iespēja atgriezties pie Šķēles sludinātā «nulles» budžeta varianta, tomēr nepārliecina veids, kā tas tiek darīts. Proti, tā vietā, lai samazinātu nelietderīgos izdevumus pēc būtības, tiek ierosināts proporcionāli samazināt visu ministriju budžetus, izdalot trūkstošo summu uz «galviņām». Acīmredzot šajā situācijā efektīvākais veids, kā samazināt budžeta izdevumus, būtu centralizēts audits valsts pārvaldes institūcijās, lai noteiktu, kuras iestādes būtu jālikvidē un kurās nepieciešams sašaurināt štatu saraktus atbilstoši reālajam darba apjomam. Diezin vai ministri, kas labākajā gadījumā savos amatos atrodas tikai astoņus mēnešus, būs spējīgi objektīvi izvērtēt savā pakļautībā esošo institūciju darba efektivitāti, tādēļ jādomā, ka visdrīzāk no budžeta taupības pasākumiem iznāks ciest ierindas iedzīvotājiem, jo visvieglāk taču ir atņemt naudu dažādiem pabalstiem un citiem sociāla rakstura pasākumiem.
