Jelgava no visa gada garumā paredzētajiem 30,17 miljoniem latu pirmajos sešos mēnešos ieņēmusi 19,18 miljonus jeb 13,5 procentus virs plāna. Galvastiesu no necerētā palielinājuma gan veido valsts un ES maksājumi par ielu rekonstrukcijas projektiem, tomēr Jelgavas Dome vērtē – budžeta izpilde šogad ir veiksmīgāka par pērno gadu. Optimisms valda arī Ozolnieku un Jelgavas novada pašvaldībās, kur gan piebilst – ekonomika neapšaubāmi atveseļojas, tomēr arvien jāievēro tēriņu disciplīna.
Jelgavas pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Ināra Krīgere atgādina, ka šā gada budžeta plāns ir par 2,5 miljoniem mazāks nekā 2010. gadā. Apkopotie pusgada izpildes rezultāti liecina – pirmie seši mēneši šogad bijuši veiksmīgāki par pagājušo gadu. Līdz jūlija sākumam budžeta ieņēmumi bija 19,2 miljoni latu, kas ir par 2,3 miljoniem vairāk nekā 2010. gada pirmajā pusgadā. «Palielinājums saistīts ar transfertu ieņēmumiem, realizējot ES finansētos projektus,» skaidro I.Krīgere. Kopumā nodokļu ieņēmumi šogad, salīdzinot ar 2010. gadu, auguši par 300,8 tūkstošiem un pusgadā bija nedaudz virs 11 miljoniem latu.Jelgavas novadā nodokļos pirmajā pusgadā budžetā ienākuši 3,34 miljoni latu, kas ir 56 procenti no visa gada plāna, informē novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Līga Lonerte. Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos novads nodokļos ieņēma 3,2 miljonus jeb 52 procentus no gada plāna. Savukārt Ozolnieku novadā saskaņā ar pašvaldības galvenās grāmatvedes Benitas Janmeres sniegto informāciju šogad ieņemts par 533 tūkstošiem latu vairāk, nekā paredzēts. Visa gada garumā Ozolnieku budžetā plānoti 5,3 miljoni latu ieņēmumi, bet pirmajā pusgadā ienākuši jau 2,96 miljoni jeb teju 55 procenti no gada plāna.Ienākuma nodoklis aug tikai OzolniekosŠogad Jelgavā nedaudz samazinājušies budžeta galvenā pildītāja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi – tie ir 9,8 miljoni latu jeb par 202,8 tūkstošiem mazāk nekā pirmajos sešos mēnešos pērn. Tomēr tie ir par 600 tūkstošiem lielāki, nekā šajā laikā šogad bija jāieņem. Šogad sešos mēnešos IIN ieņēmumi Jelgavas novadā veido 2,7 miljonus jeb 55 procentus no 12 mēnešu plāna. Tas arī ir mazāk nekā pērn, kad pusgadā IIN budžetā ienesa 2,8 miljonus jeb 51 procentu no visa gada plāna. Ozolniekos IIN ieņēmumi veido 1,5 miljonus latu, kas ir par 261,6 tūkstošiem latu vairāk par pusgadā plānoto. Pērn pusgadā Ozolniekos IIN domāja ieņemt 1,46 miljonus latu. Augļus nes dubultotā NĪN likmeSalīdzinot ar iepriekšējo gadu, Jelgavā par 500 tūkstošiem latu palielinājušies nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi, un I.Krīgere to skaidro ar dubultoto NĪN likmi.Arī Jelgavas novads atzīst, ka pozitīva tendence ir NĪN ieņēmumos, kas patlaban veido 61,8 procentus no visa gada plāna jeb 617 tūkstošus latu. Procentuāli izpilde pērn novadā bija līdzīga, bet NĪN tika ieņemti 415 tūkstoši latu. Ozolniekos no 348 tūkstošu latu gada plāna NĪN iekasēti 221,6 tūkstoši latu jeb 63,6 procenti pret plānu.«Brīvāk dzīvot nevaram» Jelgavas pašvaldība pirmajā pusgadā izlietojusi 43,7 procentus no plānotajiem līdzekļiem. «Tas skaidrojams ar līdzekļu optimizāciju un gada griezumā plānoto nepieciešamo līdzfinansējumu pilsētā realizējamiem projektiem,» skaidro Jelgavas Domes galvenā finansiste, tomēr viņa atzīst, ka skaitļi par pārlieku taupību neliecina – kopumā budžeta izpilde noris saskaņā ar plānoto.Jelgavas novads no plānotajiem izdevumiem iztērējis 48 procentus. «Brīvāk dzīvot nevaram, jo nezinām par gada otro pusi,» saka novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītājas vietniece L.Lonerte. Jelgavas novads ieplānojis – ja ieņēmumi būtiski augs, starpību novirzīs rezerves fondā, nevis domās, kā to ātrāk iztērēt. «Tā ir fiskālā disciplīna,» komentē pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs. Vēl taupīgāks tēriņos bijis Ozolnieku novads, kas kopš gada sākuma izlietojis 2,39 miljonus budžeta līdzekļu jeb 37 procentus no visa gada plānotajiem izdevumiem (6,68 miljoni). Ivars Romānovs, Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde pārsniedz plānoto attiecīgajā periodā, un ir vērojama pozitīva tendence, kas uzrāda atveseļošanās pazīmes gan darba, pakalpojumu tirgū, gan ekonomikā kopumā. Līdz ar to var apliecināt, ka attīstības kurss, kas uzņemts ekonomiskās stagnācijas novēršanai, ir ar pozitīvu virzību. Tomēr nevar noliegt, ka arvien ļoti svarīga ir tēriņu disciplīna, ļoti strikta izdevumu izvērtēšana. Ir liels gandarījums, ka nodokļi sekmīgi pildās un faktiski atspoguļo procesa augšupeju, tomēr tas nenozīmē, ka mēs varētu atļauties jebkādas spekulācijas ar pārāk pozitīviem uzstādījumiem. Jāņem vērā, ka, analizējot ekonomisko situāciju, arī plāni ietvēra stingru finanšu disciplīnu, un tas nozīmē, ka procentuāla pārpilde ieņēmumos nebūt nav tā optimistiskākā aina.
