Pagājusī nedēļa pagāja drudžainos spriedelējumos par un ap budžeta veidošanu, jo nu jau, kā izrādās, līdzekļu esamība vai neesamība vistiešākajā veidā būs atkarīga nevis no vajadzībām, bet gan no viedo ministru saprašanas vai nesaprašanas.
Pagājusī nedēļa pagāja drudžainos spriedelējumos par un ap budžeta veidošanu, jo nu jau, kā izrādās, līdzekļu esamība vai neesamība vistiešākajā veidā būs atkarīga nevis no vajadzībām, bet gan no viedo ministru saprašanas vai nesaprašanas. Brīnumam, ka budžets tiks izveidots vēl šogad, laikam jau vairs neviens netic, turklāt speciālisti jau norādījuši: ja darbs pie budžeta sastādīšanas turpināsies kā līdz šim, kaut ko līdzīgu budžeta variantam varēsim sagaidīt tikai februārī. Arī tas, ka līdz ar to pašvaldības pie saviem budžetiem tiks tikai martā, arī laikam nevienu neuztrauc. Un kur tad paliek izslavētās valdības darbaspējas? Acīmredzot viss pulveris būs jau izšāvies karstajās koalīcijas sarunās par valdības veidošanu, un līdz ar to nekas sakarīgāks par aizbildināšanos ar valdības taupības filosofiju neizskan. Tādēļ jāvēl vien sekmes valdībai cīņā ar lielo melno budžeta deficītu.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien parakstījis savam Krievijas kolēģim Vladimiram Ustinovam adresētu lūgumu izdot Latvijai nacionālboļševikus atbalstošās organizācijas «Uzvara» līderi Vladimiru Lindermanu. Pats Lindermans atrodas nacionālboļševiku centrālajā birojā Maskavā, kur uzņēmies partijas vadību, kamēr Saratovā norisinās tiesas process pret organizācijas līderi Eduardu Ļimonovu.
Lindermanam ir uzrādītas apsūdzības par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu un par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu. Proti, skrejlapās nacionālboļševiki izplatīja informāciju par ieceri nogalināt valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, kā arī viņiem tika atsavināti pieci kilogrami trotila. Lindermans savu vainu, protams, noliedz un jau ir paguvis lūgt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam politisko patvērumu. Šo lūgumu parakstījuši arī vairāki Krievijas Valsts domes deputāti. Tagad atliek gaidīt, kā rīkosies Krievijas Ģenerālprokuratūra, kurai nav juridiska pamata Lindermanu neizdot, toties varētu būt politiski motīvi veikt papildu izmeklēšanu, kuras rezultātus grūti prognozēt.
Aizdomās par narkotiku glabāšanu un izplatīšanu jau aizturēti astoņi policisti. Šī policijas goda parāde sākās ar to, ka Drošības policija pēc operatīvās informācijas aizturēja Rīgas 23. policijas nodaļas darbinieku Romānu Lukjanovu, kuram tika atsavināti 446 grami heroīna; šādas devas cena melnajā tirgū varētu pārsniegt 30 tūkstošus latu. Šis gadījums jau pavisam nopietni liek aizdomāties par to, kādēļ policijai ilgstoši nav izdevies tikt uz pēdām narkotiku kontrabandistiem, kurus, kā izrādās, visu laiku pieseguši paši policisti. Un arī šoreiz visdrīzāk uz pēdām negodīgajiem policistiem palīdzēja tikt nenovīdība (kādam vienkārši par maz samaksāja), nevis profesionāla darbība. Katrā ziņā beidzot arī mūsu policijas rindas tiks attīrītas vismaz no dažiem svešķermeņiem, kuri nezin kāda pārpratuma dēļ nokļuvuši tās struktūrās.
Šis gadījums kārtējo reizi apstiprina tikai to, ka ar vislielāko steigu ir jādomā, kā paaugstināt policijas darbinieku algas, kuras nestāv pat tuvu kontrabandistu ikdienas piedāvājumiem, un cilvēks, kā zinām, ir gaužām vāja būtne, īpaši šajā ētiskā relatīvisma laikmetā.
Netālu no ieejas Klaipēdas ostā trešdienas vakarā uz sēkļa 70 metru attālumā no piestātnes uzskrējis 1979. gadā būvētais tankkuģis «Princess Pia», kura tilpnēs atrodas 50 tūkstoši tonnu naftas produktu. Nedz apkalpe, nedz pats kuģis nav cietuši, tādēļ arī nekāda naftas noplūde nenotiek. Kuģis, kas kuģo zem Panamas karoga, bija uzpildījies Klaipēdas ostā un pēc neveiksmīga manevra uzskrējis uz sēkļa. Šis negadījums noticis, kaut arī Klaipēdas ostā tikai šogad pabeigti vērienīgi modernizācijas darbi un tika apgalvots, ka uzlabosies kuģošanas drošība. Piektdien no avarējušā tankkuģa sāka sūknēt naftu, kopumā tiek plānots nosūknēt 4,6 tūkstošus tonnu mazuta, lai pēc tam ar vairākiem velkoņiem mēģinātu kuģi atbrīvot no sēkļa.
Beidzot arī ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans nācis klajā ar kritiskiem izteikumiem par ASV aktivitātēm Irākas krīzes jautājumā. Proti, ANO Drošības padomes locekļi kritizē ASV par kārtības pārkāpšanu (intensīva gatavošanās karadarbībai) un par ieroču deklarācijas piesavināšanos, kura būtībā ir paredzēta tikai ieroču inspektoriem. Kofi Annans arī norādīja, ka nav pamata ANO uztvert kā ASV marioneti, jo, ja atskatās uz astoņu nedēļu laika periodu, kopš tiek risināta Irākas krīze, pieņemtie lēmumi Vašingtonai ne vienmēr ir bijuši pa prātam. Tomēr būtībā jāatzīst, ka ASV izdara jūtamu spiedienu kā uz ANO Drošības padomi, tā arī uz starptautisko sabiedrību. Irākas Ārlietu ministrija pat nākusi klajā ar paziņojumu, ka kontroli pār iesniegto ieroču deklarāciju ASV ir ieguvusi «bezprecedenta šantāžas operācijā».
Pēc «Economist Intelligence Unit» (EIU) prognozēm viszemākie ekonomikas attīstības tempi pasaulē nākamgad būs Rietumeiropā, kur tie tiek plānoti tikai 1,7% apmērā. Vācijā šis pieaugums pat varētu būt 1%. Nākamie viszemākie attīstības tempi tiek prognozēti Dienvidamerikā – 1,8%. Šim reģionam vislielākos draudus rada Brazīlija. Pasaulē kopumā ekonomiskā attīstība, pēc (EIU) aprēķiniem, varētu būt 2,4%, salīdzinot ar šā gada 1,8%.
