Jelgavas Domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) intervē Edgars Kupčs un Gaļina Kudrjavceva.
– Kas ir pēdējo trīs gadu finansiāli lielākais projekts Jelgavā? Trīs centra ielu rekonstrukcija?Jā, tas ir trīs ielu projekts, bet klāt vēl summējas visas ūdensvada lietas. Kopumā tas ir ļoti liels projekts. – Vai izmaksas iekļausies plānotajās? Sākotnēji kopējā summa bija paredzēta mazāka.Jāiekļaujas, naudas citas jau vairs nav! Tas, kas sākotnēji bija plānots, ir viena lieta. Bet svarīgākais ir tas, ka pēc konkursa rezultāti ir tādi, kādi tie ir, un līdz ar to ir arī zināmas summas, par kurām mēs varam darīt. Sākotnēji bija domāts, ka Lielā iela būs vēl citādāka, ka būs vairāk darbu, ka to veidosim daudz plašāku. Kad ieraudzījām konkursa rezultātu, daudzas lietas būtiski mazinās.– Vai šo lielo projektu nevajadzēja sākt ar Lielo ielu? Citādi tagad apejošās ielas būs vērienīgākas, bet Lielā sataisīta par mazumiņu, kas palicis pāri.Nē, Lielā iela nebūs par mazumiņu. Tur nebūs pagriezienu joslu, kreisie pagriezieni nebūs izdalīti atsevišķi, būs tā, kā tas ir šobrīd, – divas joslas katrā virzienā, plus stāvvietas, kas kā kabatiņas veidosies zaļajā zonā. Līdz ar to pats ielas mērķis nebūs samazināts. – Kā virzās ūdenssaimniecības projekts? Šķiet, ka nākamo kārtu bija paredzēts sākt jau 2010. gadā. Runājot par ūdens projektu – notikumi, kas risinās valstī, nav projektu virzību veicinoši. Tie ir virzību bremzējoši. Redzam, ka arī arodizglītībā ir tas pats – konkursu izsludināšana un visas lietas, kas atkarīgas no ministrijām, virzās ļoti gausi. – Iemesli?Grūti pateikt, tas jāprasa ministriem. Bet mēs to sajūtam, ka tiek atlikts, pārskatīts, mēģināts rast citas domas. Un, protams, arī finansējums – pagājušā gada rudenī bija ļoti daudz sarunu ar premjeru, ka projekti sadārdzinās. Tehnoloģiski tie taisīti tajā laikā, kad visas firmas ļoti samazināja savus izdevumus, līdz ar to arī, ņemot vērā tā laika izmaksas, tika veidotas kalkulācijas un tāmes. Tagad, kad programmas veras vaļā un redzam konkursu rezultātu, tāmes ir daudz lielākas. – Tas ir pretējs process krīzes laikam – toreiz projektētās summas bija krietni lielākas par tām, kas parādījās iepirkumu rezultātos. Jā. Tas, no vienas puses, ir saprotams, jo tad, kad atnāca krīze, visiem vajadzēja ļoti būtiski samazināt savus izdevumus. Tad arī samazināja, strādāja ar zaudējumiem, bet tagad «atstrādā» vai kā to varētu teikt.– Minējāt, ka valstiskie procesi ir projektu virzību bremzējoši. Pie vainas politiskā situācija vai kādi citi apstākļi?Nē, tā nav politiskā situācija. Mainās ministri, līdz ar to mainās ministriju darbinieki. Viņi nav gatavi daudzām lietām, tad tiek meklēts, skatīts, pārskatīts. Tie ir kavējoši elementi. – Tā jau demokrātiskās valstīs notiek – ministri mēdz mainīties. Jā. Tur neko darīt, lai viņi mainās. Bet nevajadzētu tamdēļ bremzēties procesiem. – Par projektu kvalitāti runājot – jauno Dobeles šoseju redzam visā garumā aizlāpītu ar bitumena emulsiju, Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes uzraudzībā par 225 tūkstošiem latu renovētajā Filozofu ielas mājā atkal jāiegulda 60 tūkstoši… Kā vērtējat lielo projektu kvalitāti Jelgavā? Vai uzņēmēji strādā labi, un vai pašvaldība tos pietiekami labi uzrauga?Dobeles šosejā ir garantijas laiks. Ar problēmām, kas tur parādījušās, uzņēmējs tiks galā. Protams, tas liek pārdomāt gan mums kā pasūtītājiem, gan arī uzņēmējiem un meklēt kļūdas, kāpēc tā notiek, un skatīties līdzi, lai to vienkārši nebūtu.– Esat atraduši kļūdas?Pie to meklēšanas strādā, jo tas nav tik vienkārši. Ir dažas lietas, kur ir skaidrs – tīri tehnoloģiski, ņemot vērā, kāda mums ir grunts un kāds ir tās stāvoklis, līdz ar to viena vieta jārok daudz dziļāk un tad to vienmērīgi noblietēt ir problemātiski. Ir vesela virkne tehnoloģisko procesu, kur jāstrādā daudz nopietnāk, jāmeklē veidi, lai nebūtu tā. Turklāt no šiem procesiem arī grūti izbēgt, jo augsnes kustība notiek, kā tā notiek. – Tātad Dobeles šosejas plaisās vainojama augsnes kustība? Jā! – Kur būvnieka, uzrauga vaina?Es negribētu minēt, ka tur ir kāda vaina. Vienkārši, ņemot vērā, kāda mums ir situācija, jāmeklē veidi, kā no tās izbēgt. – Kas šos veidus meklē?Uzņēmējs kopā ar pasūtītāju. – Ir jau zināms, kādā veidā tas tiek darīts? Runa tomēr ir par daudziem miljoniem latu pašvaldības un ES naudas. Jūs sakāt, ka kustas augsne, bet tas droši vien notiek visā Latvijā, lai uz to noveltu vainu.Nē, tas tā nav. Katrā vietā ir atšķirīgs grunts sastāvs, tāpēc arī katrai vietai un būvniecībai grunts sastāvs tiek pētīts. – Tad Jelgavā tas būs pašsaprotami, ka atjaunotās ielas pēc gada vai diviem sabrūk? Nē, nesabrūk! Kāpēc domājat, ka sabruks? Rīgas iela ir jau 12 gadu!– Mēs arī redzam, kā aiz Lielupes tilta Rīgas iela jau tagad izskatās. Jā, bet virskārtas jāatjauno ik pēc septiņiem gadiem. – Atjaunosiet?Tad, kad būs līdzekļi to darīt. – Kā vērtējat daudzdzīvokļu namu siltināšanas gaitu Jelgavā, kur vadošais uzņēmums ir pašvaldības kapitālsabiedrība Nekustamā īpašuma pārvalde?Esam vairākkārt valdībā runājuši, ka projektu izvērtēšanas procedūra ir par smagu. Tā ir mums nepieņemama. Tādēļ ir ļoti nopietnas sarunas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, jo tā gaita ir par ilgu. Otrs ir tas, ka ļoti daudz un smagi jāstrādā ar iedzīvotājiem, lai viņi visi kopā piekristu mājas renovācijai. – Kā līdz šim ticis strādāts?Līdz šim ir strādāts, un līdz ar to ir arī projekti. Bet ir arī vesela virkne ļaužu, kas strādā pret šiem projektiem, tāpēc darbs paliek aizvien sarežģītāks. – Kuri ir tie ļaudis?Viens no tiem ir Ņevoļska kungs (Jelgavas Domes deputāts Sergejs Ņevoļskis – red.), kas organizē dažādas tikšanās, dažādus procesus, maldina cilvēkus. Ir arī tiesu procesi, kuri parāda, ka viņam nav taisnība. Līdz ar to tas viss kopumā ir virzību traucējošs elements. – Viņš viens pats samusina visu pilsētu pret siltināšanu vai ir vēl kāds?Nē, nē, ne jau tik briesmīgi… Ir konkrētas mājas, kurās viņš «strādājis». Bet to māju, kas piekrīt siltināšanai, jau nav tik daudz. Tad piekrīt, tad atkal maina savas domas. Šobrīd 16 mājas ir iesniegtas, projekti izskatīti, tāpēc šovasar un nākamvasar vēl daudzas lietas izdarīsim. – Cik pēdējos gados vai vismaz kopš gada sākuma privāto investoru ienācis Jelgavā? Mums šobrīd izskatīšanā ir un nākamajā Domes sēdē izskatīsim dažus jaunus lēmumus, kur beigušies «tenderi» uz zemēm. Šogad esam atvēruši piena kombinātu, pagājušajā gadā «Rīgas miesnieks» veica pilnas pārbūves un visu savu ražošanu pārcēla uz šejieni. Ir ienākusi metālapstrādes rūpnīca. – Kas vēl šogad Jelgavā bez SIA «Latvijas piens» sācis ražošanu?Vēl izteikušas vēlmi divas kompānijas, tās iesniegušas pieteikumus izsludinātajiem «tenderiem». Viens jau noslēdzies, otrs tūlīt noslēgsies. Faktiski varam teikt, ka divas rūpnīcas, kuras jaunas tiks būvētas, ir ienākušas. – Viens ir veterinārmedicīnas zāļu ražotājs?Jā, tur vēl konkurss nav noslēdzies. Bet otrs – par metālkonstrukciju ražošanu – jau noslēdzies. – Kā vērtējat līdzšinējo uzņēmuma «AMO Plant», kura tapšanā jūsu roka bijusi izpalīdzīga, darbu? Tur procesi virzās uz priekšu. Drīzumā noteikti saņemsim kompānijas VDL komercpiedāvājumu, ka VDL iesaista «AMO Plant» savā ražošanas uzdevumu realizācijā. Tātad kompānija uztic jaunā atobusa salikšanu šeit, Jelgavā. – Līdz šim salikti vai drīzumā būs sakomplektēti 25 «Ambassador» markas autobusi. Tos visus Jelgavas pašvaldība ar savu kapitālsabiedrību «Jelgavas Autobusu parks» nopirkusi. Vai tas ir normāli, ka vienīgie saražotie autobusi Jelgavā arī paliek?Grūti spriest, vai tas ir normāli. Bet domāju, ka ir ļoti normāli, ka autobusi tiek likti, izmantoti, ekspluatācijas rādītāji pašlaik ir ļoti labi. Domāju, autobusi ieies arī pārējās pašvaldībās. – Būtībā pašlaik sanāk, ka Jelgavas pašvaldība, būdama «AMO Plant» akciju turētāja, izveidojusi pati savu uzņēmumu, pati to pabalsta, pērkot autobusus. Vai tas ir izdevīgākais variants – uztaisīt pašiem savu ražotni?Es atvainojos, bet kur mēs esam ieguldījuši milzu līdzekļus, lai pēc tam izmantotu šīs lietas?– Katru gadu pērkat autobusus.Bet mēs tos vienalga pirktu. Nepērkam jau tāpēc, lai neizmantotu. Tie ir konkursos uzvarējuši un ir labāki nekā varbūt šobrīd «Mercedes» vai citas kompānijas. Mēs autobusus pērkam, lai izmantotu!– Un «AMO Plant» palaikam ir darbs…Bet tā ir Maskavas kompānija! – Kas šeit ienākusi ar tiešu jūsu līdzdalību. Nu, slikti?! Slikti, ka cilvēkiem ir darbs? Es domāju, ka tas ir ļoti labi! – Cik mēnešu gadā viņiem tur ir darbs?Tik, cik ir, tik viņi strādā!– Vai Jelgavā tas ir normāli, ka vairākus mēnešus gadā viņi pavada piespiedu atvaļinājumos?Nav normāli! Tas ir ļoti svarīgs jautājums firmas īpašniekam. – Bet jūsu vērtējums par šo firmu? Labi strādā?Firma strādā ļoti labi! Tāpēc arī VDL izvēlējies sava pagājušā gada jaunā autobusa salikšanu Jelgavā. – Jums ir zināms, ka autobusi masveidā te tiks ražoti?Jā!– Kāpēc citas pašvaldības negrib «AMO Plant» autobusus?Tas jāprasa viņiem! – Parunāsim par izglītības jomu. Kāpēc pašvaldība no tās izpilddirektorei labi zināmās Salmiņas kundzes pērk vecu un gadiem neizmantotu ēku, nevis ceļ jaunu bērnudārzu?Tāpēc, ka, šo ēku atjaunojot, mēs ietaupīsim līdzekļus.– Ietaupīsiet vairāk nekā tad, ja celtu no jauna?Jā, protams!– Cik lielas būs kopējās izmaksas, ieskaitot iegādi?To mēs redzēsim, kad būs gatavs projekts un būs konkurss par celtniecību un renovāciju. – Plāni taču ir?Jā, plānojam, ka pusotru miljonu tas projekts varētu maksāt. – Ozolnieki par mazāku naudu uzcēla pilnīgi jaunu. Cik vietām? – 96.Tur būs 250. Vajag rēķināt.– Kāpēc nepirkāt bankrotējušo bērnudārzu «Alfa» pilsētas centrā?Tāpēc, ka, plānveidīgi skatoties uz pilsētas noslodzi, šī teritorija ir vairāk atbilstoša tam, lai vienmērīgi izvietotu mācību iestādes. – Vai, ņemot vērā skolēnu skaita kritumu, rudenī gaidāmas kādas izmaiņas skolās?Tādu izmaiņu, lai kādu iestādi slēgtu, nebūs. Bet pie izmaiņām mēs strādājam, jo skaita kritums ir. Pašlaik tas ienāk vidusskolās, pēc brītiņa ienāks augstskolās. Arī arodizglītības sistēmā, ko šobrīd stiprinām, ir izmaiņas. Tādēļ tiek strādāts pie izglītības sistēmas optimizācijas. – Minējāt izmaiņas. Kas sagaida? Izmaiņas noteikti būs programmās, arī 1. ģimnāzijā, kur tas būs saistīts ar programmātiskajām nostādnēm, jo aizvien vairāk tiek domāts par bērnu stiprināšanu radošajās profesijās, inženierzinātnēs un tā tālāk. – Darbinieku skaits skolās netiks samazināts?Pagaidām nekas tāds nav plānots. – Varbūt algu kāpums būs?To ne mēs nosakām. Skolotājiem algas maksā valsts. – Jūs sadalāt.Mēs varam sadalīt tikai to, kas ir. – Ja mazāk skolēnu, tad jau arī naudas līdz pašvaldībai seko mazāk. Vai tas nenozīmēs arī algu samazinājumu? Es domāju, nē. – Savulaik pašvaldība kaut ko piemaksāja. Šobrīd mums nav tādas naudas, mums arī neļauj neviens to darīt. Līdz ar to varam runāt tikai par skolas uzturošo personālu, kam maksājam algas, bet mēs neesam plānojuši. – Arī citās pašvaldības iestādēs nav plānots algu kāpums? Nē. Nav naudas. – Kā kopš gada sākuma pildījies pilsētas budžets?Pamatienākumus veido divi nodokļi. Iedzīvotāju ienākuma nodokli pusgadā plānots ieņemt 44 procentu apmērā, bet skatāmies, ka loģiski ir plānot 50 procentu. Ja šodien esam nopelnījuši piecdesmit, komats, dažus procentus, sakām – pildās apmierinoši. Pārpalikuma nav. – Kāds ir bezdarbs Jelgavā? Virs astoņiem procentiem. Tas ir mazāks nekā valstī, bet ir liels pret 2006. un 2007. gadu, kad bija 3,5 procenti. – Kāpēc ir tik liels? Darbavietu nav vai cilvēki negrib strādāt? Domāju – gan, gan. – Cik darbavietu pēdējos trīs gados radies pilsētā?Ja runājam, ka bezdarbs 2009. gadā bija 14 procentu, tad tagad tas ir būtiski samazinājies. – Bet cik darbavietu ir radies pēdējo trīs gadu laikā?Paskatīšos, lai būtu precīzi (kādu brīdi šķirsta dokumentus, bet skaitu nenosauc – red.). Daudzi uzņēmumi veidojušies no jauna, daži likvidēti.– Tie ir desmiti, simti darbavietu?Tie ir simti. – Kāpēc uzņēmumi bankrotēja?Domāju, ka ekonomiskā situācija daudziem aizvien ir ļoti sarežģīta. Sakām, ka krīze it kā ir beigusies, bet ieņēmumu ziņā neesam vēl sanieguši 2007. gada līmeni. Tas nozīmē, ka mums vēl ir ko augt, lai sasniegtu to, ka bijām sasnieguši. Vienīgais pozitīvais ir tas, ka rūpniecībā būtiski audzis eksports – pirms trīs četriem gadiem tas veidoja 30 procentu, bet tagad tie ir 64 procenti. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ļoti nopietni domā par savas produkcijas eksportu. – Varbūt zināt, kāda pašlaik ir vidējā darba alga rūpniecības sektorā? Tie ir mazliet pāri par 400 latiem pirms nodokļu nomaksas. – Vai uzņēmēji Jelgavā nodokļus maksā pilnā apmērā vai tomēr ir arī tā sauktās aplokšņu algas?Ja skatāmies iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas pēdējos gados aug, tas nozīmē, ka uzņēmēji aizvien vairāk algas maksā godīgi. – Zinu, ka arī kādā vietējā ceļu būves kompānijā un citur maksā aplokšņu algas. Tas liek domāt, ka situācija Jelgavā nav labāka kā vidēji valstī. Ļoti iespējams. – Cik liels ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt Jelgavā?Dažādi runā. Cits saka 30 procentu, cits 40, vēl kāds, ka 60 procentu. Neņemos spriest par lietām, kas nav manā kompetencē.– Jelgavnieku sāpe ir komunālo maksājumu apmērs, sevišķi apkures lietas. Līdz biokoģenerācijas stacijas darba sākumam vēl vismaz vienu ziemu nāksies nest slogu, ko rada arvien augošā dabasgāzes cena. Vai apkures parāds neatspoguļojas arī pašvaldības sociālajā budžetā?Protams, ka aug komunālo pakalpojumu cenas, līdz ar to neapšaubāmi parādās slogs sociālajā budžetā. Bet pēdējos divos gados parādu nasta tomēr mazinās. Tas apliecina, ka cilvēki godprātīgi maksā. – Runa ir par godaprātu vai par maksātspēju? Tas noteikti saistās ar to pašu. Ir cilvēkiem vairāk naudas, un līdz ar to vairāk tiek maksāts. – Vai algas kāpj? Es gribētu teikt, ka ienākumi kāpj. – Tas neatspoguļojas vidējās darba algas rādītājos…Jā. – Parādu dēļ siltumapgāde nav apdraudēta? Katru rudeni tiek draudēts, ka varētu kādām mājām apkuri nepieslēgt. Ja kāda māja būs nemaksātāja un tiks pārsniegts parādu limits, var būt problēmas. Bet es domāju, ka šajā sezonā visi saistības nokārtos, un nav bijis, ka Jelgavā kāda māja nebūtu pieslēgta. – Jelgavā bieži viesi ir divas institūcijas – Valsts kontrole un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tikko izrevidēja aģentūras, atrada vairāk par 50 tūkstošiem latu nelietderīgi iztērētu naudu. Kā izpaudīsies ieplānotā aģentūru reorganizācija?Tās tiks pārbūvētas par iestādēm. – Vai tas nozīmētu, ka nākamreiz kontrole varētu neatrast izšķiestus vairāk nekā 50 tūkstošus latu? Šeit nevajadzētu lietot vārdus «izšķērdēti» un «izšķiezti», jo tas, ka 36 tūkstoši samaksāti algās, tie ir samaksāti par padarītu darbu. – Dubultā, jo vienlaicīgi cilvēki paspējuši darīt pamatdarba lietas un piestrādāt projektā. Nav dubultā, jo laika grafikos ir iekšā samazinājums. Pamatdarba laiks samazināts, ir laiks, kas atvēlēts projekta realizācijai. Darba apjoms pamatdarbā nav bijis samazināts, līdz ar to mēs uzskatām, ka cilvēki šo naudu ir nopelnījuši. Viņi ir padarījuši gan pamatdarbu, gan laika grafikā iekļāvušies projektu realizācijā. – Tad var samazināt pamatdarba laiku un strādāt projektos? Jā, jo projektos ir aizliegts strādāt dubultā. – Sanāk, ja visus pamatdarba nedēļas pienākumus var paveikt vienā dienā, pārējās četras var piestrādāt projektos? Ja tas ir iespējams, tad jā. – Savulaik bija vīri, kas arī sešās lielu valsts uzņēmumu padomēs vienlaicīgi it kā paspēja strādāt. Grūti spriest. Neesmu tādu darbu darījis. – Jūs sakāt – izšķiests nekas nav, pārkāpumu nav, darbus var savienot. Bet kāpēc tad reorganizējat aģentūras? Aģentūras reorganizējam, jo mainījušies likumi. Šodien izdevīgāk un vienkāršāk ir strādāt ar iestādēm, nevis aģentūrām. – Kādi būs vienkāršuma ieguvumi?Efektīvāks darbs. – Kādā ziņā?Lai turpinātu strādāt ar aģentūrām, būtu jāveido jauna kontrolējošā institūcija, kas palielinātu darba slodzi, štatus, algas. Mēs to nedarīsim.– Tad ieguvumi ir tīri teorētiski, nevis kontroles palielināšana?Iestādes mēs varam kontrolēt ar saviem spēkiem, ar iekšējo auditu. – Līdz šim taču aģentūras arī kontrolējāt. Jā. Bet likums šobrīd prasa veidot jaunu institūciju. – Tad Valsts kontroles atzinumam ar pārmaiņām nav nekādas saistības?Nē, nav. – Vai fakts, ka arvien vairāk autobusus pērkat no «AMO Plant», nozīmētu, ka mazināsies Jelgavas Autobusu parka naudas plūsma uz «Intransservisu»?Ļoti iespējams. Šobrīd arvien vairāk remonti un apkopes tiek veikti šajā institūcijā. – Kāpēc jūs gadiem ilgi neiejaucaties lietā, ko nu jau gadiem pēta KNAB un VID, – ka Autobusu parka amatpersonas strādā divās pusēs, reizē pieņemot lēmumus Autobusu parkā par autobusu labošanu un mazgāšanu un arī «Intransservisā», kas šiem autobusiem nodrošina prasīto servisu?Tur nav amatpersonu. – Vismaz vienu brīdi bija pavisam oficiāli. Nē. – Tad VID un KNAB kaut ko nepareizi atzinis?Ko tad viņi ir atzinuši?– Ka Autobusu parka komercdirektore Viktorija Ļubļinska, kas reizē ir «Intransservisa» līdzīpašniece, bijusi valsts amatpersona. Ir tāds atzinums? Līdz manīm tāds nav atnācis. – Tika sākta arī administratīvā lieta par Autobusu parka valdes locekļa Pētera Salkazanova iespītēšanos neiekļaut Ļubļinskas kundzi amatpersonu sarakstā, kas radītu interešu konflikta situāciju. Lieta gan tika izbeigta bez soda.Tātad izrādās, ka atzinuma nav bijis. – Pārkāpumam noilguma dēļ tika piešķirta maza nozīme, tāpēc sodu nepiemēroja. Šobrīd VID esam pieprasījuši viņu vērtējumu par šo amatpersonu lietu. – Jūsuprāt, tas liecina par labu praksi, ja Ļubļinskas kundze vienā pusē kā Autobusu parka cilvēks nolemj mazgāt autobususus savā uzņēmumā «Intransserviss», bet otrā pusē kā komercfirmas pārstāve izraksta rēķinus?Kādi ir viņas pienākumi Autobusu parkā? – To es jums varētu pajautāt. Ja tu tā apgalvo lietas, tad tu zini, kādi ir viņas pienākumi Autobusu parkā?– Viņa ir Salkazanova kunga vietniece viņa prombūtnes laikā, acīmredzot pieņem arī lēmumus, jo ir izsniegta prokūra. Tagad nē!– Prokūra ir beigusies?Sen beigusies. – Kāds ir jūsu vērtējums, ka liela pašvaldības nauda ar vienu un to pašu amatpersonu līdzdalību skaisti aizplūst uz «Intransservisu»?Kā saprast «aizplūst ar līdzdalību»? Autobusu parks ir noslēdzis līgumus ar vairākām kompānijām, kas veic autobusu apkopes, remontus un tā tālāk. «Intransserviss» ir viens no tiem, kas to dara. Par veiktajiem darbiem tiek samaksāts. – Bez konkursa!Kā – bez konkursa? Konkursus rīko intitūcijas, kas piegādā autobususus. Autobusu parkam ar to nav nekāda sakara!– Iepirkumu uzraudzības birojs tāpat kā VID un KNAB kaut ko nepareizi ir secinājuši?Mums būs neatkarīga eksperta vērtējums par šīm procedūrām, kas mūsu skatījumā šobrīd jau ir atbilstošas likumam!– Tad kontrolējošās instances nesaprot, ko dara?Nē, es nesaku, ka viņi nesaprot. Katram ir savs vērtējums un skatījums uz lietām! KNAB jau nav vērtētājs, tam ir citi uzdevumi šobrīd. Pašlaik vērtētājs ir Iepirkumu uzraudzības birojs un VID. Tagad mums būs vēl viens neatkarīgs vērtējums, tad skatīsimies. – Kas to vērtējumu veic?Neatkarīgs vērtētājs. – Ir neatkarīgajam vērtētājam arī nosaukums vai vārds?Ir, ir!– Pateiksiet?Kad būs gatavs, tad arī pateiksim!– Kāpēc tagad tas ir noslēpums?Lai viņš neatkarīgi varētu vērtēt.– Vēl viena pašvaldības kapitālsabiedrība ir Jelgavas tirgus. Vai iepērkaties tur?Sen neesmu bijis. Sieva iepērkas. – Kādas atsauksmes?Tas, ko pērkam, ir kvalitatīvs un labs. – Kā vērtējat tirgus infrastruktūru?Vairākus gadus strādājam pie tirgus pārbūves un pārcelšanas uz citu vietu. Domāju, ka situācija pēc diviem gadiem būs citāda. Pārcelsim tirgu uz staciju. Taču tas būs atkarīgs no privātā investora, kurš to veiks. – Vai ir reālas sarunas? Ar investoriem pašvaldība runā jau gadiem. Ir pārliecība, ka beidzot idejas īstenosies un 2014. gadā būs jauns tirgus?Šobrīd – jā. Līdz septembrim tiksim galā ar zemēm, Satiksmes ministrija mums atdos teritorijas, kas nav nepieciešamas dzelzceļam. Līdz ar to varēsim sākt runāt ar investoriem par šo teritoriju apgūšanu – ar vienotu transporta mezglu, autostāvvietām un tirgu. Dienā centrā iebrauc vairāk par 500 autobusiem, radot transporta problēmas. Tagad tas tiks atrisināts. – Nepilns gads līdz vēlēšanām. Vai arī šoreiz pirms tām dosieties uz katru skolu un vecākiem sapulcēs stāstīsiet par saviem panākumiem?Pašlaik neesmu par to domājis, kā veidosies. Bet mēs katru gadu tiekamies ar cilvēkiem un stāstām par savām lietām. Ne tikai vēlēšanu gados. – Šogad esat bijis uz kādu vecāku sapulci? Esmu bijis un būšu vēl. – Pirms vēlēšanām intensīvāk. Nu, un kas tur slikts? – Administratīvo resursu izmantošana, citādi jau nekas. Kādu administratīvo resursu izmantošana? Es tiekos ar vecākiem, un mēs pārrunājam lietas, kas saistītas ar viņu dzīvi, skolas dzīvi, pilsētas dzīvi un tālākajām lietām. – Kandidēsiet vēlēšanās?Ļoti iespējams.
