Atšķirībā no Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada Jelgavas novada pagājušā gada budžeta ieņēmumi nav pildījušies tā, kā gada sākumā plānots. Tomēr novadam pērn bijuši arī mazākie tēriņi, ja salīdzina ar izdevumu plāniem.
Atšķirībā no pilsētas un Ozolnieku novada, kas ietaupīto apņēmušies iztērēt šogad, Jelgavas novads izveidojis depozīta fondu, kurā nolēmis krāt budžeta pārpalikumu nebaltām dienām. Pašvaldību apkopotā informācija liecina, ka visveiksmīgāk budžets pērn pildījies Jelgavā. Plānoto 45 miljonu latu vietā iekasēti 50 miljoni, lauvas tiesu ieņēmumu kā allaž veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tā kā pašvaldība iztērējusi tikai 42 miljonus latu, secināms, ka budžetā gada sākumā pāri palikuši astoņi miljoni. Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne «Ziņām» skaidro, ka naudas līdzekļu atlikums no 2011. gada tiks iekļauts šā gada budžeta kopējos izdevumos, un piebilst, ka to plānots apstiprināt sēdē šoceturtdien. Mazākais tērētājs – Jelgavas novads Kā informē Jelgavas novada Finanšu nodaļas vadītāja Sandra Kalvāne, novads no plānotajiem 16,6 miljonu latu ieņēmumiem budžetu pērn izpildījis par 95 procentiem. Tomēr arī tērējis tikai 15,6 miljonus latu jeb 91 procentu no iecerētajiem izdevumiem. «Pēc pašreizējām aplēsēm, šā gada budžeta ieņēmumu un līdz ar to arī izdevumu apmērs varētu būt tāds pats kā 2011. gadā,» saka S.Kalvāne. Visi ieņēmumi, kas budžeta kontekstā ir ar plusa zīmi, tika noguldīti depozītā kā uzkrājums šim gadam, kā arī palielināts rezerves fonds, skaidro Jelgavas novada preses pārstāve Dace Kaņepone. Depozītā kopš pērnā gada esot noguldīti jau ap simt tūkstošiem latu. Pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs līdzīgi kā iesākot pagājušo gadu arī šā gada sākumā pērnā budžeta izpildi vērtē kā «piesardzīgi optimistisku attiecībā uz ekonomikas atlabšanu». «Jelgavas novada pašvaldība ir rūpīgi izsvērusi veidot «drošības spilvenu» un, cik vien iespējams, līdzekļus pietaupīt,» saka I.Romānovs. Ozolnieku budžetu pilda soda naudasOzolnieku novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis, atzīstot, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis pildījies veiksmīgāk, nekā plānots, norāda uz atšķirībām otra galvenā ieņēmumu avota izpildē. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi iekasēts par vienu procentu vairāk, par mājokļiem saņemti pat 149 procenti no cerētā, savukārt par būvēm ieņemts vien 91 procents jeb 89,6 tūkstoši latu. Skaidrojot, kāpēc neveicas ar būvju nodokļa iekasēšanu, P.Veļeckis Domes sēdē deputātiem teica – Ozolniekos ir daudz parādnieku. Kā piemēru viņš minēja uzņēmēju Igoru Movelu, kas pašvaldībai palicis parādā ap 20 tūkstošiem latu. Skaidrojot budžetā virs plāna ieņemtos 386 tūkstošus latu, P.Veļeckis norāda, ka veiksmīgi pildījies ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. «Palielinājušies arī ieņēmumi no pašvaldības maksas pakalpojumiem un soda naudām par savlaicīgu līgumsaistību nepildīšanu,» saka izpilddirektors. Pārpalikums tiks izmantots, turpinot finansēt projektus, kas saistīti ar izglītību un infrastruktūras uzlabošanu. Izdevumu samazinājums Ozolniekos skaidrojams ar to, ka iepirkumu konkursu rezultātā iegūtās summas bija zemākas, nekā sākotnēji plānots. Ietaupīts, piemēram, uz jaunās Ozolnieku pirmsskolas izglītības iestādes «Pūcīte» celtniecības un bērnudārza «Zīlīte» siltināšanas darbiem.
