Sakarā ar valsts budžeta pieņemšanas kavēšanos, jo valdība izveidota tikai pirms mēneša, Jelgavas dome (tāpat kā iepriekš Ozolnieku un Jelgavas novada domes) pagājušajā nedēļā piesardzīgi pieņēma 2019. gada budžetu. Tas vēl tiks pārskatīts pēc valsts budžeta pieņemšanas, kas plānota aprīlī. Visvairāk korekciju varētu skart aizņēmumu politiku. Pašlaik pašvaldībām ir ļauts aizņemties līdzekļus tikai ES fondu projektu līdzfinansēšanai, bet ne savām iniciatīvām.
Ieņēmumus plāno lielākus par 100 miljoniem
Kopējie budžeta ieņēmumi pašlaik plānoti 96,4 miljonu eiro apmērā. Pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne skaidro, ka faktiski budžets sasniegs vēsturisku atzīmi – 100 miljonus eiro. Kamēr nav apstiprināts valsts budžets, pašvaldība nevar apstiprināt visus plānotos aizņēmumus, viņa uzsvēra. Tāpat nav apstiprināta summa, kas tiks saņemta rudenī no valsts pedagogu atalgojumam. Pašlaik apstiprinātais budžets paredz, ka aizņēmumi veido vairāk nekā 12 procentu no visiem ieņēmumiem.
Kopējie budžeta ieņēmumi šogad plānoti par gandrīz miljonu eiro lielāki nekā pērn. Pieaugums galvenokārt saistīts ar pašvaldības plānotu apjomīgu investīciju projektu realizāciju, gan piesaistot ES fondu līdzekļus, gan ieguldot pašvaldības finansējumu. Kopējā summa, ko šogad paredzēts apgūt, realizējot projektus, ir 32,9 miljoni eiro.
Būvēs, atjaunos ielas, tiltus un atvērs sirdi
Par vienu no galvenajām prioritātēm pilsētā minēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Gan Loka maģistrāles rekonstrukcija, gan Neretas, Prohorova un Garozas ielas atjaunošana, gan tilta pār Platones upi Miera ielā pārbūve tiek īstenota, lai attīstītu infrastruktūru, kas ļautu Jelgavā veiksmīgi ienākt jauniem ražošanas uzņēmumiem. Pēdējā gada laikā darba devēju skaits pilsētā audzis par 4,7 procentiem, bet strādājošo skaits – par 2,8 procentiem.
Pieņemtais budžets paredz turpināt jau iepriekš aizsāktus projektus – Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju (tā tiks pabeigta šogad), Tehnoloģiju vidusskolas un 4. sākumskolas stadiona rekonstrukciju, agrākās palīgskolas ēkas Zemgales prospektā 7 pārbūvi bērnu un jauniešu centra “Junda” vajadzībām, kā arī bērnudārza “Sprīdītis” energoefektivitātes paaugstināšanu, lidlauka poldera dambja rekonstrukciju, valsts nozīmes koka arhitektūras pieminekļa Vecpilsētas ielā 14 rekonstrukciju, veselības veicināšanas aktivitātes, airēšanas bāzes būvniecību un citus projektus.
Tiks sākta arī jaunu objektu būve – daudzfunkcionāla centra izveide Zirgu ielā 47a, grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu Stacijas ielā 13 infrastruktūras izveide personām ar garīga rakstura traucējumiem, ģimeniskai videi pietuvinātas mājas Nameja ielā būvniecība, bērnudārza “Kāpēcīši” peldbaseina pielāgošana pieejamības uzlabošanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vecpilsētas ielā 2 paredzēts veidot Dzīvesziņas un arodu sētu, blakus tam tiks attīstīts projekts “Atver sirdi Zemgalē”, kas ir atbalsts cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.
Bērnudārzu trūkst
Tradicionāli izglītība ir ar vislielākajiem ieguldījumiem – 40,3 miljoni eiro jeb 42 procenti no pilsētas kopējā budžeta. Pašvaldība šogad plāno sākt projektēt bērnudārzu Nameja ielā, kā arī izstrādāt būvprojektu agrākajai Jelgavas 4. vidusskolas ēkai Brīvības bulvārī 31a, kas kopš 2009. gada, kad tika pabeigta vidusskolas piebūve, stāv neizmantota, lai perspektīvā arī tur darbu sāktu vēl viens jauns bērnudārzs. Deputāts Gunārs Kurlovičs gan pauda, ka izlietot līdzekļus tik nelielas ēkas pārbūvē nebūtu lietderīgi, jo tajā varēs izveidot tikai četras grupas. Viņš piedāvāja bērnudārzam pielāgot 6. vidusskolas pilnībā neaizņemtās telpas, tomēr opozīcijas deputāta priekšlikums tika noraidīts.
Dome nolēma palielināt līdzfinansējumu privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un auklēm. Savukārt, lai paaugstinātu Jelgavas konkurētspēju pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniegšanā, palielināts atalgojuma apmērs pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs – pedagogi par 40 stundu darba slodzi saņems 820 eiro mēnesī līdzšinējo 730 eiro vietā. Pagājušajā gadā Jelgavā darbu sāka divi privātie bērnudārzi, un arī šogad pilsētā plānots atvērt vismaz vienu privāto dārziņu. Deputāts Aigars Rublis kolēģiem aizrādīja, ka līdzīgu priekšlikumu izteicis pirms gada, taču tad tas noraidīts. Sarunā ar “Ziņām” viņš smeldzīgi piebilda, ka Jelgavas domē opozīcijas deputātu ierosinājumi netiek pienācīgi novērtēti.
Deputāti, balsojot par budžetu, neatbalstīja deputāta G.Kurloviča priekšlikumu par līdzekļu samazināšanu pilsētai nozīmīgiem pasākumiem un dotācijām Jelgavas autobusu parkam. G.Kurlovičs iestājās, lai papildu līdzekļi tiktu pilsētā populārajai futbola skolai un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
