Redakcijā ieradās Raiņa ielas 26. nama vecākā Gaļina Ļubinska un šīs mājas iedzīvotājs Žanis Parfjonovičs. Viņi iepazīstināja ar nama 35 dzīvokļu iemītnieku parakstītu iesniegumu.
Redakcijā ieradās Raiņa ielas 26. nama vecākā Gaļina Ļubinska un šīs mājas iedzīvotājs Žanis Parfjonovičs. Viņi iepazīstināja ar nama 35 dzīvokļu iemītnieku parakstītu iesniegumu, kurā pausta neapmierinātība un sašutums par viņu mājai uzspiesto apsaimniekošanas modeli, kas iedarbināts, viņuprāt, pretēji iedzīvotāju interesēm, turklāt nelikumīgi:
«Mūsu mājā grib ierīkot apsaimniekošanas privātfirmu, kura noteiks tālāko kārtību. Janvārī tika sapulcēti mājas iedzīvotāji, lai viņiem piedāvātu organizēt firmu nama apsaimniekošanai. Iedzīvotāju lielākā daļa atteicās atbalstīt šo pasākumu. Otra neoficiāla sapulce notika bez iepriekšēja paziņojuma, nebija pieaicināta pat mājas vecākā. Sapulces protokola nav. Neliela iedzīvotāju daļa piekrita organizēt firmu, neskatoties uz vairākuma interesēm. Uzskatām šo rīcību par nelikumīgu. Vēlamies, lai arī turpmāk varētu izmantot Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) pakalpojumus.»
Uz šo Jelgavas Domes Privatizācijas komisijai un NĪP direktoram adresēto iesniegumu nama iedzīvotāji saņēma Domes priekšsēdētāja Ulda Ivana formālu atbildi, kas arī vairākumu neapmierina. Domes priekšsēdētāja parakstītajā vēstulē teikts, ka mājas iedzīvotāju sapulcē «17 dzīvokļu īpašnieki ir nodibinājuši bezpeļņas organizāciju dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību «NDL», kura reģistrēta Valsts uzņēmumu reģistrā, un 2000. gada 27. aprīlī pieņemts lēmums Nr. 10/20 «Par dzīvojamās mājas Raiņa ielā 26 nodošanu pārvaldīšanā»».
***
Tagad, kad «spiež» valdības «no gaisa grābtie» dzīvokļu privatizācijas termiņi, bet trūkst pietiekami jēdzīgas likumdošanas bāzes un pieredzes namu kooperatīvajā apsaimniekošanā, situāciju Latvijā (un arī Jelgavā) steidz izmantot manīgi darboņi. Viņi rīkojas enerģiski, pārliecinoši un bieži vien arī nekaunīgi. Izmantodami iedzīvotāju nekompetenci un lētticību, šie darboņi uzmācas ar piedāvājumiem uzņemties daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu. Argumentācija tādos gadījumos parasti ir primitīva: tiek piedāvāts izveidot firmu, kas uzņemšoties visas rūpes par nama apsaimniekošanu, komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, remontiem un tā tālāk. Protams, par samaksu. Tālākais norit Ostapa Bendera garā: tiek savākta nauda (parasti kaut kam tiešām aktuālam un svarīgam, piemēram, jumta remontam), bet pēc tam «firma» ar visiem zīmogiem un, protams, kasi, pazūd tālēs zilajās.
Minētās mājas iedzīvotāji, bažīdamies par līdzīgu iznākumu, sacēla trauksmi. Viņi bija neizpratnē, kā salīdzinoši neliela iedzīvotāju daļa var izšķirt visu nama iedzīvotāju turpmāko likteni. Viņi ir pārliecināti un spēj arī argumentēt, ka to 17 dzīvokļu īpašnieku vidū, kas parakstīja ēkai un tās iemītniekiem «spriedumu», daļa nav pat īsti sapratusi, par ko parakstās.
Pašlaik namu Raiņa ielā 26 (tāpat kā vēl turpat 500 ēku Jelgavā) apsaimnieko NĪP – stabila struktūra ar datorizētu norēķinu uzskaiti, attīstītu materiāli tehnisko bāzi un nozares labākajiem speciālistiem. Tāpat kā prece, to pērkot vairumā, izmaksā lētāk, arī apsaimniekošana ir izdevīgāka, ja organizēta centralizēti. Bet, izvēloties piespiedu apsaimniekošanas variantu mājai, kurā dzīvo pārsvarā pensionāri, būs nepieciešams vēl vairāk naudas nekā līdz šim: firmas vadītājai jāmaksā alga, grāmatvedim arī, nepieciešams iegādāties datoru, jālīgst strādnieki, meistari…
Šoreiz nav būtiski pakavēties pie personām, kas piedāvājušas un arī nodibinājušas «firmu» Raiņa ielas 26. nama apsaimniekošanai (jau pieminēto kooperatīvo sabiedrību «NDL»). Būtiski, ka šīs personas, manipulējot ar iedzīvotāju neziņu un uzticēšanos, faktiski rīkojušās negodīgi.
Minētajā gadījumā izveicību izrādījusi kāda kundze (Ludmila Potapova), kas līdzīgi citiem «labdariem», visticamāk, gribējusi sev nodrošināt siltu vietiņu arī pēc privatizācijas procesa beigām (viņas pašreizējā darba vietai nav atlicis ilgs mūžs) un citādi «pasildīt rokas» pie «kopīgā ugunskura». Ko lai viņai īpaši pārmet, ja jau valsts kopumā ir izmanījusies atbildību par gadu desmitiem samilzušo dzīvojamo namu apsaimniekošanu uzvelt pašu iedzīvotāju pleciem! Kundze vienkārši ar profesionālu ķērienu pienācīgi sagatavojusi primāri nepieciešamo dokumentu paketi, lai Valsts uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētu «firmu». UR Jelgavas reģionālās nodaļas notāre Ivita Kupča pavēstīja, ka iesniegtie dokumenti atbilduši noteiktajām prasībām, tāpēc «NDL» reģistrēta. No citiem komentāriem notāre atteicās, aizbildinoties, ka par šo gadījumu saņemta sūdzība, kas tiekot izskatīta UR Juridiskajā nodaļā Rīgā. Šīs nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Neimanis savukārt darīja «Ziņām» zināmu, ka, reģistrējot kādu uzņēmumu, notāra pienākums ir tikai pārbaudīt dokumentu atbilstību likuma normām, nevis šo dokumentu tapšanu.
Tātad notāra pieņemtais lēmums par «NDL» reģistrēšanu ir bijis tiesisks. Pēc tam, kad izskatīta Raiņa ielas 26. nama iedzīvotāju sūdzība un lūgums atzīt «NDL» par neesošu, UR galvenais valsts notārs ar savu 4. augusta lēmumu šo lūgumu noraidīja.
Tomēr tas nenozīmē, ka minētās mājas liktenis ir izšķirts. Galīgais spriedums pieder tikai tiesai (šajā gadījumā – pēc prokuratūras iniciatīvas), kas būs detalizēti iepazinusi kooperatīvās sabiedrības «NDL» «taisīšanas» apstākļus. Tas prasīs laiku un iedzīvotāju nervus, bet, jādomā, arī mudinās daudzu citu namu iemītniekus Jelgavā nopietni apsvērt, kam turpmāk uzticēt savu namu apsaimniekošanu – profesionāļiem vai ātras peļņas tīkotājiem un avantūristiem. Acīmredzot, tuvākajā nākotnē līdzīgi gadījumi gaidāmi ne vienreiz vien. Iedomājieties – 20, 50, dažreiz 100 un vēl vairāk cilvēku bez pieredzes uzņēmējdarbībā, vienā rāvienā kļuvuši par īpašniekiem, sāk kopīgi saimniekot vienā komandā! Jau sākot ar uzņēmuma dibināšanu un beidzot ar valdes vēlēšanām, kur nu vēl reālas saimniekošanas gaitā, šāda pulka rīcība nav prognozējama. Visas Latvijas mērogā dzīvojamo māju apsaimniekošanas sabiedrības ir kā bumbas ar laika degli, ko jau kūpošas valsts pasviedusi sabiedrībai. Bez blīkšķiem neiztikt.
