Garšīgi, kraukšķīgi un ļoti saldi. Tā, pirmo reizi nogaršojot no zemniekus saimniecības «Ezerkauliņi» vestos burkānus, secina Jelgavas 1. speciālās internātpamatskolas astotklasnieki. Kopā ar pārējiem skolas biedriem un teju visu pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu vispārējās izglītības iestāžu audzēkņiem viņi piedalās ES līdzfinansētā programmā «Skolas auglis». Mūsu puses dārzeņu audzētāju interese par šo programmu gan nav liela, tāpēc skolās graužamie nonāk no citām Latvijas vietām.
ES līdzfinansētā programma, ko otro gadu Latvijā koordinē Lauku atbalsta dienests (LAD), paredz, ka no šā gada 1. novembra līdz 2012. gada 9. martam 1. – 9. klašu skolēni trīs reizes nedēļā bez maksas saņem 100 gramu augļu un dārzeņu. Šogad pasākumā iesaistījušās 700 izglītības iestāžu.Kļūst aizvien populārāka«Programmā tiek uzsvērta brīvprātība. Skolas varēja izvēlēties, vai tās vispār piedalīsies, kādu sortimentu – augļus, dārzeņus vai dārzeņu asortus – tās grib saņemt un kas būs piegādātāji. Bija mācību iestādes, kas vēlējās dārzeņu audzētājus pēc iespējas tuvāk, jo programma paredz arī iespēju apmeklēt zemnieku saimniecības,» stāsta LAD Tirgus kopējās organizācijas departamenta direktore Olga Ziņkovska, priecādamās par skolu lielo atsaucību. Pērn ES līdzfinansētos augļus un dārzeņus (lielākoties ābolus, kā arī burkānus, bumbierus, kāļus, kāpostus, dzērvenes vai to asortus) saņēma 537 izglītības iestādes. Šogad to ir par 163 vairāk. Tā kā programma ir tikko sākusies, vēl nav precīzi zināms zemnieku saimniecību skaits, taču arī tas varētu būt lielāks nekā pērn. Par 100 gramiem produktu viņi var saņemt 10 – 13 santīmu. Atbalsta pretendentiem tiek kompensēts arī pievienotās vērtības nodoklis.O.Ziņkovska skaidro, ka skolas varēja izvēlēties integrēto augļu un dārzeņu audzētājus, kas reģistrējušies LAD. Sarakstu bija iespējams atrast LAD mājas lapā. Bija audzētāji, kas paši izglītības iestādēm izsūtīja savus piedāvājumus. «Programmā iesaistījušās arī asociācijas, kas ir ieinteresētas iepazīstināt skolēnus ar mūsu dārzeņiem, piemēram, kāļiem,» piebilst Tirgus kopējās organizācijas departamenta direktore.Vietējie audzētāji – vietējām skolāmNo 11 mūsu puses zemnieku saimniecībām, kas LAD reģistrēti kā integrētie augļu un dārzeņu audzētāji, programmā visi gan nepiedalās. «Neviena skola nav mūs izvēlējusies, par ko gan, jāsaka, īpaši nesatraucos. Produkcijas realizācija mums tāpat ir sakārtota. Taču, ja būtu iespējams, labprāt piedāvātu skolām burkānus. To mums šogad īpaši daudz,» teic Tamāra Bisniece no zemnieku saimniecības «Meistari».Savukārt zemnieku saimniecība «Klīves» skolēnus ar āboliem apgādā jau otro gadu. Tās īpašnieks Aivars Šņickovskis stāsta, ka viņu audzētie augļi tiek deviņām lielākoties vietējām Jelgavas novada skolām, kas ar saimniecību sadarbojušās jau pērn. «Lai arī papīru daudz, mums šī programma ir izdevīga. Ir kur likt mazos ābolus, kas atbilst prasītajam svaram. Dodam arī lielos, tos griežam uz pusēm,» teic A.Šņickovskis.Skolām svarīga kvalitāteAptaujātās izglītības iestādes gan atzīst, ka tām nav būtiski, cik tālu tiek vesti augļi un dārzeņi. Galvenais, ka būtu kvalitāte. Par to pārliecināta arī Salgales pamatskolas direktore Irēna Pauloviča. Viņas vadītā izglītības iestāde otro gadu saņems ābolus no uzņēmuma VTT «Dārzi», kas atrodas Talsos. Jelgavas 1. speciālā internātpamatskola izvēlējusies «Ezerkauliņus» no Salaspils puses. «Mums bija jāskatās tādi audzētāji, kas piedāvā ne tikai ābolus un piegādā vēl kādai Jelgavas skolai. Citādi viņiem nav izdevīgi vest. Lai skolēniem neapniktu viens un tas pats, ābolu vietā šogad izvēlējāmies asortus,» stāsta skolas direktore Inese Bandeniece.
