Līdz sējas laika sākumam protestu iniciatore Inese Bartuševica nolēmusi izveidot biedrību, kas meklēs iespējas apturēt dāņiem piederošā uzņēmuma «Latagro» projektu Sesavas pagastā uzcelt cūku lielfermu. Kopīgajā cīņā palīdzību solījuši arī aktīvisti no Kuldīgas novada Gudeniekiem, kam līdzīgu ieceri izdevies apturēt vēl pirms deputātu balsojuma, kā arī lietuvieši, kam patlaban nākoties ciest no smakām un vides piesārņojuma vietās, kur līdzīgi kompleksi jau strādā
Lai protestētu pret pagastā plānoto cūku kompleksu un lemtu, kā pret šo ieceri iespējams cīnīties pašlaik, kad visas atļaujas cūku fermu celtniecībai jau izsniegtas, otrdienas vakarā Sesavas pagasta tautas nama zāle bija pilna vietējo iedzīvotāju. Sapulcē, kuru vadīja protestu iniciatore I.Bartuševica, piedalījās trīs Jelgavas novada Domes deputāti, kā arī Vides aizsardzības kluba vadītājs Arvīds Ulme.Pielīdzina atomreaktoram«Ferma būs redzama no manas mājas logiem!» sašutumu «Ziņām» pauž I.Bartuševica, izsakot gatavību savu Sesavas īpašumu pārdot dāņiem, lai nebūtu jācieš no kompleksa darbības sekām. Sapulcē viņa uzsvēra, ka uzņēmuma «Latagro» solīto darba vietu nebūšot, jo mūsdienās visi ražošanas procesi ir automatizēti, bet graudus, kas audzēti pārmēslotajos laukos, neviens no zemniekiem nepirks. Pēc viņas teiktā, cūku šķidrmēslos būs bīstamas baktērijas, turklāt mēsli ieplūdīs tuvējo māju akās un grāvjos, smaka izplatīsies pat 15 kilometru attālumā, taču piesārņojuma kontrole būs neefektīva, bet sodus maksās zemes īpašnieki. I.Bartuševica ir pārliecināta, ka fermu dēļ Sesavas iedzīvotājus pārņems depresija, viņi biežāk slimos, turklāt nekustamo īpašumu cenas Sesavas pagastā būs tuvu nullei, par tūrisma attīstību jāaizmirst. «Sesavā nedrīkst ielaist paaugstinātas bīstamības objektu,» secināja I.Bartuševica, cūku kompleksu pielīdzinot atomreaktoram.Deputāti slavē sevi, nevis palīdz ar idejāmSavukārt vietējie deputāti, kas bija arī šīs sapulces iniciatori, sesavniekiem taisnojās, ka neesot varējuši apturēt zaļās gaismas došanu cūku lielfermas būvei, turklāt viņu runas vairāk atgādināja politiķu priekšvēlēšanu demagoģiju. «Man vienmēr sāp sirds, kad zemi pārdod ārzemniekiem,» sacīja Jelgavas novada Domes deputāte Rita Čigāne («Pilsoniskā savienība»), kas pagājušajā vasarā balsoja pret šo ieceri. Deputāti esot pakļāvušies kādreizējā Sesavas pagastveča un tagadējā pārvaldnieka Jāņa Skraupļa teiktajam, ka vides novērtējums ir pozitīvs un ka sabiedriskā apspriešana notikusi bez lielām iebildēm. «Mums vienkārši nebija iemesla atteikt, likās, ka viss ir kārtībā,» taisnojās deputāte, piebilstot, ka «nezin ko šodien vairs var mainīt». Viņasprāt, jau apspriešanas laikā vietējie iedzīvotāji nav bijuši gana aktīvi, lai šo ieceri apturētu, kamēr projekts vēl nav sākts. J.Skrauplis atgādināja, ka arī cūku fermas ir lauksaimnieciskā ražošana, kas Latvijā jāattīsta, savukārt par smakām sacīja: «Protams – ja ir mēsli, tad ir smakas!» Arī 11 darba vietu ir daudz Klātesošos uzrunāja un atšķirībā no pārējiem konstruktīvi par faktiem izteicās arī vietējais zemnieks Uldis Caune, kas uzņēmumam «Latagro» pārdevis desmit hektāru zemes kompleksa būvei. Viņš neslēpa, ka minētie argumenti, kāpēc cūku kompleksi ir slikti, neizturot nekādu kritiku. «Ja kāds domā, ka cūku vircu laistīs gar viņa mājas logiem, – nekā tāda! To visu regulē stingri normatīvi, turklāt zemes mēslošanai nepieciešama tās īpašnieka piekrišana,» teica U.Caune. Viņaprāt, 100 – 300 cūku ferma ir daudz kaitīgāka videi par šo plānoto kompleksu. Zemnieks uzsvēra, ka mēslus izkliedes laikā nevedīs pa ceļu ar traktoru vai «sūdu ratiem», bet gan līdz konkrētajiem laukiem pumpēs pa caurulēm, kas iepriekš izritinātas no mēslu krātuves. «Tā ir slēgta sistēma!» sacīja U.Caune.Zemnieks akcentēja, ka pat 11 darba vietu pagastam ir liels ieguvums. Viņš no savas pieredzes zināja teikt, ka aiz katra no šiem darbiniekiem ir ģimene, kas būs tiešie labuma ieguvēji no jaunām darba vietām. Savukārt, runājot par iepriekšminētajām zemajām graudu cenām, U.Caune atgādināja, ka tās veidojas Eiropas biržās, nevis pie cūku fermām vai atkarībā no tā, kur tie audzēti. Viņš uzsvēra, ka vides prasību un citu normatīvu ievērošana jākontrolē attiecīgajiem dienestiem. «Un kurš teicis, ka latviešu cūkas ir labākas par dāņu?» tā zemnieks komentēja iebildes, ka tad jau labāk jāļauj cūku kompleksu veidot vietējiem.