Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas zinātnieki daudz pūļu veltī augļu un ogu uzglabāšanas un pārstrādes pilnveidošanai, tā cenšoties būt noderīgi arī pārtikas ražotājiem.
Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas zinātnieki daudz pūļu veltī augļu un ogu uzglabāšanas un pārstrādes pilnveidošanai, tā cenšoties būt noderīgi arī pārtikas ražotājiem.
Stacijas direktore Edīte Kaufmane «Ziņām» pastāstīja, ka pārtikas ražotāji aizvien vairāk interesējas par Latvijā audzēto Amerikas lielogu dzērveņu izmantošanu. Tās aug lielās platībās, taču to izmantošana svaigā veidā ir stipri ierobežota, jo ogas gan ir lielas, bet mazāk sulīgas nekā mūsu parastās dzērvenes. Tāpēc zinātniekiem radusies ideja no lielogu dzērvenēm ražot rozīnes, kas ir aromātiskas un vitamīniem bagātas. Vienīgi tehnoloģiskais process ir sarežģīts. Izmēģinājumi šajā jomā turpinās tāpat kā par cidoniju pārstrādi. Šinī gadā dobelnieki sadarbībā ar universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniekiem ieguvuši autorapliecību par cidoniju cukātu ražošanu. Jaunais produkts noteikti varēs konkurēt ar kaltēto banānu un ananasu maisījumiem, kas dabūjami veikalos. Cidonijas ir aromātiskākas, vitamīniem bagātākas, ar izteiktu skābumu, kas mums šķiet vairāk tīkams.
Dobelnieki ražo arī cidoniju piedevas saldējumam. Taču stacijas un universitātes laboratorijās domā vēl par citu recepšu izstrādāšanu, piemēram, par cidonijām kopā ar ķirbju sulu, par to izmantošanu gurķu skābēšanā.
Pārtikas tehnoloģijas fakultātes doktorande Solvita Kampuse jau ilgāku laiku izmanto Dobeles SIS laboratoriju, saldētavas un eksperimentālā ceha iespējas, pēta dažādu aveņu, upeņu un jāņogu šķirņu īpašības, salīdzina arī želēšanas spējas pirms un pēc saldēšanas. Viņa cer, ka Latvijas patērētāji veikalos varēs nopirkt daudz vairāk vietējo augļu un ogu. Turklāt visu gadu.
Patērētāji ir jāpārliecina, ka bioloģiski aktīvās vielas un vitamīni gluži labi saglabājas un produkti ir ieteicami lietošanai tieši ziemā, ja vien augļi un ogas ir pareizi sasaldēti un uzglabāti.
Latvijā situāciju sarežģī tas, ka trūkst lielu, jaudīgu saldētavu, bet mazās, eksperimentālās ir ekonomiski neizdevīgas un produkcijas pašizmaksa ir liela. Tālab ražotājiem jāīsteno lieli projekti ar investīciju piesaisti. Ja tas izdotos, arī mums pavērtos iespēja produkciju eksportēt uz Rietumeiropu, kur saldēto ogu un augļu gan netrūkst, taču ne visa tā ir veselīga.