Liela daļa no mums piedzīvojusi spārnoto frāzi, ka «sociālisms ir uzskaite, uzskaite un vēlreiz uzskaite». Jābilst, ka šis teiciens būtībā nebija tik tizls kā, piemēram, «ekonomikai jākļūst ekonomiskai».
Liela daļa no mums piedzīvojusi spārnoto frāzi, ka “sociālisms ir uzskaite, uzskaite un vēlreiz uzskaite”. Jābilst, ka šis teiciens būtībā nebija tik tizls kā, piemēram, “ekonomikai jākļūst ekonomiskai”.
Tomēr statistika saprātīgās devās visos laikos ir palīdzējusi virzīt gan atsevišķas nozares, gan ekonomiku kopumā. Gan ar noteikumu: ja šī uzskaite netiek pārmērīgi birokratizēta.
Pamazām tiekam radināti pie tā, ka arī kapitālismā bez statistikas gluži nevar iztikt. Kārtējais apliecinājums tam ir pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā pieņemtā kārtība, kādā turpmāk tiks pieprasīta informācija par lauksaimniecības preču ražošanas un patēriņa bilanču izstrādi. Paredzēts, ka visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, būs Lauku atbalsta dienestam (LAD) jāsniedz dati par saražotajiem, iepirktajiem, pārstrādātajiem un realizētajiem lauku produktu daudzumiem, atlikumiem un zudumiem produktu ražošanas un patēriņa bilanču izstrādei. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar LAD likuma normām. Normatīvais akts sagatavots, ievērojot vienošanos ar ES statistikas biroju “Eurostat”.
Zemkopības ministrijai (ZM) katru gadu noteiktā termiņā uz šo biroju jānosūta LAD sagatavotas galveno lauksaimniecības produktu – augkopības un lopkopības – ražošanas un patēriņa bilances. Tās vajag arī ZM speciālistiem lauksaimniecības produktu pašnodrošinājuma un citu rādītāju aprēķināšanai.
MK noteikumi paredz, ka bilances par augkopības produktiem tiek aprēķinātas par ražas gadu, bet lopkopības un zivsaimniecības – par kalendāro gadu.
Kā paskaidroja ZM, pašlaik kvalitatīvai šo bilanču sagatavošanai ir nepieciešami precīzāki dati pēc atsevišķām bilanču pozīcijām.
Informāciju plānots iegūt no 678 Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem pirmās pakāpes pārstrādes uzņēmumiem – 122 kautuvēm, 149 gaļas pārstrādes uzņēmumiem, 26 gaļas pārstrādes uzņēmumiem ar kautuvi, 60 piena pārstrādes uzņēmumiem, 23 olu šķirošanas un iepakošanas uzņēmumiem, diviem olu produktu ražošanas uzņēmumiem, 124 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumiem, 85 labības apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem, 66 augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem, 17 taukvielu ražošanas un četriem spirta ražošanas un attīrīšanas uzņēmumiem.
Informācija par fiziskajām personām tāpat kā līdz šim tiks iegūta no Centrālās statistikas pārvaldes. Bilanču izstrādei nepieciešamie dati noteikti kā ierobežotas pieejamības informācija. Lai novērstu atsevišķu lauksaimniecības produktu pārstrādātāju identifikāciju, ziņas publicējamas vai kā citādi izpaužamas tikai apkopotā veidā pēc produktu grupām.
ZM speciālisti uzskata, ka šie noteikumi veicinās kvalitatīvākas informācijas ieguvi, kas būs par pamatu precīzāku lauksaimniecības produktu bilanču izstrādei. Ierēdņi arī apgalvo, ka noteikumu izpilde radīs minimālas (tikai no pieciem līdz 50 latiem gadā) papildu indikatīvas izmaksas uzņēmumiem, kas būtiski neietekmēšot to darbību.
Par nosacījumiem, kas ietverti noteikumos, notikušas konsultācijas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, kā arī ar atsevišķām tās dalīborganizācijām. Pārsvarā sabiedriskās organizācijas atbalstījušas noteikumos ietvertās prasības.
Tā kā normatīvais akts skar Latvijas lauksaimniecības preču ražotājus un pārstrādātājus, konsultācijas notika tikai ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Noteikumu administrēšanu veiks LAD. Jaunas institūcijas izveide un pašreizējo institūciju funkciju paplašināšana nav paredzēta. Līdz ar to jācer, ka no šīs uzskaites kārtības patiešām būs vairāk labuma nekā zaudējumu vai “aktīvas darbošanās” imitēšanas.
