Saulainais laiks ļauj priecāties un vēl baudīt vasaru. Tādēļ Herta nolēma, ka var nopirkt kādu jaunu, jauku vasaras apģērbu, kas radītu prieku un veldzētu sirdi.
Saulainais laiks ļauj priecāties un vēl baudīt vasaru. Tādēļ Herta nolēma, ka var nopirkt kādu jaunu, jauku vasaras apģērbu, kas radītu prieku un veldzētu sirdi.
Diezgan vieglprātīgā noskaņā, cerēdama sevi iepriecināt dzimšanas dienā, Herta gāja uz tirgu, kur parasti esot liela ne tikai apģērbu, bet arī jebkā cita izvēle. Pat cenu varot «nodiņģēt».
Jā, izvēle tiešām bija liela, bet apģērbu kvalitāte Hertā radīja šaubas. Viņa pamanīja, ka skaistam kostīmiņam, kas it kā esot ražots Itālijā, vīlītes tādas vaļīgas. Tomēr pārdevēja mēģināja iestāstīt, ka tas ir ļoti labas kvalitātes. Kad Herta no kostīma strikti atteicās, pārdevēja nekavēdamās piedāvāja kleitu un par varītēm ņēmās iestāstīt, ka tā Hertai nudien burvīgi piestāvēšot. Te nu pircēja bija pavisam nesaprašanā – no kleitiņas karājās aizdomīgs diegs, kuru pavelkot vīlīte atrisa… Nu gan Hertai sašļuka dūša par tādu pircēju mānīšanu. Tas atsauca atmiņā gadījumu, kad reiz, neizņemot no iepakojuma, viņa bija nopirkusi džemperīti, kas vēlāk izrādījās vienkārši auduma gabals ar apdarinātu it kā apkaklīti. Secinājums: daudzi pārdevēji lieliski prot apvārdot pircējus. Herta ir pieredzējusi pircēja, un viņai «neiesmērēs» to, kas nepiestāv, un to, kas nav kvalitatīvs. Izteikusi savu viedokli par piedāvāto, Herta nosprieda, ka jāiet tālāk, kaut arī pārdevēja bija gatava gandrīz vai skriet viņai pakaļ, piedāvājot citus apģērba gabalus un solot, ka tie nudien ir labas kvalitātes. Var jau būt. Taču uzbāzība Hertu aizdzina, nevis pievilināja. Viņa bija pārliecināta, ka tirgū pirkt apģērbu kādu laiciņu vis negribēs.
Herta aizgāja uz veikalu «Medeja». Tur viņa bija patīkami pārsteigta, jo pārdevēja, laipni smaidot, rādīja apģērbu un stāstīja par to. Tas Hertu iedrošināja, un viņa lūdza parādīt kostīmus, bet tieši zaļus. Herta uzlaikoja svārkus – īsus un garus –, tad kleitiņas, blūzītes… Pārdevēja neuzbāzīgi stāstīja par preci un izteica savu viedokli par to, kas Hertai patiešām piestāv.
Tērpa kvalitāte un cena apmierināja, tomēr viņa nolēma palūkoties vēl kādā veikalā – ja nu tur ir kas labāks? Tas bija veikals «Skaistums». Tur gan Herta nejutās īsti gaidīta un neko nenopirka.
