Tuvojoties gadu mijai, «Zemgales Ziņas» Jelgavas darbīgākajiem uzņēmējiem uzdod trīs jautājumus.
Tuvojoties gadu mijai, «Zemgales Ziņas» Jelgavas darbīgākajiem uzņēmējiem uzdod trīs jautājumus.
1. Kāda ir jūsu uzņēmuma lielākā veiksme 2002. gadā?
2. Nosauciet 2003. gada galveno ieceri!
3. Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Jelgavā?
Atbildes rubrikā «Gadu mijas intervijas» publicēsim katrā «Ekonomikas» lappusē.
Pēteris Bila, akciju sabiedrības «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» valdes priekšsēdētājs
Vislielākais panākums 2002. gadā bija divi parakstītie kontrakti ar ārvalstu investoriem. Zviedrijas firma «Stram AB» jau janvāra pirmajās dienās sāks ievest iekārtas, lai pēc tam varētu sākt darbu Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas cehs. Savukārt, pateicoties islandiešu investīcijām, jau nākamā gada 15. februārī palaidīsim pulverkrāsošanas cehu. Tādējādi pēc šogad noslēgtajiem darījumiem akciju sabiedrībā tiks izveidots 100 darbavietu.
Attiecībā uz nākamā gada plāniem es lūdzu Dievu, lai tiktu noslēgts paredzētais līgums ar Kuveitu par eļļošanas iekārtu un bremžu sistēmu ražošanu mūsu akciju sabiedrībā. Lai gan Kuveitas Finanšu ministrija šim mērķim jau iedalījusi un rezervējusi 6,5 miljonus ASV dolāru, par to kā par notikušu faktu varēs runāt tikai tad, kad darījums būs noticis.
Uzņēmējdarbības vide Jelgavā, manuprāt, ir slikta. Vērtēju to negatīvi. Pilsētā ar senām un stabilām mašīnbūves tradīcijām, ar lielu universitāti gandrīz nekas netiek darīts, lai tiktu sagatavoti kadri mūsdienu ražošanā pieprasītām nozarēm. Mūsu akciju sabiedrība tikai ar lielām grūtībām panāca sadarbību ar pilsētas struktūrām, lai izveidotu mācību centru. Manuprāt, ir vērts padomāt par to, ka civilizētās valstīs tikai aptuveni pieci procenti iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā un ar to pietiek, lai pabarotu pārējos 95 procentus. Kur Latvija liks tik daudz lauksaimniecības speciālistu? Tajā pašā laikā ļoti trūkst kadru mašīnbūvē, pēc kuras produkcijas pasaulē ir liels pieprasījums.
