To, ka dzelzceļš jelgavnieku ikdienā ieņem nozīmīgu vietu, nenoliegs neviens.
To, ka dzelzceļš jelgavnieku ikdienā ieņem nozīmīgu vietu, nenoliegs neviens. Pat vēl vairāk – kopš autobusu pārvadātāji degvielas cenu dēļ paaugstinājuši savus tarifus, daudziem pārvietošanās pa dzelzceļu līdz Rīgai un atpakaļ kļuvusi ļoti pievilcīga. Un tieši no ekonomiskā izdevīguma viedokļa. Tā kā nav cerību, ka degviela nākotnē palētināsies, dzelzceļš kļūs par to nabassaiti, kas tūkstošiem ik dienas ļaus nopelnīt dienišķajai maizei, iegūt izglītību vai izklaidēties netālajā metropolē. Tāpēc mums ir tik svarīga ikviena informācija un jauninājums, kas skar šo daudziem tik ērto sabiedriskā transporta veidu.
Agrāk, kad brauciena pa dzelzceļu biļetes cena līdz Rīgai konkurēja ar autobusa biļešu cenām, jāatzīst, ka šis satiksmes veids nepiedzīvoja labākos laikus. Tikko biļešu cena autobusā sāka ievērojami atšķirties, darbdienu rītos un vakaros ir reizes, kad skaidri redzams – vagonu skaits sastāvā ir nepietiekams. Arī ērtības gribētos kaut nedaudz tuvinātas mūsdienām. Pārvadātāji jau gadiem sūdzas, ka neko lietas labā nevar darīt – nav naudiņas, jo mēs, pasažieri, esam tie, kas šo uzņēmumu iedzinuši teju bankrotā. Zemo biļešu cenu dēļ, izrādās, mūs pārvadāt neesot izdevīgi. Kaut ko no valsts kopējā maka gan izdīkt katru gadu izdodas, tomēr tas esot ievērojami par maz, lai ieviestu kādus uzlabojumus. Tieši pretēji – ik pa brīdim dzirdamas runas, ka pasažieru pārvadātāji slēgšot te vienu, te citu dzelzceļa maršrutu. Tie pāris simti pasažieru dienā valsts akciju sabiedrībai (tātad arī valstij) neesot izdevīgi. Lai sēž savos pāķos un saņem bezdarbnieka grašus.
Tas, ka šajā nozarē pārmaiņas bija nepieciešamas sen, nenoliegs neviens. Laiks rādīs, ko dos ilggadības “smagsvara” bijušā Latvijas Dzelzceļa vadītāja Andra Zorgevica nomaiņa ar satiksmes ministra Ainara Šlesera partijas biedra kandidatūru Uģi Magoni. Svarīgākais, lai mēs, pasažieri, kas izmanto šo sabiedriskā transporta veidu, jau tā spiedīgajos apstākļos neciestu vēl vairāk. Vakar Ministru kabineta komiteja atbalstījusi valsts pasūtījuma principus pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu laika posmam no 2007. līdz 2016. gadam. Paredzēts arī, ka Satiksmes un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izveidos darba grupu, kurā tiks uzaicināti pašvaldību pārstāvji. Darba grupai līdz nākamā gada maijam vajadzēs atrast veidu, kā pašvaldības ar saviem līdzekļiem, sākot ar 2007. gadu, piedalīsies pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu.
Tieši šis punkts vakardienas valdības komitejas sēdē izraisīja visplašākās diskusijas. Sākot ar satiksmes ministra A.Šlesera spārnoto frāzi, ka “nekas šajā pasaulē nav par brīvu”, beidzot ar rīdzinieku un jūrmalnieku pašvaldību pārstāvju teikto, ka viņi negrasās maksāt par citu pašvaldību pasažieriem.
Skaidrs ir viens – dzelzceļa pārvadājumiem dotācijas būs nepieciešamas, pretējā gadījumā biļešu cenas aizies netveramos augstumos.
Satiksmes ministrija ierosina, ka pārvadājumi ar vilcieniem būtu pamata sabiedriskā transporta veids maršrutos Rīgas reģionā un starppilsētu pārvadājumos virs 100 kilometriem. Tas nozīmē, ka no valsts budžeta viss netiks segts. Piemēram, Rīgas pašvaldības devums kopējā kasē būtu aptuveni pusmiljons latu šodienas pasažieru pārvadājumu izmaksās. Un skaidrs, ka arī Jelgavas Domei nāksies agri vai vēlu vērt vaļā maku, lai piedalītos kopējā kolektē.
