«RAF korpusi der vien nojaukšanai» (11. februāris). Ance: Un kāda tad bija vaina «mikriņiem»? Lūgšu autoru neaizmirst, ka tad bija citi laiki, citas dzīves normas un tad tas bija pavisam citādi nekā tagad.
“RAF korpusi der vien nojaukšanai” (11. februāris)
Ance: Un kāda tad bija vaina “mikriņiem”? Lūgšu autoru neaizmirst, ka tad bija citi laiki, citas dzīves normas un tad tas bija pavisam citādi nekā tagad. Tad Latvijas vārds pasaulē skanēja gan ar RAF, gan ar VEF un “Radiotehniku”, gan ar mašīnbūvi un citiem lielajiem rūpnīcu gigantiem. Ar ko skanam tagad? Ļoti jāpiepūlas, lai atrastu kaut ko patiešām labu.
hmm: Nu dzīvosim vien saldās atmiņās par pagājušajiem “zelta laikiem”, ik pa brīdim grūši nopūšoties. Viss aizlaists nātrēs, gājis postā, un saullēkti taču toreiz bija tik skaisti, pats jaunāks un skuķi garākām kājām… Es gan labāk dzīvoju šodienā, izejot no šodienas realitātes, un vecos “rafiņus”, “vefiņus” un “Straumes” pavāru ar pannu un pankūku labāk atcerēšos nostalģiskās atmiņās par skaisto bērnību un jaunību.
Ance: Nav runa par gaušanos un pūšanu. Vienkārši nevajag visu mest pār vienu kārti: kas saistīts ar “padomiju”, krieviem vai Krieviju – tas ir slikts un peļams. Tā, manuprāt, ir galējība. Visur un vienmēr var atrast savas labās un sliktās puses…
katastrofa: Beidzot kāds objektīvs skatījums uz RAF kompleksa perspektīvām. Būsim patiesi, jo šodien patiešām mūsu grausti nevienam vairs nav vajadzīgi, īpaši tas būtu jāņem vērā RAF teritorijas un angāru īpašniekiem, kas joprojām lolo cerības un nosauc astronomiskas summas (pēdējā dzirdētā 10 miljonu USD). Sen jau vairs neviens nopietns uzņēmējs uz to postažu neskatās kā uz vietu, kur varētu izvietot ražotni, vienkārši ar interesi nopēta, ka šādos monstros kādreiz kaut kas ticis ražots.
Savu izdevību piesaistīt investorus RAF esam palaiduši garām jau sen, tāpēc teritorijas īpašniekiem būtu jādomā, kā nojaukt angārus un piesaistīt jaunas ražotnes savai teritorijai, kā tas notiek Aviācijas ielas rajonā, kur pašlaik jau interesi pieteikušas piecas ārvalstu kompānijas. Viena jau šogad uzsāks ražot. Visa nelaime ir mūsu uzņēmējos, kas katrs, kā nu mācēdami, sēž uz tās siena kaudzes un sapņo par jaunu 600. “Mercedes” un trīsstāvu māju Maljorkā, neko nedarot. Lielāka daļa Jelgavas uzņēmēju ir pārāk iesīkstējusi un nespēj pielāgoties mūsdienu biznesa prasībām, tādēļ labāk būs, ja tie dos iespēju darboties investoriem, kas patiešām vēlas strādāt.
Kāpēc skeptiski raugos uz mūsu uzņēmējiem? Pajautājiet paši sev, cik daudzi no viņiem šajā pilsētā maksā atbilstoši padarītajam darbam, un to, cik daudzi no viņiem izstrādā projektus, lai pretendētu uz ES līdzekļu piesaisti. Tādu uzņēmēju nebūs vairāk par desmit.
“Mīlētāju dienā aicina nodot asinis” (10. februāris)
Karlis Boldiševics: Ļoti apsveicams aicinājums. Viena daļa mūsu iedzīvotāju, jo īpaši vidējā paaudze un vecāki, ar skepsi raugās uz Valentīndienas svinībām. Taču, atbalstījuši brīvprātīgu asins nodošanu, mēs varētu justies kā svētkos. Palīdzēt līdzcilvēkiem ir labāk nekā atbalstīt tirgotājus, pērkot nieciņus, un iedomāties, ka esam apliecinājuši savas jūtas pret otru cilvēku. Ja mīl, tad ne tikai Svētā Valentīna dienā. Aicinu vecākus un tos, kas par tādiem gatavojas kļūt, nodot asinis un aiziet uz Jelgavas slimnīcu. Svētais Valentīns par to arī būtu priecīgs.
WWW.ZZ.LV