Ticamākais, ka jautājumu, kas viņš ir, pēc sestdienas vairs neuzdos neviens Latvijas iedzīvotājs.
Ticamākais, ka jautājumu, kas viņš ir, pēc sestdienas vairs neuzdos neviens Latvijas iedzīvotājs. Vismaz rīdzinieki ne. Sagaidot ASV prezidentu, vairāk uzmanības pievērsts vizītes ārējām izpausmēm, mazāk – tās simboliskajai jēgai un politiskajai nozīmībai. Ja runājam par ārējām izpausmēm, tad mūsējiem kārtējo reizi izdevās parādīt, ka esam paši iztapīgākie svešu rīkojumu izpildītāji. Pareizāk sakot, nevis izpildītāji, bet pareizo prasību nemākulīgi realizētāji. Protams, ASV prezidenta drošībai šodien jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tikai tā jancīgi sanāk, ka vispirms mūsu drošībnieki nopietnām sejām māca, kā jāuzvedas, ieraugot kādu Džordža Buša eskorta automašīnu. Gluži kā tādā “krimiķī” – jāsastingst, rokas gar sāniem, nekādu strauju kustību. Vēl trakāk ir tiem, kam (ne)palaimējies dzīvot mājoklī, kura logi paveras uz iespējamo ASV prezidenta pārvietošanās maršrutu. Viņiem labāk aizvilkt priekšā tumšus aizkarus. Nedod Dievs, ja kāds pavērs logu un palūrēs uz dižo personu. Pavisam traki, ja rokās vēl būs kāda optiskā ierīce, tad drošības vīri solās… Jā, kas tad notiks? Saķēdēs rokas vai šaus? Neviens konkrēti tā arī nav pateicis, kas notiks, ja kāds izdarīs to, kas aizliegts.
Pēdējās dienās gan mūsu drošības dienestu vīru runas vairs nav tik kareivīgas. Tiek pārskatīta gan zona Rīgas centrā, kurā būs ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, gan skan arī daudz miermīlīgākas runas, ka gluži uz vietas nost nešaus. Uz visu to lūkojoties, jājautā – kāda velna pēc bija nepieciešams sacelt tādu jezgu par un ap drošības pasākumiem, nepaskaidrojot, ko mums dos ASV prezidenta divu dienu viesošanās Latvijā. Šoreiz tas palicis kaut kur padsmitajā plānā. Visi pievērsuši uzmanību ārējiem drošības pasākumiem, bet vizītes politiskās un, domājams, arī vēlākās finanšu dividendes neviens, ieskaitot valsts pirmās personas, pat nemēģina pieminēt.
