Negrasos apšaubīt ASV prezidenta Džordža Buša vizītes nozīmību.
Negrasos apšaubīt ASV prezidenta Džordža Buša vizītes nozīmību. Tā patiesi ir svarīga. Un tomēr… Man sāp sirds un ir kauns par mūsu pašcieņas trūkumu, par mūsu apbrīnojamo spēju salocīties deviņos līkumos lielvaru priekšā. Dž.Buša vizītes organizēšana kārtējo reizi to apliecināja.
Protams, jebkuras valsts vadītājs jāsagaida atbilstoši pasaules standartiem. Tikai nezinu, vai vajag viņu iecelt Dieva kārtā, aizmirstot, ka lielvalsts vadītājs ir tikai cilvēks. Turklāt ne viss viņa paveiktais ir dievišķīgs. Nedomāju, ka starp lielas valsts vadītāju un “lielu” cilvēku liekama vienlīdzības zīme. Bet mūsu vara un valdība daudzkārt pārspīlētā centībā tieši to par katru cenu gribēja izdarīt. It kā nebūtu kara Irākā, it kā nebūtu Dž.Buša izraisītā terorisma, ar kuru nu pasaule spiesta cīnīties. Es nezinu, vai pasaulē ir kāds cilvēks, kas būtu nopelnījis tādu valsts atdevi un sevis noliegšanu sagaidīšanas organizēšanā, kāda tā bija Rīgā. Varbūt vienīgi Māte Terēze. Bet Dž.Bušs nav māte Terēze.
ASV prezidenta sagaidīšana Nīderlandē ievērojami atšķīrās no sagaidīšanas Rīgā. Un salīdzinājums nav par labu mums. Nīderlandē valdīja demokrātija, pie mums tā tika vienīgi daudzkārt piesaukta. Tādēļ, ka ir, ar ko salīdzināt, mans kauns un pazemojums ir vēl lielāks.
Ar cieņu – Dace Baltruma