Optometrists zina par acu slimībām, tomēr diagnozes nenosaka un medikamentus neizraksta.
“Man patīk visi pacienti. Būt par optometristi ir mans sirdsdarbs, bet visvairāk man patīk darboties ar bērniem. Strādāju ar mazajiem no viena gada vecuma,” stāsta “Optio optikas” optometriste Karīna Beļikova, kura specializējusies darbā ar bērniem un uz Jelgavu pārcēlusies no Rīgas. Pie viņas brauc pacienti no Bauskas, Rēzeknes, Ādažiem, Kuldīgas, Ludzas, Ogres, Cēsīm. “Arī reģionos ir labi speciālisti, nav jādodas uz Rīgu,” viņa piebilst.
Optometristi iztaujājām par dažādiem ar bērnu un pieaugušo redzi saistītiem jautājumiem.
– Ar ko optometrists atšķiras no acu ārsta?
Optometrists ir primārais redzes aprūpes speciālists, kas atbild par redzes funkciju – brillēm, kontaktlēcām –, tādu problēmu kā šķielēšana, “slinkā actiņa” (vāja acs funkcija) ārstēšanu uzņemas redzes terapijas un vingrinājumu speciālists. Jāpiebilst, ka šķielēšanu var izlabot, veicot speciālus vingrinājumus, nēsājot brilles un regulāri apmeklējot optometristu vai acu ārstu.
Tagad digitalizācijas un viedierīču dēļ optometrista darbalauks paplašinās. Piemēram, “sausā acs” kādreiz nebija tik izteikta problēma, kāda tā ir šobrīd. Arī šajā gadījumā vispirms jānovērtē redzes funkcijas. “Sauso aci” izraisa ne tikai darbs ar datoru, bet arī darbs ražošanā, mākslīgais apgaismojums, ventilatori, apkure, kondicionieri, darbs putekļainā vidē vai ar ķīmiskām, acis kairinošām vielām. Tas var rasties arī pēc ilgstošas pretiekaisuma, pretsāpju līdzekļu un antibiotiku lietošanas, pēc acu operācijām. “Sausās acs” pazīmes ir iekaisušas, apsarkušas acis, smilšu, graušanas sajūta tajās, izteikta asarošana, pārejoša redzes miglošanās, acu nogurums.
Optometrists un acu ārsts (oftalmologs) viens otru papildina, gluži kā zobārsts un higiēnists. Ja optometristam būs aizdomas par kādu saslimšanu, viņš cilvēku nosūtīs pie acu ārsta.
– Ar kādām vēlmēm un problēmām cilvēki parasti nāk pie optometrista?
Visbiežāk tās ir dažādas redzes sūdzības – miglaina redze tālumā, pēc 40 gadu vecuma nevar salasīt smalku tekstu tuvumā, acu sāpes, graušana pēc ilgstoša darba ar datoru, apsārtums, acu noguruma sajūta, galvassāpes, žilbšana.
Optometrists pārbaudot novērtē cilvēka redzes asumu, stereoredzi, kopredzi un acu kustības. Ar biomikroskopu var novērtēt acs iekšējo vidi, piemēram, konstatēt kataraktu. Refraktometrs palīdz aptuveni noteikt briļļu stiprumu un radzenes izliekumu, kas ir svarīgi, lai nēsātu kontaktlēcas. Bet “ideālās brilles” atrodas proves lēcu koferītī, kur ir metāla ietvars un visu stiprumu briļļu lēcas. Ir bijuši klienti, kas gribējuši šo koferīti nopirkt.
Mans jaunums un vislielākais lepnums ir fundus kamera, ar kuru var nofotografēt acs aizmugurējo daļu, tīkleni, redzes nervu, asinsvadus un iegūt acs fotogrāfiju – tādu kā acs “selfiju”. Šī iekārta īpaši palīdz novērot pacientus dinamikā un tā sekot līdzi, vai neattīstās kāda bīstama acs slimība.
Optikā cilvēki vēlas iegādāties brilles, kontaktlēcas, arī krāsainās kontaktlēcas. Optometrists palīdz izvēlēties briļļu ietvaru un lēcas, lai iegūtu maksimāli labāko rezultātu. Lēcu klāsts ir ļoti daudzveidīgs – savas ir šķielētājiem, datorlietotājiem, sportistiem u.c. Tāpat optometrists var palīdzēt arī saulesbriļļu izvēlē pēc kataraktas vai citām acu operācijām. Bērniem ir pareizi, ka saulesbrilles nosedz visu aci. Saulesbriļļu krāsa ir gaumes lieta, bet ir pierādīts, ka pelēkas ir krāsu neitrālākas, bet brūnas uzlabo kontrastredzi. Ja vien iespējams, vislabāk ir izvēlēties saulesbrilles ar polarizētām lēcām, īpaši autovadītājiem, jo tās noņem visus atspulgus – no sniega, ūdens, slapja asfalta pēc lietus u.c.
Savukārt kontaktlēcas optometrists palīdzēs izvēlēties atkarībā no cilvēka vecuma, darba specifikas un vajadzībām un, pats galvenais, acs priekšējās virsmas formas un izmēra. Ir vienas dienas, mēneša lēcas, kā arī krāsainās, multifokālās, toriskās, tādas, ar kurām var arī gulēt.
Ja vien nav bailes kontaktlēcas ielikt, nav bīstamu darba apstākļu, piemēram, ar ķīmiskām vielām, cilvēkam nav sistēmisku saslimšanu, ierobežojumu nēsāt kontaktlēcas nav. Ja ievēro režīmu un pareizi nēsā, kontaktlēcas drīkst lietot ikviens, komplikācijas rodas reti vai to ir maz. Manā praksē kontaktlēcas nēsā arī pusaudži.
Tehnoloģijas šajā jomā iet uz priekšu un kontaktlēcu materiāli nepārtraukti attīstās – tās kļūst arvien gaisa caurlaidīgākas, elpojošākas, mīkstākas, kontaktlēcas var nēsāt aizvien ilgāk, un ar tām var arī pasnaust. Tomēr, pirms sākt lietot kontaktlēcas, vispirms labāk vērsties pie speciālista, būt atklātam, lai piemeklētu acīm piemērotākās. Ir svarīgi, lai starp optometristu un pacientu izveidotos labs dialogs.
Bērnus ved pārbaudīt redzi pirms bērnudārza, skolas gaitu sākuma, gadījumos, kad bērns šķielē, skrien virsū priekšmetiem, skatās šķībi u.c. Ja nav nekādu sūdzību vai aizdomu par redzes problēmām, Latvijā ir noteikts, ka profilaktiski bērniem redze jāpārbauda ap viena gada vecumu, tad trīs gadu vecumā un pirms skolas gaitu sākuma. Profilaktiskās pārbaudes ir ļoti svarīgas.
Biežākās redzes problēmas bērniem ir tālredzība jeb “plusiņi”, šķielēšana un “slinkā actiņa” jeb ambliopija. Ja vecāki laikus pamana kādas sūdzības vai mazais uzvedas netipiski – skatās caur pieri, skatās šķībi, ļoti tuvu liecas pie galda, kad lasa vai zīmē, iet ļoti tuvu televizoram, berzē acis, kad nav miegains, viņa acis bieži asaro vai bērns piemiedz vienu aci, lai labāk redzētu tālumā, sūdzas par galvassāpēm, uzstājīgi izvairās no tuvuma darbiem un tā vietā labāk iet spēlēt bumbu – tas ir trauksmes signāls. Tādos gadījumos vēlams vērsties pie acu ārstiem vai optometristiem, jo šie speciālisti var sniegt nozīmīgu palīdzību. Kritiskais laiks bērna redzes attīstībai ir līdz septiņu astoņu gadu vecumam. Tomēr tas nenozīmē, ka problēmu risināšanu drīkst atlikt uz pēdējo brīdi – jo jaunāks bērniņš, jo labākus rezultātus var sasniegt.
– Kādos jautājumos var palīdzēt optometrists, bet kādos labāk doties pie acu ārsta?
Optometrists zina par acu slimībām, tomēr diagnozes nenosaka un medikamentus neizraksta. Savukārt acu ārsts atbild par acu veselību, medikamantozo ārstēšanu, acu traumām, arī gadījumiem, kad acī iekļuvis svešķermenis (dzelzs skaida, stikla gabaliņš u.c.), acu operācijām un aprūpi pēc tām.
Acu ārsts ārstē acu slimības, piemēram, tādu nopietnu slimību kā glaukoma, kas neārstēta var izraisīt neatgriezenisku redzes nerva bojājumu un aklumu. Acu ārsts diagnosticē arī dažādu vispārējo organisma saslimšanu gaitā radušās redzes sistēmas komplikācijas. Piemēram, ja pacients sirgst ar cukura diabētu, noteikti reizi gadā ir jāapmeklē acu ārsts.
Lai veiktu glaukomas profilaksi, cilvēki pēc 40 gadu vecuma vienreiz gadā var doties pie optometrista, lai izmērītu acu spiedienu. Daudzviet optometristi tagad strādā ar moderniem acu spiediena mērīšanas aparātiem un spiedienu var izmērīt bez pilināšanas acīs. Ja optometrists konstatēs paaugstinātu acu spiedienu, tad nosūtīs pie acu ārsta.
Arī citas izplatītas acu slimības – kataraktas – gadījumā (tautas valodā to sauc par plēvīti, kas aug virsū acij), optometrists var novērtēt situāciju un nosūtīt pie acu ārsta, kurš jau skatīsies sīkāk, vai ārstēt ar medikamentiem vai nepieciešama operācija.
Svarīgi ir saprast – ja redze sāk pasliktināties vai mainīties, pie optometrista vai acu ārsta jādodas tūlīt, jo redzes problēma nekur nepazudīs, tā ies tālāk un dziļāk.
– Ko esat ievērojusi savā darbā – cilvēkiem redze pēdējo gadu laikā pasliktinās vai uzlabojas? Un kāpēc?
Redze pasliktinās – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pārsvarā tā ir miopija (tuvredzība). Pasaulē ir veikti pētījumi, piemēram, Eiropā 50. gados tuvredzīgi bija 24 procenti cilvēku, bet 2004. gadā jau 45 procenti. Tas ir liels lēciens, īpaši bērniem. Galvenais iemesls – palielinās tuvuma slodze. Tas nenozīmē, ka dators ir slikts. Digitālās ierīces atvieglo ikdienu, taču atstāj iespaidu uz mūsu veselību un labsajūtu. Arī grāmatu lasīšana no rīta līdz vakaram rada lielu tuvuma slodzi.
Tuvuma redzes slodzes un citu faktoru dēļ cieš arī skolas vecuma bērnu redze, var parādīties risks viņu garīgajai attīstībai. Latvijas Universitātes jauno pētnieku rezultāti rāda, ka tālumā pazemināta redze ir aptuveni 30 procentiem skolas bērnu un 60 procenti no viņiem nezināja, ka ir nepieciešama redzes korekcija. Sākumskolā pat 80 procenti bērnu ir ar pazeminātu redzes asumu tālumā un nenēsā redzes korekcijas līdzekļus. Tuvuma redze attiecīgi ir pazemināta 10 procentiem skolas vecuma bērnu.
Galvenās lietas, ko vērtē redzes aprūpes speciālists, lai bērns varētu attīstīties, labi lasīt un mācīties, ir tuvuma redze, tāluma redze, acu sadraudzība jeb binokulārā redze, acu kustības, acu muskuļu darbība, redzes lauki, acu un roku sadarbība.
Bieži vien bērna nevēlēšanos rakstīt, lasīt, darboties ar plastilīnu vai veikt smalkus darbus var izskaidrot ar redzes problēmām kopumā vai tuvumā. Gan Latvijas, gan ASV un Kanādas redzes skrīningi rāda, ka katram piektajam bērnudārza un skolas vecuma bērnam ir redzes problēmas tuvumā. Tad var rasties nesaprašanās starp vecākiem un bērnu, jo mājas darbi jāpilda, bet bērns izvairās tos darīt tikai tāpēc, ka viņš instinktīvi saprot, ka jūtas un redz slikti. Uzliekot brilles, bērns kļūst mierīgāks, uzmanīgāks, mainās viņa rokraksts un pat savstarpējā komunikācija.
Acīm nepatīk viens un tas pats attālums. Ja cilvēks pierod ilgstoši skatīties 40 centimetru attālumā, arī acis kļūst “gudras” – tām vairs tālumu nevajag. Redzi ietekmē darba apstākļi, apgaismojums.
Trauksmi ceļ arī rehabilitologi un fizioterapeti, jo ilgstoša digitālo ierīču lietošana ietekmē mugurkaula spranda daļu, kakla augšējo daļu un galvu. Datora monitoram atkarībā no tā lieluma no cilvēka vajadzētu atrasties izstieptas rokas attālumā. Galvenais, kas jāievēro, ir pareizs atstatums, pareizi apstākļi, pauzes. To visu var izrunāt ar redzes speciālistu, kurš izvērtēs cilvēka darba specifiku un ieteiks labākos vingrinājumus un risinājumus.
– Kāda ir mūsdienu viedierīču – mobilo telefonu, planšetdatoru – ietekme uz cilvēku, īpaši bērnu, redzi? Jūsu novērojumi, ieteikumi redzes higiēnai.
Ja vecāki bērniem dod lietot viedierīces, pirmais noteikums – ir jāievēro pauzes. Turklāt biežās, īsās pauzes ir vērtīgākas nekā pēc tam ilgāka pauze dažu stundu garumā. Pirmsskolas vecuma bērniem viedierīces nevajadzētu lietot vairāk par 30–40 minūtēm dienā, bet sākumskolas vecumā ieteicamais laiks ir divreiz pa 40 minūtēm dienā.
Ir pierādīts – ja bērns vismaz divas stundas dienā pavada ārā svaigā gaisā, tad viņam ir mazāks risks iegūt tuvredzību, bet, ja tā jau ir izveidojusies, tad neprogresē. Saules gaismai ir liela pozitīva ietekme. Protams, arī iedzimtībai, vecāku redzei ir sava loma. Ja vecākiem ir brilles, tad pastāv aptuveni 30 procentu varbūtība, ka tās būs arī bērnam.
Nereti vecāki uzskata, ka viņu bērnam nav nekādu redzes problēmu, jo bērns par savu redzi nesūdzas. Tomēr sūdzību neesamība vien garantijas nedod. Mēs, pieaugušie, varam novērtēt – vai skaidri redzam titrus TV, vai laikus ieraugām un atpazīstam ceļa zīmes, vai pazīstam uz ielas paziņas u.c. Bērni adaptējas un nesūdzas, viņi aug, katru dienu sastopas ar jaunām lietām un pieņem savu esošo redzi kā pašsaprotamu, ka citādi nemaz nevar būt. Līdz ar to nav korekti jautāt bērnam, vai viņš redz labi, jo viņš to nemaz nevar zināt. Gadās situācijas, kad redzes pārbaudes kabinetā nonāk bērni ar diezgan lielu tālredzību, kas traucē normāli attīstīties, un vecāki to nav pat nojautuši.
Skolas vecumā jau var parādīties sūdzības – galvas, acu sāpes, pārejoša vai pastāvīga miglošanās, neredz skaidri uz tāfeles attēloto. Jāpiebilst, ka uz interaktīvajām tāfelēm attēlotās lietas cilvēki redz miglaināk nekā uz parastajām krīta tāfelēm. Lietojot interaktīvās tāfeles, ir jāievēro gan ekrāna izšķirtspēja, gan klases apgaismojums, jābūt cieši aizveramiem aizkariem – katrs sīkums būtiski ietekmē redzamību. Var būt situācijas, kad no pirmajām rindām uz tāfeles rakstīto tekstu redz skaidri, bet no aizmugurējām – miglaini vai ne tik kontrastaini, kas arī ietekmē bērnu redzi.
– Kāda situācija ir ar biroju darbinieku, sēdoša darba darītāju, kuri daudzas stundas pavada pie datora, redzi?
Katrs pats ir atbildīgs par savu redzi. Tiem, kuri strādā birojā, ik pēc 20 minūtēm vajadzētu paskatīties tālāk par trīs, pieciem metriem – ārā pa logu, uz kādu gleznu, kolēģi u.c. Var arī vienkārši pamirkšķināt acis. Pēc katras divu trīs stundu ilgas sēdēšanas nepieciešams izkustēties – iziet pastaigāties, aiziet papļāpāt ar kolēģi, iedzert tēju vai kafiju.
Datorlietotāji brillēm var lūgt izgatavot lēcas ar īpašu zilās gaismas filtru vai lēcas ar dizainu, kas novērš redzes sasprindzinājumu tuvumā, pretnoguruma briļļu lēcas. Var veikt vingrinājumus, piemēram, galvu turēt taisni un kustināt acis visos virzienos. Ko un kā darīt, redzes pārbaudē izstāstīs optometrists, jo redzes pārbaude – tas ir ne tikai izmeklējums, bet, galvenais, konsultācija par to, kā lietot savas acis ilgi un laimīgi.
