Arī Igaunijā pirms iestāšanās eirozonā valdījusi liela iedzīvotāju neticība vienotajai valūtai.
Igauņi pārliecināti, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijā konkurence kaimiņvalstu starpā palielināsies, jo investoriem un klientiem būs vieglāk salīdzināt abu valstu piedāvājumu. Bet, lai vienotās valūtas izdevīgumu izprastu arī paši iedzīvotāji, liela nozīme ir informatīvajai kampaņai, kas Igaunijā noslēgusies ne īpaši veiksmīgi.Kaimiņi eiro savā valstī ieviesa jau 2011. gadā. Igaunija ir īstenojusi ekonomiskās reformas ar īpašu apņēmību, izpelnoties iesauku «Baltijas tīģeris». Arī Latvija ir izpildījusi eiro ieviešanas kritērijus un eirozonai plāno pievienoties 2014. gadā.Vēl piliens pašpārliecinātībaiLatvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums pārliecināts, ka sabiedrības negatīvo nostāju par eiro ieviešanu Latvijā rada atsevišķi politiskie spēki. «Mums nevajadzētu šo iespēju novērtēt par zemu. Latvija varēs būt daļa no kaut kā spēcīgāka,» saka K.Eihenbaums, kurš bija mūsu valsts vēstnieks Nīderlandē, kad tur notika pāreja uz eiro.Vēstnieks, līdzīgi kā daudzi valdības pārstāvji, pauž nostāju, ka cenas pēc eiro ieviešanas kāps, taču tas nenotiks eirozonas valūtas ietekmē. «Tās auga Igaunijā, auga arī Nīderlandē, taču ekonomisti var pamatot – palielinājums nebija saistīts tikai ar eiro. Bet ieguvumi bija lielāki nekā zaudējumi. Igauņiem, kas eiro ieviesa pirmie Baltijā, tas bija vēl viens piliens pašpārliecinātības palielinājumam, bet mums tās trūkst,» uzskata K.Eihenbaums.Viņš stāsta, ka pirmajās dienās pēc valūtas maiņas Igaunijā bankās veidojās nelielas rindas, tajās pārsvarā bija pensionāri. «Taču tiem, kas norēķinās ar karti, problēmu nebija,» vēstnieks atceras, ka iedzīvotājiem pirms vienotās valūtas ieviešanas arī ieteikts lietot norēķinu kartes, nevis skaidru naudu. Kaitinoši iedzīvotājiem šķituši arī katrai mājsaimniecībai atsūtītie kalkulatori, kas palīdzējuši izskaitļot cenas kronās un eiro, jo tie strādājuši ar problēmām, vajadzējis bieži mainīt akumulatorus.Taupām katru santīmuLatvijas vēstnieks ir pārliecināts, ka valsts pievienošanās eirozonai stiprinās investoru interesi par visu Baltijas reģionu. «Kopā ar Igauniju mēs esam kopā sen. Arī investori nenāk tikai uz Igauniju vai tikai uz Latviju, viņi uzlūko reģionu kopumā. Tas, ka kāda valsts grib iestāties eirozonā, apliecina – ir ticība Eiropas Savienības stiprumam,» viņš pauž.Vēstnieks novērojis, ka tagad igauņi vairāk domā par naudas vērtību, jo iepriekš kronu monētām tā bija necila: «Pirms tam igauņi kronas pat neņēma kā atlikumu. Latvijā būs citādi, jo mēs jau pašlaik taupām katru santīmu.»Narvā, kur ir liels krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars, cilvēki pirms eiro ieviešanas esot sabiedēti un aicināti mainīt igauņu kronas pret Krievijas rubļiem, jo «tiem pamatā ir lieli resursi – gāze, nafta». «Būt pret eiro ir daudz vienkāršāk. Bet, ja Latvija eirozonai nepievienosies tagad, neizdarīsim to nekad,» domā K.Eihenbaums.Dos signālu investoriemEiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs Hanness Rumms stāsta, ka pirms pievienošanās eirozonai lielākā daļa iedzīvotāju arī bijusi pret eiro. «Taču pēc eiro ieviešanas atbalsts valūtai audzis,» viņš līdzīgu situāciju prognozē arī Latvijā.Daudzu igauņu arguments pret eirovalūtas ieviešanu bija nacionālās naudas pievilcība – eiro banknotes un monētas likušās pārāk «garlaicīgas» un neizteiksmīgas. «Mēs stāstām jums par savu pieredzi ne tāpēc, ka mums ļoti patiktu latviešiem palīdzēt. Mēs vienkārši redzam, ka tas ir izdevīgi,» neatlikt eiro ieviešanu Latvijā aicina H.Rumms, kurš ir pārliecināts, ka eiro ieviešana potenciālajiem investoriem dos signālu, ka Latvijā ir ļoti labs ekonomiskais klimats. Arī viņš atceras, ka eiro ieviešanas kampaņa Igaunijā izgāzusies, jo iedzīvotāji nebija apmierināti ar valsts sagādātājiem kronu un eiro kalkulatoriem.Arī Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta direktore Marje Josinga pārliecināta, ka informēšanas kampaņai ir liela nozīme, taču pati eiro ieviešana, viņasprāt, ir tīri tehniska lieta: «Kontos valūtas nomainījās automātiski. Savukārt lielveikali ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk norēķināties vienā valūtā, divu nedēļu pārejas periods, kad apgrozījumā ir abas valūtas, ir pārāk garš.»Pragmatisks lēmumsIgaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi noraida Latvijas sabiedrības bažas par patēriņa cenu celšanos pēc eiro ieviešanas. Viņš atzīst, ka cenas valstī augušas, taču tikai par vienu līdz trim procenta desmitdaļām, līdz ar to reāli patērētāji eiro ietekmi nemaz neizjuta. «Pašlaik Latvijā daudz kam ir augstākas cenas nekā Igaunijā, jo nav konkurences. Kad tiks ieviests eiro, cenas varēs vieglāk salīdzināt, radīsies konkurence,» pozitīvu eiro ieviešanas aspektu min kaimiņu valsts ministrs.Konkurences palielināšanos prognozē arī igauņu lielākā laikraksta «Postimees» galvenais redaktors Anvars Samosts. «Igaunija ir ļoti atvērta valsts, mums ir ļoti daudz ārzemju tirgotāju, daudz tūristu. Gribam, lai tūristi redz, ka pie mums viss ir lētāk,» sacensties mudina laikraksta vadītājs. Viņš stāsta, ka Igaunijā ar nostāju pret eiro nevar kļūt populārs: «Eiro ieviešana Igaunijā bija pragmatisks lēmums. Arī latvieši ir pragmatiski, tāpēc nevaru saprast, kāpēc valstī ir negatīva attieksme pret eiro. Igaunijā cilvēki, kas aicināja pret eiro, nekļuva populāri. Jāsaprot, ka Eiropa ir liels eksporta tirgus. Ļoti muļķīgi kā pretargumentu izmantot nacionālo valūtu.»No Eiropas – teju 12 miljonu«Mūsu valstīm ir līdzīgas problēmas un līdzīgi to risinājumi,» saka Igaunijas ceturtās lielākās pilsētas Pērnavas mērs Tomass Kivimegi, kurš visvairāk uztraucas par jaunu sieviešu aizbraukšanu uz ārzemēm, jo «vīrieši vēl atgriežas, bet sievietes retāk».Kopš 2004. gada pilsēta ar 42 tūkstošiem iedzīvotāju kā projektu īstenotāja un līdzekļu ieguvēja no ES kā līdzfinansējumu saņēmusi 16,6 miljonus eiro – apmēram 11,6 miljonus latu. «Nākamajā plānošanas periodā izaicinājums ir investēšana skolās un bērnudārzos,» skaidro Pērnavas mērs.Pilsēta ar Eiropas atbalstu par 4,8 miljoniem eiro (3,36 miljoni latu) ierīkojusi promenādi gar pilsētas pludmali, izbūvējot gan soliņus, gan gājēju tiltu un strūklakas. Labiekārtots pludmales parks, radot pievilcīgas rekreācijas zonas.
