Nesenā pagātnē veidojot Latvijas balto cūku šķirni, tās autoriem bija progresīva un reizē arī patriotiska doma izveidot savu cūku šķirni bekona ražošanai.
Nesenā pagātnē veidojot Latvijas balto cūku šķirni, tās autoriem bija progresīva un reizē arī patriotiska doma izveidot savu cūku šķirni bekona ražošanai. Galvenās pamatmetodes šā mērķa sasniegšanai bija izlase un pāru atlase, galvenokārt no vienas šķirnes. Protams, šāda rīcība nav pareiza, taču, lai gūtu panākumus, vajadzīgs ļoti ilgs laiks un jāizvēlas no liela dzīvnieku skaita tikai paši labākie, lai ar tiem turpinātu sekmīgu selekcijas darbu (no vairākiem tūkstošiem tikai daži atbilst iecerētajam tipam). Selekcijas darba veikšanai tika dibināti audzētavu novadi un šķirnes cūku audzēšanas saimniecības, fermas, kā arī kontrolnobarošanas stacijas. To uzdevums bija pēc pēcnācēju īpašībām noteikt visprogresīvākos pārojumus. Vai šis darbs bija pareizs un atbalstāms? Jā, protams. Taču tas prasīja laiku, un, šādi strādājot, rezultātus var sagaidīt tikai pēc gadu desmitiem. Turklāt toreiz kolhoziem un sovhoziem prasīja ražot tikai arvien vairāk cūkgaļas. Sivēnu ieguvei un nākamo paaudžu veidošanai izmantoja arī lēnaudzīgas cūkas pat ar sliktām gaļas īpašībām.
No šodienas redzes viedokļa ir skaidrs: gandrīz visu iecerēto (ātraudzību, šķiņķa masu, liemeņa garumu) varēja realizēt, vienīgi selekcijas ceļā neizdevās jūtami samazināt speķa biezumu.
Ārzemnieki gāja citu ceļu
Jau 1988. gadā Ungārijas cūkkopības speciālisti kritiski novērtēja mūsu vēlēšanos Latvijas baltās cūkas kvalitatīvās īpašības izkopt tikai selekcijas ceļā vienas šķirnes robežās. Viņi ieteica veidot vairāku šķirņu krustojumus. Latvijas cūkkopības speciālisti, domājot par metodēm liesas cūkgaļas ražošanai, 50. un 70. gados ieveda Landrases šķirnes cūkas, lai audzētu tās tīršķirnē un krustotu ar Latvijas balto . Taču Landrases dzīvnieku skaits bija relatīvi mazs, un līdz ar to mazs arī iegūto augstvērtīgo krustojumu skaits. Tāpēc kopējā aina gaļas kvalitātes ziņā būtiski nemainījās.
Labāk nekā mums ir paveicies igauņu selekcionāriem, jo Igaunijas bekona kautķermeņi satur vairāk liesās gaļas, mazāk tauku.
Tātad viens no nosacījumiem, vai Latvijā būt cūkkopībai, ir iegūtās produkcijas kvalitāte.
Krustot vai veidot hibrīdus?
Ir tikai divi paņēmieni, kā ātri un efektīvi ģenētiski panākt cūkkopības produkcijas kvalitātes paaugstināšanu: rūpnieciska krustošana un hibridizācija.
Katrā ziņā ir jārēķinās ar tām šķirnēm, kas Latvijā jau ir. Protams, var arī ievest un izmantot kā vaisliniekus jau «gatavus» dažādu pakāpju hibrīdus, kā to praktizē SIS «Ulbroka», bet tam vajag ievērojamus līdzekļus.
Latvijas baltās (LB) šķirnes cūku ir ap 80 procentu no visām Latvijā audzētajām cūkām. Tās izceļas ar labu auglību. Pēc kontrolnobarošanas datiem arī augšanas intensitāte ir apmierinoša, bet, sasniedzot 100 kg dzīvmasu, barokļiem organismā strauji sāk veidoties taukaudi. Tad zūd realizācijas iespējas, jo pārstrādes uzņēmumi izmanto importēto cūkgaļu.
Pastāv krustošanas iespējas. LB cūkas izmantojot kā mātes šķirni, veido pirmās pakāpes F1 krustojumus, un iegūtās cūciņas izmanto trīs vai vairākšķirņu krustojumiem. Ka tas varētu būt perspektīvi, liecina mūsu iestrādes.
Uz rezultātu – caur grūtībām
Cūkkopības speciālistiem ir jāizstrādā tādas krustošanas shēmas un varianti, kurus var izmantot kvalitatīvas produkcijas ieguvei.
Ir vajadzīgi vispusīgi pētījumi vaislinieku ģenētiskā potenciāla atraisīšanai. Nepieciešams izpētīt un pielāgot daudzpakāpju krustošanas shēmas, izmantojot Latvijā maz sastopamos tā sauktos terminālos kuiļus no tām šķirnēm, kuras gaļas kvalitatīvo īpašību dēļ izmanto noslēdzošam krustojumam: Pjetrēnas, Hempšīras, Djurokas, kā arī specializētos hibrīdkuiļus. Tādi ir jāieved Latvijā.
Īpaša nozīme ir cūku mākslīgai apsēklošanai. Uzdevums īsā laikā pārorientēt Latvijas cūkkopību uz starptautiskajā tirgū pieprasītās liesās gaļas ražošanu ir izpildāms, rūpnieciskajā krustošanā izmantojot specializēto gaļas šķirņu kuiļus. To mūsu valstī ir maz, vienīgā iespēja – mākslīgā apsēklošana.
Projekti – bez finansējuma
Diemžēl cūku mākslīgajā apsēklošanā gūt panākumus traucē literatūras latviešu valodā un mācību bāzes trūkums. Zemkopības ministrijai ir iesniegts pieteikums, lai tā 1999. gadā finansētu monogrāfiju «Jaunākās zinātniski praktiskās atziņas cūku reprodukcijā un to pielietošana ražošanā» (A.Stira), bet ar bažām tiek gaidīts lēmums.(1998. gadā no zinātnes centra «Sigra» desmit projektiem finansējums netika nevienam…)
Praktiskā un teorētiskā nepieciešamība zinātnes centra «Sigra zinātniekiem diktējusi vajadzību strādāt pie mūsdienīgu un aktuālu problēmu risinājumiem: Latvijā audzējamo cūku šķirņu ciltsvērtības izzināšana un pasākumi tās uzlabošanai, cūku auglības un gaļas ražošanas spēju savstarpējo sakarību izpēte, vairākšķirņu krustošanas veidu noskaidrošana kvalitatīvas cūkgaļas ražošanai, Latvijā audzējamo cūku šķirņu vaislas kuiļu spermas novērtēšanas sistēmas un kvalitātes standarta izstrāde, iespēju izpēte iegūt no infekcijām brīvas vaislas cūkas ar SPF (Specific pathogenicity free) metodi konkurētspējas nodrošināšanai vietējā un starptautiskā tirgū.
No 1994. līdz 1997. gadam vairākkārt esam iesnieguši pieteikumus Zemkopības ministrijas projektu konkursiem, taču realizēšanai nav saņemts ne santīms. Tikmēr Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos turpina ieplūst importēta cūkgaļa par apmēram 50 santīmiem kilogramā. Par tādu cenu Latvijas cūkkopji nevarēs tirgot savu produkciju, tās pašizmaksa ir ap 75 santīmi par kilogramu…
Lai īsā laikā novērstu nelabvēlīgo situāciju, mūsuprāt, Zemkopības ministrijai un cūkkopības saimniecībām steidzīgi vajadzētu:
– novērst nobarojamo cūku pārturēšanu, organizējot to realizāciju gaļai līdz 100 kg dzīvmasā;
– importēt ar augstu gaļas kvalitāti apveltītus vaisliniekus rūpnieciskas krustošanas vajadzībām;
– izstrādāt shēmu daudzpakāpju krustošanas variantiem;
– turpināt LB cūku selekciju produkcijas kvalitātes uzlabošanai pēc SIS «Druvas Unguri» piemēra;
– izvērst cūku mākslīgo apsēklošanu, organizējot mācības un attiecīgas literatūras izdošanu;
– cūku ēdināšanai izmantot tikai augstvērtīgu, ar proteīnu un bioloģiski aktīvām vielām bagātu spēkbarību;
– atbalstīt projektus nepieciešamo jautājumu izpētei cūkkopības produkcijas ražošanai Latvijā.
