Internetā izplatīto informāciju, ka Zemkopības ministrija cenšas panākt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Latvijā, sauc par nepatiesu.
Pašlaik ES, tostarp Latvijā, atļauts audzēt tikai vienu ģenētiski modificētu kultūraugu – kukurūzu. Starts tādu sēt dots 1998. gadā, kad vēl nebijām ES dalībvalsts. Eksperti gan uzsver, ka patlaban Latvijā tās audzēšana nav aktuāla, jo kukurūzas ģenētiskās modifikācijas rezultātā iegūta tās izturība pret kaitēkli, kas pie mums nav sastopams. Nedz ģenētiski modificēta rapša, nedz cukurbiešu vai pārveidotu kartupeļu stādīšana ES teritorijā nav atļauta.Izplata nepatiesas ziņas?«Zemkopības ministrija (ZM) cenšas panākt, lai Latvijā sāktu audzēt ģenētiski modificētus augus, bet, par laimi, pret to iestājusies Vides ministrija, kas savā tīmekļvietnē www.vidm.gov.lv veic sabiedrisko aptauju, aicinot iedzīvotājus izteikt viedokli par ģenētiski modificētu augu audzēšanu un izplatīšanu Latvijā,» ziņas ar šādu tekstu pēdējās nedēļās sasniegušas daudzus interneta lietotājus, kas ielūkojas elektroniskajā pastā, portālā www.draugiem.lv un citās tīmekļvietnēs. Paziņojuma izplatītāji piebilduši, ka «mūsu zeme vēl nav sabojāta, mēs varam audzēt ekoloģiski tīru pārtiku. Tā ir arī viena no iespējām to eksportēt, ja saražotā pārtika ir dabiska un tīra. Tā pavisam noteikti ir iespēja dzīvot kā veselīgiem cilvēkiem, ēdot to, ko devusi daba. Zemkopības ministrija grib anulēt veselīgu (dabisku) ēdienu uz mūsu galdiem. Tādēļ šoreiz saņemsimies un nobalsosim! Nosūti šo ziņojumu draugiem, kuri domā līdzīgi!»Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze internetā izplatīto informāciju un sākto ažiotāžu, ka ZM it kā cenšas panākt, lai Latvijā sāktu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, sauc par nepatiesu. «Zemkopības ministrija neatbalsta ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Latvijas teritorijā, un Eiropas Komisijas darba grupās balsos pret to, ja šāds jautājums tiks izskatīts,» atklāj ministrs. Jāpiebilst gan, ka Eiropas Komisijas darba grupās par ģenētiski modificētas gatavas pārtikas un tādas izcelsmes dzīvnieku barības izplatīšanu tirgū ZM balsojumos atturas.Tikai prasības audzēšanaiZemkopības ministrija pauž, ka tā izmanto visas saskaņā ar ES likumdošanu paredzētās dalībvalsts tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus tādu produktu apritei, kas ir ģenētiski modificēti un atļauti citur ES. No 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas regulē ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Latvijā. Tie dažos plašsaziņas līdzekļos interpretēti kā atļauja šādus kultūraugus Latvijā audzēt, taču tas nav pareizi, jo noteikumi nevis atļauj vai aizliedz, bet tikai nosaka prasības, kas jāizpilda, pirms sākt audzēt, kā arī paredz uzraudzības un kontroles kārtību. Ja tādi noteikumi netiktu pieņemti, Latvijā būtu iespējams patvaļīgi, bez uzraudzības un kontroles audzēt pārveidotus kultūraugus.Nav pierādījumu par kaitīgumuPar ģenētiski modificētu organismu sauc dzīvnieku, augu vai mikroorganismu, kurā ar gēnu inženierijas palīdzību tiek ievietots jauns, tostarp sveša organisma, gēns. Šādi tiek radīts organisms, kāds dabiskā vidē nav sastopams.Lauksaimniecībā izmanto ģenētiski modificētus kultūraugus. Tie pārveidoti, lai panāktu izturību pret noteiktiem kaitēkļiem, herbicīdiem, augu vīrusiem vai mikroskopisko sēņu izraisītajām slimībām. Visbiežāk pasaulē audzē modificētu soju, kukurūzu, rapsi un kokvilnu.Kultūraugu modifikācija var būt vērsta arī uz to, lai iegūtu produktus ar uzlabotu vai mainītu uzturvērtību (izmainīts vai paaugstināts cietes saturs, paaugstināts vai uzlabots eļļas saturs, paaugstināts A provitamīna un E vitamīna saturs u.c.). Šo augu radīšanā bieži netiek izmantoti sveši gēni, bet izmainīta, modificēta (palielināta vai samazināta) paša auga gēnu aktivitāte. Šāda pārtika ar uzlabotām uzturīpašībām vēl nav sasniegusi tirgu.Pagaidām nav pietiekami skaidru un nepārprotamu pierādījumu, ka ģenētiski modificētu augu lietošana pārtikā ir nekaitīga veselībai. Līdz šim veiktie pētījumi neatspoguļo ietekmi uz vidi, cilvēka organismu un veselību ilgtermiņā. Vai šī ietekme ir vai nav kaitīga, par to speciālistu viedokļi bieži vien ir pretrunīgi, turklāt neviens zinātnieks vēl nav spējis atbildēt uz visiem neskaitāmajiem jautājumiem par tādu organismu ilgtermiņa ietekmi.Jāpiebilst, ka piedalīties aptaujā par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu var arī portālā www.zz.lv. Jaunākā informācija liecina, ka vairāk nekā 95 procenti dalībnieku ir pret ģenētiski modificētu organismu audzēšanu Latvijā.
