Atklāta vēstule VAS «Latvijas valsts ceļi»
18. aprīlī TV3 raidījumā «Bez tabu» pārraidīja sižetu par «baltās» ceļa zīmes neatbilstību, iebraucot apdzīvotā vietā Bramberģe, kas ciema statusu zaudējusi jau 2011. gadā. Ņemot vērā virspusējo problemātikas atspoguļojumu sižetā, Jelgavas novada pašvaldība ir ieinteresēta norādīt uz likuma nepilnībām, nevis uz konkrēta pagasta vai iestādes sadarbības trūkumu.
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2009. gada noteikumiem Nr.1269 «Adresācijas noteikumi», kas visas Latvijas teritorijā nosaka apdzīvotu vietu reģistrācijas sakārtošanu, pastāv trīs apdzīvotu vietu veidi: pilsētas, ciemi un viensētu grupas. Ņemot vērā, ka viens no ciema statusa kritērijiem ir iedzīvotāju skaits 2000 un konkrēts infrastruktūras kopums, tāpat kā citas pašvaldības, arī Jelgavas novads 2011. gadā pārskatīja visas savu ciemu teritorijas un 69 ciemiem ar domes lēmumu mainīja statusu uz apdzīvotu vietu – viensētu grupa. Būtiski iedziļināties – lai arī apdzīvota vieta maina statusu (no ciema uz viensētu grupu), tā atbilstoši Adresācijas noteikumiem vienalga saglabā apdzīvotās vietas definējumu. Tiesa gan, Adresācijas noteikumos tiek uzskaitīti un reģistrēti tikai pilsētas un ciemi, savukārt apdzīvotās vietas – viensētu kopas – savu nosaukumu saglabā citos reģistros – GPS meklētājiem, kartēs utt. Attiecīgi arī 2011. gadā šīs apdzīvotās vietas jau ar jaunu statusu tika definētas un norādītas teritoriālajā plānojumā, turklāt dokumenta virzība un secīga saskaņošana norit arī ar VAS «Latvijas valsts ceļi». Tieši «Latvijas valsts ceļi» sniedz galīgo atzinumu dokumenta redakcijai, pirms tas tiek apstiprināts domē un vēlāk publiskots vai ieviests dzīvē.
Problēmas būtība tomēr slēpjas vairākās starpinstitucionālās nekonsekvencēs.
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr.279 «Ceļu satiksmes noteikumi», kas stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra, skaidri un gaiši definē, ka «apdzīvota vieta ir apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija». Tātad «baltā» zīme ar vietas nosaukumu, kas apzīmē apdzīvotas vietas sākumu un pieprasa ātruma samazinājumu, izvietojama, tikai sākoties pilsētas vai ciema teritorijai. Tātad – konkrētā apdzīvotā vieta no viena normatīvā akta viedokļa ir apdzīvota vieta, bet no otra – nav. Attiecīgi, piemēram, ja pieminētā Bramberģe ir apdzīvota vieta, bet nav ciems, tā pēc Adresācijas noteikumiem varētu saglabāt «balto» zīmi, bet pēc Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN) tā nedrīkst saglabāt šo zīmi, jo nav pat apdzīvota vieta.
Attiecīgi šāda situācija ir ar teju visām tām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos ir zaudējušas ciema statusu. Turklāt vēl jo vairāk situāciju sarežģī tas, ka atbilstoši CSN šādās vietās nav izvietojama ne «zilā» ceļa zīme, kas apzīmē pilsētas vai ciema nosaukumu un tā beigas, ne stilizēts pilsētas zīmējums uz «baltās» ceļa zīmes, kas apzīmē apdzīvotas vietas sākumu un beigas. Tātad teritorija, kur iedzīvotāji konkrētajā dzīvojamo māju kopumā turpina dzīvot un var sasniegt 2000, atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem nav tiesīga tikt definēta kā apdzīvota vieta.
Jelgavas novada pašvaldība, protams, ir ieinteresēta, lai, iebraucot iepriekšminētajā teritorijā, ceļa zīme informētu gan par apdzīvotas vietas sākumu, gan pieprasītu ātruma samazinājumu. Turpretī pašreizējie CSN prasītu papildu finanšu resursus no VAS «Latvijas valsts ceļi», vispirms noņemot visas «baltās» ceļa zīmes, kas norāda uz vairs neesošu ciemu sākumu vai beigām, un pēc tam atbilstoši pašvaldību lūgumam uzstādot ātruma ierobežojuma zīmi aiz katra nākamā krustojuma teritorijā.
Ja Jelgavas novads Latvijā ir vienīgā administratīvā teritorija, kas, mainot ciema statusu savām apdzīvotajām vietām, saskāries ar ceļa zīmju neatbilstību terminu un jēdzienu definējumiem likumdošanā, tad tā varētu tikt uzskatīta par sliktu praksi savstarpējā saziņā ar VAS «Latvijas valsts ceļi», kā norādīts sižetā. Diemžēl pastāv aizdomas, ka citas administratīvās teritorijas to varbūt vēl nav apzinājušās.
Dace Kaņepone,
Jelgavas novada pašvaldība
