Daudzi apbūves gabali pārveidoti par lauksaimniecībā izmantojamu zemi un iezīmētas applūstošās teritorijas – tādas ir jaunā Ozolnieku novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024. gadam galvenās iezīmes. Tā galīgo redakciju šonedēļ pieņēma novada Dome.
Vienprātīgi, bez diskusijām domnieki pieņēma visai apjomīgā dokumenta galīgo redakciju. Pašvaldības zemes ierīkotāja Antra Plotņikova stāsta, ka diezgan maza bijusi arī iedzīvotāju aktivitāte plānojuma sabiedriskajā apspriešanā. Nevarot salīdzināt ar gaisotni, kas valdīja 2007. gadā, kad tika apspriests iepriekšējais novada teritorijas plānojums. Tas bija spēkā pirms Sidrabenes pagasta pievienošanas Ozolnieku un Cenu pagastiem. Tolaik agrākajā Ozolnieku novadā būvētas savrupmājas, izveidojušies pat jauni ciemi, turpretī tagad darbībā ar nekustamajiem īpašumiem vērojams pierimums. Nodokļi mazāki lauksaimniecības zemeiKāda rīdziniece, kurai pieder viensēta ar zemi Ozolnieku novadā, 2007. gadā no tās atdalījusi sešus apbūves gabalus, ko bija domāts pārdot. Iesniedzot priekšlikumus jaunajam novada teritoriālajam plānojumam, viņa prasīja, lai zemei tiktu atgriezts iepriekšējais lietošanas mērķis, proti, lauksaimniecība. «Par apbūves zemi man nodoklis ir ap 500 latu gadā, bet par lauksaimniecības – savas desmit reizes mazāks,» teic viensētas īpašniece. Viņa piebilst, ka vismaz tuvākajā perspektīvā diez vai kāds gribētu pirkt apbūves zemi. Ar lauksaimniecību gan viņa nenodarbošoties, bet iekopšot skaistu vasaras mājas ainavu. A.Plotņikova stāsta, ka viens otrs zemes īpašnieks Sidrabenes pagastā zemākas auglības lauksaimniecības zemi jaunajā plānā lūdzis transformēt par meža zemi. Turklāt lauksaimniecības zemju apmežošanai varot saņemt ES atbalstu. Taču šādu gadījumu nav daudz. Applūstošās teritorijas nebija iezīmētas«Vecajā Ozolnieku novada plānojumā drusciņ grēkojām ar to, ka vispār neiezīmējām applūstošās teritorijas. Izstrādājot jauno plānojumu, firma «Metrum» veica pamatīgu pētījumu, kas noteica teritorijas, kur Lielupes, Iecavas un Misas krastos kapitāla būvniecība nav atļaujama,» stāsta A.Plotņikova. Ja teritorija netiek uzskatīta par applūstošo, tad saskaņā ar jauno teritoriālo plānu ciemu teritorijā kapitālu ēku būvniecība ir atļauta divdesmit metru, bet ārpus ciemiem – trīssimt metru no upes. Uz agrāk uzbūvētajām mājām šis noteikums neattiecas. Zeme nopirkta, bet lietošana ierobežotaOzolnieku novada uzņēmējs Jānis Uzars, kurš būvniecības buma gados Iecavas un Misas krastu apbūvējis ar dzīvojamām mājām, teic, ka neesot interesējies par jauno teritoriālo plānojumu. Pirms pāris mēnešiem uzņēmējs pamatīgi padziļinājis vecupes dīķi aiz jaunās daudzdzīvokļu mājas «Iecavkrasti», kas atrodas pie Rīgas šosejas pie Iecavas tilta upes labajā krastā. Pirms dažiem gadiem viņš iegādājās zemi gar labo krastu un bija plānojis tur būvēt kotedžas un arī daudzdzīvokļu māju. Saimnieciskā krīze ieceri nobremzēja. Taču tagad to nevarētu īstenot arī tādēļ, ka novada teritorijas plānojumā Iecavas labais krasts lejpus tilta ir noteikts kā applūstošā teritorija. J.Uzars teic, ka vecupes dīķi padziļinājis tādēļ, ka tas varētu noderēt par peldvietu «Iecavkrastu» iedzīvotajiem. No dīķa izsmeltā zeme izlīdzināta turpat blakus. Darbu apjoms ir vairāki desmiti tūkstoši latu. Vieta atgādina būvlaukumu, tomēr uzņēmējs teic, ka vismaz desmit gadu viņš tur neko nebūvēšot. Uzbērts krasts plūdus rada citviet Ozolnieku iedzīvotājs Valdis Āboliņš stāsta, ka arī astoņdesmitajos gados Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai bijusi doma apbūvēt Iecavas labo krastu (kreisais krasts jau apbūvēts). Taču tā noraidīta, jo tādā gadījumā palu laikā samazinātos Iecavas caurtece un palos plaši applūstu tās vietas, kur krasts nav uzbērts. Līdz novembra vidum teritoriālā plānojuma galīgā redakcija tiek skatīta Zemgales plānošanas reģionā, Valsts zemes dienestā, valsts akciju sabiedrībā «Latvijas dzelzceļš» un citās institūcijās, kuru kompetencē ir zemes izmantošana Ozolnieku novadā. Pēc tam tā vēlreiz būs publicēta Ozolnieku pašvaldības mājas lapā un tad galīgi pieņemta Domē.
