Viņnedēļas nogalē Jelgavas būvmateriālu kombināta un siltumtehnikas speciālisti preses pārstāvjus iepazīstināja ar Eiropas un pasaules praksi ēku siltināšanas un stabilas temperatūras uzturēšanas jomā.
Viņnedēļas nogalē Jelgavas būvmateriālu kombināta un siltumtehnikas speciālisti preses pārstāvjus iepazīstināja ar Eiropas un pasaules praksi ēku siltināšanas un stabilas temperatūras uzturēšanas jomā, ar pašreizējo situāciju Latvijā un turpmākajām perspektīvām, kā arī ar kombināta ražojumiem.
Būvmateriālu kombināta vadītājs Andris Pavītols uzsvēra, ka Jelgavā ražotais fibrolīts, ko pasaulē izmanto ēku norobežojošo konstrukciju, starpsienu un citu elementu izbūvē kā skaņu un siltumu izolējošu, stabilu temperatūru nodrošinošu materiālu, ko iespējams kombinēt ar citiem materiāliem, atbilst Vācijas industriālo normatīvu prasībām. Pirms gadiem diviem kombināta ražojumi saņēmuši Nacionālā vides veselības centra sertifikātu, regulāri tiek veiktas pārbaudes Vācijā, un nākamgad, kad spēkā stāsies jauni būvmateriālu sertifikācijas normatīvi, uzņēmumam šinī ziņā grūtībām nevajadzētu rasties. Fibrolīts ir arī videi un cilvēkam draudzīgs un ekoloģiski nekaitīgs materiāls. Diemžēl siltināšanas prakse pie mums raksturojama kā naudas tērēšana gaisa sildīšanai, lai rezultātā tā pati salšana vien iznāktu. Nupat A. Pavītols atgriezies no pieredzes apmaiņas brauciena pa Vāciju, kur (sevišķi Austrumvācijā) redzējis siltināšanas norisi nevis atsevišķās ēkās, bet veselos ielu un kvartālu kompleksos. «Acīmredzot vācieši nav tik bagāti, lai tērētu naudu un atteiktos no siltuma komforta,» secina uzņēmuma vadītājs. Siltumenerģijas cenu pieaugums, piemēram, Vācijā pēdējos četros gados izmaksas augušas par 30 procentiem (kilovatstunda no 6,8 uz 10 feniņiem), un tālākās prognozes par cenu kāpumu liecina, ka arī pie mums ir pēdējais laiks pārdomāt un izstrādāt plašākiem iedzīvotāju slāņiem pieejamas kredītresursu programmas. Pagaidām sākta praktiska darbība, lai līdzekļi būtu pieejami skolām. Taču Eiropas un pasaules banku finansiālā palīdzība būs pieejama tikai tām izglītības iestādēm, kas ir un perspektīvā būs intensīvi noslogotas. Diemžēl Rietumu speciālistu pētījumi liecina, ka pie mums vidēji katram skolēnam atvēlētā platība divas reizes pārsniedz Eiropas rādītājus. Arī siltuma patēriņš ir tikpat reižu lielāks. Tāpēc svarīgi, lai skolām domātie kredītresursi, kas katrā ziņā atzīstami par izdevīgiem, jo atmaksa sākama pēc pieciem gadiem, Jelgavas un rajona izglītības iestādēm nepaietu garām. Šī programma arī uzņēmumam nodrošinātu krietni plašākas iespējas, jo vidēji nodrošinātā iedzīvotāju slāņa īpatsvars, uz ko galvenokārt orientēta kombināta produkcija, mūsu valstī ir visai niecīgs. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā, uz kurieni iemīta produkcijas eksportēšanas taciņa. Visai ierobežotas valsts politikas dēļ kļuvušas tradicionālā – lauksaimnieku – tirgus iespējas. Savukārt iekļūšana Eiropas tirgū ir gan sarežģīts, gan dārgs pasākums, jo Rietumu koncernu produkcijas klāsts ir krietni iespaidīgāks. Savukārt apjomīgā darba patēriņa dēļ fibrolīta, kaut tas ir ekoloģiski tīrs materiāls, izmantošana Eiropas būvlaukumos ir ierobežota.
Līdztekus izglītības iestādēm būvmateriālu kombināts lielas cerības saista ar individuālo dzīvojamo māju, zemnieku sētu un saimniecības ēku siltināšanas un būvēšanas jeb civilizētu apstākļu radīšanas iespējām. Pamazām valstī tomēr tiek domāts par hipotekārajiem kredītiem, jo bankas apzinās, ka saistībā ar enerģijas izmaksu pieaugumu tas ir drošs bizness. Tāpēc arī būvmateriālu kombināta zālē, kur eksponēta šeit pieejamā produkcija – daudzslāņu izolācijas plātnes, fibrolīts, logu siltināmās paketes – interesenti var iedziļināties materiālu kombinācijas iespējās, praktiskajos risinājumos un izmaksās. Piemēram, dzīvojamās mājas (lietderīgā platība 130 kvadrātmetru) viena stāva celtniecība, sienās, pārsegumos un jumta izbūvē fibrolītu kombinējot ar koka konstrukcijām un citiem materiāliem, izmaksā nepilnus trīs tūkstošus latu. Attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām, kam, sekojot pasaules pieredzei, ir ierobežotas perspektīvas, būvmateriālu kombinātā ir piesardzīga attieksme, siltināšanas jomā apmierinoties ar minimālu darbu un izmaksu apjomu. Un proti, lai, veicot ārsienu siltināšanu no ēkas iekšpuses un logu siltināšanu, vienu dzīvokli varētu padarīt siltāku par nepilniem 150 latiem.
Šosezon siltināšanas darbu veikšana šķiet jau novēlota, taču priekšdienās tiem, kas tik tiešām vēlas izjust lielāku siltuma komfortu un ietaupīt apkures izdevumus, ir vērts iegriezties būvmateriālu kombinātā, lai iepazītu piedāvātās iespējas. Piemēram, mājas ieģērbšana «kažokā» jeb «apšūšana» ar daudzslāņu izolācijas un fibrolīta plātnēm nodrošina tādu pašu siltuma efektu kā četras līdz sešas apmūrētas ķieģeļu kārtas. Savukārt logu paketes – ar caurspīdīgu polimēra plēvi apvilkts un starp stikliem ievietots rāmis – ļauj ietaupīt apmēram 40 procentu siltuma, ko neaizkavē parastais stikls. Kā zināms, tieši caur logiem siltuma plūsma ir trīs četras reizes lielāka nekā caur sienām. Viens no pirmajiem polimēru plēves paketes logiem jau iepriekšējā sezonā iegādājies domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, un viņa dzīvoklī vēl pirms apkures sākšanas temperatūra sasniegusi 18 – 20 grādu siltuma, kamēr pārējos dzīvokļos bijis tikai 10 – 12 grādu. «Ziņas» plašāk par logu siltināšanas paketēm rakstīja jau 24. septembrī, bet arī kombinātā pieejamā informācija ir vispusīga un saprotama. Vajadzības gadījumā šejienes speciālisti var līdzēt veikt materiāla daudzuma un izmaksu aprēķinus.
