Kāda mūsu rajona mājsaimniece tirgū iegādājusies bariņu cāļu. Sākumā tie bijuši gana sprigani, bet pēc nedēļas palikuši slābani un aizgājuši labākos medību laukos… Kas putnus novārdzināja?
Kāda mūsu rajona mājsaimniece tirgū iegādājusies bariņu cāļu. Sākumā tie bijuši gana sprigani, bet pēc nedēļas palikuši slābani un aizgājuši labākos medību laukos… Kas putnus novārdzināja?
Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors un zinātnes centra «Sigra» dzīvnieku pētniecības nodaļas vadītājs Jānis Nudiens teic, uzreiz esot grūti noteikt, kas putniem nepatīk, taču, iespējams, cāļiem trūkst vajadzīgo vitamīnu, proteīna un minerālvielu. Pirmkārt, ja iegādātas dējējvistas, to organismā varbūt ir kalcija un fosfora deficīts. Līdz ar vienu izdētu olu vista iznes no organisma divus līdz trīs gramus kalcija, un tas ir daudz. Labām dējējām barībā jāiekļauj daudz kalcija (var gliemežvākus, kaļķakmeni).
Otrkārt, mājputniem neder D un D2 vitamīns. Vistām jādod D3 vitamīns – 2200 internacionālās vienības uz kilogramu barības.
Saimniece stāstīja, ka iegādātos cāļu baro ar speciālo barību jaunputniem, kam piejauc klāt miežu miltus. J.Nudiens uzsver, ka vistām nepieciešams uzņemt proteīnu. Jaunputniem tam jābūt 13,5 (tas ir maz) – 15 procentiem, bet dējējvistām – 16 – 17 procentiem. Šķaidot jau tā nabadzīgo jaunputnu barību, proteīna daudzums vēl vairāk tiek samazināts.
Arī pārvietojot putnus, tiem var rasties stress. Tad ieteic trīs dienas trīskāršot vitamīnu, īpaši C, devu un dot divus gramus vitamīna uz kilogramu barības.
Ļoti daudz par vistas veselības stāvokli vēsta to izkārnījumi. Varbūt tie ir šķidri, nav īstās krāsas un konsistences. Protams, ar katru vistu jau nevar aizskriet uz laboratoriju, taču, neredzot novārgušos putnus, konstatēt vainu var tikai aptuveni, spriežot pēc pieredzes, teic J.Nudiens.
