No agras rīta stundas līdz pēcpusdienai piestājis 24 Jelgavas un Ozolnieku novada ciematos, tikai pāris vietās laucinieki no putnkopja Vaira Beņķīša gribēja iegādāties kādu pīlēnu vai vistu. «Augusts ir tukšais laiks,» viņš atzīst, tomēr izbraukuma tirdzniecību pie malas mest nedomā.
Pievēršoties eksotisku putnu audzēšanai, Vairis cer uzrunāt jaunu auditoriju laukos. Pīlēnus, broilercāļus, jaunputnus, dējējvistas un gaiļus V.Beņķītis vairākus gadus pieved klāt teju pie mājām. Trešdien pirmā pietura bija jau pulksten 7.30 Ozolniekos. Tomēr darbdienas rītā interesi par putniem neizrādīja nedz tur, nedz arī nākamajos ciematos Mežciemā, Staļģenē, Emburgā un citviet. Kad «Ziņas» tirgotājam pievienojas Platonē, tur padzīvojušu vietējo iedzīvotāju pāris izrāda interesi par Vaira piedāvājumu realizēt vecus akumulatorus. Viņu vēlme nav bijuši cāļi, bet gan pāris latu makā. Iespiestiem sprostos, ceļš putniem mikroautobusā tālāk jāmēro arī caur Lielvircavu, Sesavu un Bērvircavu. Beidzot Elejā ar velosipēdu piebrauc kāds sirms vīrs, kurš grib nopirkt jau pieaugušu gaili un dažas vistas. Pēc ilgāka pārtraukuma dējējas sācis turēt pirms pāris gadiem, bet nupat ganāmpulku iznīcinājušas rudastes. «Kaimiņam paveicās – lapsa ieskrēja kūtī, viņš ar koku nosita!» stāsta pensionārs Jānis Asaris. Viņš novērojis, ka lapsas pēdējos gados stipri savairojušās. Agrāk par nošauto dzīvnieku mednieks dabūjis deviņus rubļus, tagad nekā, tāpēc viltnieces vairojas uz nebēdu. Pārdevējs V.Beņķītis apliecina, ka laucinieki gaiļus pērk diezgan bieži. «Gaiļus lapsas aizstiepj daudziem – laikam viņi pirmie iet aizstāvēt savas vistas,» pieļauj Vairis. Pēc tam putnkopja ceļš turpinās caur Vilci uz Zaļeniekiem, kur bijusi ienesīgākā andele, jo izdevies pārdot pīlēnus, savukārt Valgundes pusē neviens vistu tīkotājs nav bijis. «Brauciens pa nullēm,» V.Beņķītis dienas otrajā pusē rezumē tirgošanās bilanci. Citreiz jau tā esot, ka «tikai tāds skrējiens cauri pagastiem sanāk». Vislabāk cāļus un dējējas pērk pavasarī un rudenī, bet jau tā kluso augustu pasliktinājis mēneša sākums, kad cilvēkiem vēl neesot izmaksātas algas un pensijas. V.Beņķītis ir jelgavnieks, bet Neretas pusē viņam esot sava saimniecība, kur inkubatorā perina cālīšus un pīlēnus. Savukārt dējējas, kas vienu sezonu jau «nostrādājušas», iepērk no saimniecībām Madonas pusē. «Ir sievas, kas māk tās vistas atkopt,» nosaka pārdevējs. Lai pircēju interese kļūtu lielāka arī gados jaunāku ģimeņu vidū, viņš iecerējis pievērsties eksotiskāku putnu, piemēram, fazānu un pērļvistiņu, tirgošanai. Laukos vistas turMairita Blūma, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas izpilddirektore Profesionālajās bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās, kurās audzē arī vistas un citus putnus, klājas švaki. Pašlaik varam iepirkt trīs dienas vecus cālīšus un izaudzēt par bioloģiskām vistām. Bet no jaunā gada arī cāļiem vajadzēs bioloģiskas izcelsmes sertifikātu, kas nozīmēs – pēc tiem jābrauc uz Poliju vai Vāciju, jo Latvijā tāda vaislas materiāla nav. Otra problēma ir tā, ka pie mums neviens neražo bioloģisku kombinēto barību putniem. Tagad daži putnkopji liek galvas kopā un domā uztaisīt vismaz vienu ražotni. Tomēr pieprasījums pēc ekoloģiski iegūtām olām ir. Piemēram, nesen interesējās Svētes maiznīcas vadība, jo tur domā cept bioloģisku maizi. Savukārt laukos vistas, pīles un citus putnus tur diezgan bieži. Jā, jaunās ģimenes mazāk, bet vecāki ļaudis savu vistu grib. Biežāk gan putni ir Vidzemes un Latgales sētās.
