Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune intervijā par gada laikā paveikto
«Pagastu iedzīvotāji no reformas tikai ieguvuši,» aizvadīto gadu kopš novada izveides vērtē tā priekšsēdētājs Z.Caune. Viņš gan tūdaļ piebilst, ka šos ieguvumus cilvēki varbūt tagad neredz, bet pamanīs «pēc dažām dienām, mēnešiem vai pusgada». Par galveno veikumu novada mērs sauc piesaistīto ES atbalsta apjomu – jau tiek realizēti un drīzumā sāks īstenot vairākus ceļu un ūdenssaimniecības sakārtošanas, ēku siltināšanas projektus. ES finansējumu Jelgavas novads apguvis trīs reizes lielākā apjomā nekā kaimiņu – Bauskas un Dobeles – novadi. «Pirms novada izveides vairāki pagasti šos projektus nebūtu spējuši «pavilkt», jo viņiem bija pilns portfelis ar kredītiem. Tagad realizācijā ir vairāk nekā 30 ēku siltināšanas un logu nomaiņas projektu,» saka Z.Caune. – Nosauciet lielākos labos darbus!Pirmkārt, lielais projektu skaits, ar ko izdevies piesaistīt ievērojamus ES atbalsta līdzekļus un veikt būtiskus uzlabojumus visos pagastos. Otrkārt – skolas. Ja nebūtu novads, tās četras mācību iestādes, kas tagad ir filiāles, viennozīmīgi būtu ciet. Uz novada kopējās bāzes šīs skolas varējām «izvilkt». Tikai tāpēc, ka ir novads, arī šogad nevienu neslēgsim. Varbūt samazināsim kādu klasi, bet visas skolas paliks. Es tā nedrīkstētu teikt, bet lielo vidusskolu naudu tagad atdodam mazajām skoliņām. Dzīvē sanāk tā, ka princips «nauda seko skolēnam» nestrādā. Treškārt, mums izdevies saglabāt visus sabiedriskā transporta reisus, vien pamainot atiešanas laikus. Tagad gan šo jomu pārņēmis Zemgales Plānošanas reģions, tomēr mums izdevies Autotransporta direkcijai pierādīt, ka nevienu reisu nevar slēgt. Protams, gribētos vēl vairāk. – Vai gada laikā mazinājušies birokrātiskie šķēršļi?Gada laikā esam ieviesuši dokumentu reģistrēšanas un aprites sistēmu. Tagad rēķinus var samaksāt un izziņas saņemt pagasta pārvaldē. Problēmas vēl bija gada sākumā, bet tagad palikuši vien daži sīki jautājumi. – Sabiedrība novada vadībai pārmet, ka pašvaldības centrālais aparāts veidots nevis no nozaru speciālistiem, bet gan no jūsu paziņu loka. Konkursi uz vakancēm ir bijuši. Jāatgādina, ka pagastu pārvalžu vadītājus ielikām pēc politisko partiju principa. Tādā pašā veidā apstiprinājām arī pašvaldības nodaļu vadītājus. – Kuras vakances aizpildītas konkursa kārtībā?Piemēram, tā atradām novada Pašvaldības policijas priekšnieku. – Cik darbinieku ir pašvaldībā? Centrālajā aparātā nodarbināti 58 cilvēki un vēl pa diviem Iepirkumu un Administratīvajā komisijā. Kopumā novada pagastos un visās 83 iestādēs, tostarp skolās, pašlaik strādā 1254 darbinieki, ieskaitot «simtlatniekus». – Cik efektīvi strādā jūsu komanda?Domāju, ka normāli. Katra paveikto gada laikā esmu izvērtējis, redzu, kurās nodaļās cilvēki strādā vaiga sviedros un kurās vieglāk. Tāpēc būs izmaiņas personālā – štatu samazināšana. Iepriekš plānojām – dažai nozarei darba būs vairāk, bet tagad izrādās, ka nav. – Cik darbiniekus atlaidīsiet?Patlaban redzu kādus divus trīs administrācijā. – Pārņemot pagastu saistības ES projektos, atklājās, ka dažviet tie sākti, nerēķinoties ar finansiālajām iespējām. Īpaši problēmas bija Jaunsvirlaukā. Kā ar to tikts galā?Tagad viss ir kārtībā. Iekrātos parādus esam nomaksājuši, un pagastiem nav problēmu. – Cik daudz budžeta līdzekļu plānoti kredītu atmaksai?6,2 procenti. Valsts pieļauj līdz 20, bet zināms, ka pašvaldībai finanšu problēmas sākas jau tad, kad kredītos jāatdod 15 procenti budžeta. Mums finanšu situācija tagad ir normāla. – Kā pildās novada budžets? Vai rudenī nebūs jāveic korekcijas?Par ieņēmumu sadaļu pagaidām nevaram bļaut. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadaļa pildās – lai gan 100 procentu plānotā neiekasēsim, 92 procenti noteikti būs. Problēmas ir ar dienesta automašīnu nodokli, bet šīs grūtības ir visā valstī, kur no plānotajiem 36 miljoniem latu pašlaik iekasēti vien desmit procenti. Līdzīga situācija procentuāli ir arī Jelgavas novadā, jo valdības izstrādātais mehānisms par darba mašīnu izmantošanu privātām vajadzībām nedarbojas. Nekas nav iekasēts tā sauktajā aizaugušo platību nodoklī, par kura administrēšanu vēl nav apstiprināti valdības noteikumi. Paredzu, ka septembrī korekcijas būs nepieciešamas sociālajā budžetā, jo pietrūks naudas. Pašlaik problēmu vēl nav, jo pabalstu prasītāju uz vasaru kļuvis mazāk, bet rudenī to skaits noteikti augs, jo palielināsies gāzes cena un līdz ar to apkures izmaksas. – Runājot par gāzes cenām, novads grasoties Zaļenieku muižas apkures sistēmu no malkas pārtaisīt uz gāzi? Tāds variants ir, bet pagaidām vēl noteikti nevar pateikt. Gāze būtu vienkāršākais risinājums, jo tur blakus ir gāzes vads, taču tad nevaram piesaistīt ES naudu. Tikko man bija saruna ar speciālistiem, kas piedāvāja dažādus variantus. Varbūt ierīkosim alternatīvo apkuri, dedzinot šķeldu, presētos salmus, graudus vai rapša izspiedas. Ar ES atbalstu alternatīvo apkuri plānojam ierīkot septiņās katlumājās piecos pagastos – Elejā, Jaunsvirlaukā, Valgundē, Vircavā un Līvbērzē. Tā kā valsts mums piešķīrusi tikai 400 tūkstošus latu, vispirms no ogļu uz alternatīvo apkuri pāries vien pāris katlumāju. Par ES naudu varēs sakārtot arī apkures sistēmu. Uz kurināmo tad noteikti ietaupīsim. – Raugoties no malas, rodas iespaids, ka novadam regulāri ir problēmas ar iepirkumu sagatavošanu. Tie tiek atcelti, sludināti no jauna. Kur ir problēma?Tur ir divas lietas. Pirmkārt, cilvēki iepriekš nebija pieraduši strādāt ar tādu iepirkumu apjomu. Gada laikā izsludināts 90 iepirkumu par vairāk nekā 3,39 miljoniem latu, apjoma ziņā apsteidzot pat dažu lielo pilsētu. Otrkārt, iepirkumu rezultātus nākas atcelt ierobežotā finansējuma dēļ. Ir gadījumi, kad konkursa piedāvājumā ir lielākas summas, nekā esam rēķinājušies. Tad sludinām no jauna. – Dažkārt šķiet, ka iepirkumus sludināt konkrētiem uzņēmējiem. Nav taisnība. Konkursos, īpaši būvniecībā, ir pat desmit un vairāk pretendentu. Vinnē dažādi uzņēmumi. – Nu jau atceltajā dienesta automašīnu konkursā bija ļoti specifiskas prasības. Kad sludināsiet no jauna?Drīz būs, taču nebūs vairs tāds. Repše aizliedzis pašvaldībām uzņemties ilgtermiņa saistības. Piemēram, mašīnas drīkstēs nomāt tikai uz gadu, nevis trim vai pieciem. Pat nezinu, kā šo kārtību ieviest, jo bankas diez vai gribēs iznomāt jaunu auto tikai uz gadu. Skatīsimies, kā šo problēmu atrisinās ministrijas. – Kā atrisinājies skandalozais juridisko pakalpojumu iepirkums, kurā vienīgais pretendents bija jūsu pašu juristu firma?Viss kārtībā. Līgums noslēgts, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un KNAB atbildēja, ka nekādu pārkāpumu nav. Līgumu gan noslēdzām tikai uz gadu, lai tad, ja būs kādas problēmas, varam atteikties. Viņi no mums īrē telpas un biroju tehniku. Līgumā norunātā summa ir mazāka, nekā būtu izdevumi, ja juristus algotu paši. Tā kā divatā viņi netika galā ar visu darbu apjomu, mums nāktos pieņemt papildu juristus, bet tagad sanāk ieekonomēt. Turklāt šī firma strādā tikai pašvaldībai, tā paredz līgums. – Kā attīstās uzņēmējdarbība?Mums ļoti iegrieza tas, ka Kalnciemu «izņēma» no speciālās ekonomiskās zonas. Tā uzņēmējiem interesēja, jo bija nodokļu atvieglojumi. Tagad par biznesa sākšanu Kalnciemā interesējas četri uzņēmēji. Domājam nākt viņiem pretī un attīstīt infrastruktūru – ceļus, gāzes pieslēgumu. Vakar (trešdien – red.) Ekonomikas ministrija nāca klajā ar piedāvājumu, ka par 300 tūkstošiem latu novads trīs pagastos varētu attīstīt uzņēmējdarbības vidi un izveidot rūpnieciskās zonas – sakārtot ceļus, kā arī ūdens un elektrības apgādi. Tas varētu būt Kalnciemā, Elejā un Līvbērzē vai Glūdā. – Četras skolas jau tagad pārveidotas par filiālēm. Piemēram, Platonē esot psiholoģiskas problēmas. Jā, ir. Bet tās veidojušās jau pirms novada izveides. Nav nekāds noslēpums, ka savā laikā, lai lauku skolās saglabātu pedagogiem algas, tur pieņēma daudz skolēnu, kas «izmesti» no pilsētas mācību iestādēm. Toreiz tā bija spiesta lieta! Tagad uz to skatāmies citādi, mēs arī viņus neņemam, jo skolēnu skaits vairs daudz neiespaido. Jāgaida, kad viņi pabeigs tās četras vai astoņas klases un kontingents nomainīsies. – Kāpēc novads neatbalsta topošos studentus, sniedzot viņiem galvojumu kredītu ņemšanai? Kā tas saskan ar atbalstu izglītībai?Galvojumu sniegšana nav mūsu galvenā funkcija, taču pašlaik gatavojam vadlīnijas, lai galvojuma piešķiršanai būtu noteikti kritēriji. Tad arī varbūt kādam galvosim, ja studēs darba tirgū nepieciešamā specialitātē. – Vai novada izveide ietekmējusi sporta dzīves organizatorisko pusi? Tagad ir tā, ka Ozolnieku sportisti sacensībās izcīna Jelgavas novada kausu. Tur neko sliktu nesaskatu, jo mums ar Ozolniekiem ir sadarbības līgums – kopīgi rīkojam konkursus, sacensības un citus pasākumus. Sporta dzīve nav apsīkusi, pat pretēji. Iepriekš bija situācija, ka dažs pagasts sporta metodiķim maksāja simtus, kaut arī viņš neko nedarīja. Tagad šo esam sakārtojuši. Visas skolas piedalās čempionātā, lielāka interese arī par pieaugušo čempionātu. 31. jūlijā Zaļeniekos būs pirmie novada sporta svētki, kur piedalīsies visas pagastu pārvaldes ar savām komandām. Savukārt 27. jūlijā atklāsim ar ES atbalstu Līvbērzē uzcelto sporta halli. Pagasts viens pats to nebūtu izdarījis.
