«Jūs gribat, lai ar jums par privātu lietu runāju?! Paldies, visu gaišu!» tik nerunīgs uz «Ziņu» aicinājumu komentēt tiesvedību par parāda piedziņu ir Jelgavas novada pašvaldības jurists Dzintars Lagzdiņš. Daudz runīgāks gan viņš bijis tiesas sēdē, kur paša paustie apgalvojumi par valsts datu bāzu informācijas tirgošanu viņam var radīt jaunas nepatikšanas.
Jelgavas tiesa patlaban skata SIA «Carrington, Hall & Hamburg» prasību pret Dz.Lagzdiņu par parāda piedziņu. Lietā ir runa par uzņēmēja Ulda Mierkalna 40 tūkstošu latu aizdevumu, kas pa daļām izsniegts jau 2002. un 2003. gadā. Daļu no saņemtās naudas Dz.Lagzdiņš neesot atdevis, tādēļ U.Mierkalns, kas plašākai sabiedrībai zināms ar figurēšanu gan lielāko miljonāru, gan parādnieku sarakstos, saistības cedējis SIA «Carrington, Hall & Hamburg», kas cēlusi prasību tiesā. Pārdevis informāciju 6156 latu vērtībā?Jelgavas tiesas pirmajā sēdē, kā liecina «Ziņu» rīcībā nonākušais sēdes protokols, Dz.Lagzdiņš tiesai varējis iesniegt maksājuma uzdevumus par 33,84 tūkstošu latu atdošanu aizdevējam. Uz aicinājumu skaidrot atlikušās 6156,75 latu saistības, Dz.Lagzdiņš tiesai apgalvojis – par šo summu U.Mierkalnam savulaik sniedzis juridiskos un citus pakalpojumus. «Tajā laikā pret Mierkalna kungu bija noteiktas vairākas kratīšanas. [..] Ņemot vērā, ka man bija pieredze iekšlietu struktūrās, Mierkalna kungs lūdza manu juridisko palīdzību. Tika panākta vienošanās. [..] Tajā laikā, strādājot zemes dienestā, Mierkalna kungs lūdza par brīvajām valstij piekrītošajām zemēm viņu informēt. Mierkalns bija uzņēmējs, kura interesēs bija savā īpašumā iegūt zemi,» tā savā paskaidrojumā Jelgavas tiesai saka Dz.Lagzdiņš, liecina sēdes protokols. Amatpersonām aizliegts saņemt naudu par informāciju Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju Dz.Lagzdiņš savu karjeru Valsts zemes dienestā sācis 2005. gada 8. novembrī kā padomnieks. Pēc tam līdz 2008. gada 30. maijam bijis zemes dienesta departamenta direktors. Šajā laikā dienestā viņš nopelnījis vairāk nekā 45,5 tūkstošus latu jeb vidēji 1500 latu mēnesī. Līdz 2006. gada 1. jūlijam, kad personām bija tiesības lūgt piešķirt lietošanā valstij piekrītošās zemes, informācija par šādām brīvajām zemēm bija publiski pieejama Valsts zemes dienesta mājas lapā, «Ziņām» skaidro dienesta pārstāve Arta Platace. Tomēr laikā, kad Dz.Lagzdiņš strādāja Valsts zemes dienestā, viņa darba pienākumos nav bijuši jautājumi saistībā ar valstij piekrītošajām zemēm, viņa apgalvo. «Dienesta amatpersonas, veicot darba pienākumus, nedrīkst pieprasīt un saņemt informāciju, lai par to saņemtu atlīdzību no trešajām personām,» stingri saka A.Platace. Pēc zemes dienesta pārstāves A.Plataces teiktā, dienesta vadība vēl vērtēs, vai padziļināti vētīt iespējamos Dz.Lagzdiņa darījumus, vienlaicīgi strādājot Valsts zemes dienestā un, kā pats izteicies Jelgavas tiesai, saņemot naudu par ziņām no valsts datu bāzēm. Sauc par politisku pasūtījumuTā kā tiesvedībā iesaistītās puses 23. janvāra sēdē izteikušās, ka varētu strīdu risināt izlīguma ceļā, tiesnese Kristīne Konderko tam devusi laiku līdz 13. maijam, kad nolikta nākamā sēde. Notikušās sēdes protokols liecina, ka šajā tiesvedībā Dz.Lagzdiņš saskata pat politiskus motīvus. Tiesai viņš atgādinājis par Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes (ZZS) tā saukto stirnu lietu 2011. gadā. Tolaik pie viņa Jelgavas novada Domē esot ieradies kāds politiskās partijas «Vienotība» pārstāvis, kas rosinājis Dz.Lagzdiņam atteikties no Z.Caunes aizstāvības. Piebilstams, ka U.Mierkalna vārds savulaik izskanējis ar «Vienotības» politiķu atbalstīšanu. Kādu laiku pēc šīs sarunas vasaras sākumā viņš saņēmis zvanu no SIA «Carrington, Hall & Hamburg» pārstāvja, bet vēl pēc gada uzzinājis par prasību tiesā par parāda piedziņu. «Šis jau ir izvērties par politisku procesu. 2013. gada 1. jūnijā būs pašvaldību vēlēšanas,» tiesai atgādinājis Dz.Lagzdiņš. Kā liecina KNAB informācija, U.Mierkalns no 2005. līdz 2008. gadam partijai «Jaunais laiks», kas likvidēta pēc apvienošanās ar citām partijām un «Vienotības» izveides, ziedojis 30 tūkstošus latu. Tomēr arī Dz.Lagzdiņš vismaz savulaik bijis šīs partijas atbalstītājs – jau pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kurās viņš neveiksmīgi startēja uz krēslu Ozolnieku novada Domē, viņš partijai «Sabiedrība citai politikai» (SCP) ziedojis 110 latu. Arī SCP tika likvidēta līdz ar apvienošanos «Vienotībā».
