Ozolnieku tautas namā atklāta Jura Zēberga fotoizstāde «Portrets festivālā «Baltica ’97»», kas būs apskatāma līdz 10. novembrim.
Ozolnieku tautas namā atklāta Jura Zēberga fotoizstāde «Portrets festivālā «Baltica ’97»», kas būs apskatāma līdz 10. novembrim.
Ar fotografēšanu Juris esot sācis nodarboties kopš trešās klases. Tēvs bildējis. Mājās bijusi «Smena». Un vēl – tēvam bijis draugs. «Ulmaņlaika fotomeistars, kādi šodien reti sastopami,» par savas fotointereses rosinātāju Egonu Rībenu saka Juris Zēbergs.
Vairāk par fotogrāfiju Juri esot interesējusi medicīna, viņš pat beidzis medicīnas skolu, taču veselības dēļ tomēr pievērsies fotogrāfa profesijai. «Pēc fotoskolas biju māceklis pie Egona sievas Antas fotosalonā. Darbu ar cilvēkiem, ko tur iemācījos, uzskatu par vērtīgu skolu arī šodienai.»
Šodiena – tā galvenokārt ir preses fotogrāfija. Ar avīzēm Juris esot saistīts no 1989. gada – viņa bildes var atrast «Padomju Jaunatnes», «Lauku Avīzes», «Vakara Ziņu» un Lauksaimniecības universitātes «Plēsuma» komplektos, bet pašlaik maizes darbs ir «Zemgales Avīzē». Joprojām Jurim patīkot bildēt cilvēkus. Arī salonā, bet vairāk tomēr nepiespiestā darbībā. Reportieris – šajā lomā Juris Zēbergs jūtoties vislabāk.
Arī «Baltica ’97» faktiski ir reportāžas darbs. «Momentu nevar gaidīt. Ir jābildē no paša sākuma, jo vairāk var nebūt arī tā momenta, ko esi palaidis garām. Sevišķi tas ir fotožurnālistikā. Ja no 40 kadriem iznāk viena forša bilde, tad ir labi,» vērtē Juris. «Baltikā» viņš bildējis divas dienas. «Tas bija Fotomākslinieku savienības organizēts plenērs, kura ietvaros notika ekspreskonkurss. Citi izmantoja sponsoru «Fuji Baltic’s Film» krāsu filmiņas. Es paliku pie melnbaltās. Bija vairāk darba attīstīšanā, bet lai. Esmu un palieku melnbaltās fotogrāfijas cienītājs. Arī pasaulē tā atkal atgūst savu vietu. Un arvien pieprasītāka kļūst profesionāla fotogrāfija. Protams, savā vietā paliks arī «ziepju trauki» un krāsu momentuzņēmumi. Nekad taču nebūs tik daudz fotogrāfu, lai izbrauktu visiem ekskursantiem līdzi, un cilvēki to nespēs samaksāt.»
Jā, fotogrāfija patiesībā šobrīd ir dārgs prieks. Un ir jābūt krietni rosīgam maizes darbā, lai varētu par saviem līdzekļiem «taisīt mākslu». Lielākā daļa pašlaik Ozolniekos apskatāmās izstādes darbu bijuši fotokluba «Rīga» izstādē. Tai sagatavoties palīdzējuši sponsori – «Kodak-AURA» un firma «A-Z». Arī telpas tautas namā atvēlētas bez maksas. Iespējams, diskobāra zālīte nav šādam nolūkam pati piemērotākā, bet varbūt šo nepilnību kompensēs lielāks skatītāju daudzums un arī fakts, ka ikviens sākums mēdz būt pieticīgs.
Sākums – tā ir Jura Zēberga nopietna vēlme ar organizatorisko un praktisko darbu atjaunot fotogrāfijai Jelgavā tās kādreizējo labo slavu. Viņš cer, ka pilsētā atkal būs savs fotoklubs, varbūt pat sava fotogrāfu biedrība, kā tas reiz bijis. Bet pagaidām galvenās aktivitātes saistās ar fotoklubu «Rīga» un arī Fotomākslinieku savienību.
«Savienībā dibinās jauno fotogrāfu klubs. Jaunie – tie ir līdz 35 gadiem. Tur es vēl trīs gadus varētu pašiverēties,» Juris nosmaida un dodas uz galvaspilsētu jaunu ideju un pieredzes meklējumos.
