Smaiļotāju divniekam – Ozolnieku vīriem Mārcim Laidiņam un Ervīnam Vēverim – pirmā vieta un trases rekords, jelgavniekam Jurim Seļezņovam pirmā vieta kanoe divniekos (kopā ar rīdzinieku Jevgeņiju Blaževiču) – tādi bija mūsu sportistu rezultāti airēšanas ultramaratonā «Vehandu 2009», kas pagājušās nedēļas nogalē notika Vehandu upē Igaunijas dienvidos.
«Tas bija simtprocentīgs ekstrēms,» secina pieredzējušais airētājs un ārsts Juris Seļezņovs, kas sekmīgi startējis diennakts airējumā un smailītē vairākkārt šķērsojis Somu jūras līci. Simts kilometru garais Vehandu upes tecējums starp Tamula un Peipusa ezeru viņam brīžiem licies skaists kā Gaujas senleja. Taču distances septiņdesmitajā kilometrā, šķērsojot vecu dzirnavu dambi, Jura un Jevgeņija divnieks, kas tobrīd savā laivu klasē atradās līderpozīcijās, apgāzās. Divdesmit minūtes pagāja krastā, pārvelkot sausas drēbes. Pa to laiku konkurenti aizgāja garām. Tomēr atlikušajos trīsdesmit kilometros Latvijas ekipāža atspēlējās un ar laiku 11 stundas un 46 minūtes kanoe divniekos ieguva pirmo vietu. Sacensību «melnais zirdziņš»Ozolnieku smaiļotāji – trīsdesmit trīs gadus vecais M.Laidiņš un divdesmitseptiņgadīgais E.Vēveris ekstrēmos airējumos piedalās tika otro gadu un Igaunijā nebija startējuši. Ervīns ir vairākkārtējs Latvijas čempions (arī patlaban vīru konkurencē turas sešiniekā) «klasiskajā» gludūdens smaiļošanā. Savukārt Mārcis ir pazīstams airēšanas slalomists. Pirmo reizi abi vienā laivā sasēdās pērnvasar tradicionālajā «Salacas maucienā», kur viņiem simt kilometru distanci nakts tumsā izdevās veikt ar sacensību rekordu – deviņas stundas un viena minūte. ««Salacas maucienā» piedalījās trīsdesmit laivu, bet Tamula ezerā uz starta izgāja 250. Ekstrēmās sacensības igauņiem ir goda lieta. Bija ieradušies airētāji arī no Somijas, Norvēģijas un Krievijas,» stāsta Ervīns. Simts īrienu minūtēStartā Ozolnieku vīri sasniedza tempu vairāk nekā simts īrienu minūtē un uzņēmās līderu lomu. Pēc desmit kilometriem viņu atrāviens no otrās vietas bija četras minūtes, pēc divdesmit – astoņas, distances vidū – 14 minūtes. Tāds tas arī saglabājās līdz finišam. No rīta maratonistiem nācās lauzties cauri cīruļputenim, pusdienās spīdēja saule, bet finišā pretvējš simts metru platajā upē uzdzina viļņus gluži kā jūrā. «Mēs ar Mārci centāmies sasniegt labāko rezultātu un neapstājāmies igauņu ierīkotajās zupas barotavās pie hidroelektrostacijām un citiem šķēršļiem, kur vajadzēja kāpt ārā un nest laivu. Savus enerģijas šokolādes batoniņus ēdām, neizlaižot airi no rokām. Jautājumi, kāpēc esmu laivā, kāpēc man vajadzīgas tādas mocības, ko es no tām iegūšu, uznāca ne vienu reizi vien. Taču galvenais tad ir nesākt skaļi čīkstēt. Tas var demotivēt tālākai cīņai pārinieku,» stāsta Ervīns. Ozolnieku vīri finišēja pēc astoņām stundām, 28 minūtēm un septiņām sekundēm, kas ir labākais laiks četru gadu sacensību vēsturē. Otrās vietas ieguvēji Uko Korge un Kaubi Turnpu atzinās, ka neesot ticējuši latviešu spējai pēc tik spēcīga starta tādā pašā tempā izturēt līdz finišam.
