Ja atskatāmies vēsturē, Jelgavā vai tās apkārtnē oficiālās vizītēs vai kauju laukos viesojušies gan krievu, gan zviedru, gan franču valdnieki. Nebūtu brīnums, ja kādā vēstures ekskursā tiktu īpaši pieminēts arī 2010. gada 25. augusts – diena, kad šeit uzturējās Krievijas galvaspilsētas Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Tam ir pievērsta liela mediju uzmanība. Tomēr, ja šādā sakarā runājam par krievu varas piramīdas augstākajiem personām, es pirmajā vietā liktu lielā krievu demokrāta prezidenta Borisa Jeļcina neoficiālo, medijos tikai «post factum» aprakstīto atpūtas braucienu uz Latviju 1991. gada augustā. Tik tikko ar demokrātu uzvaru bija beidzies augusta pučs, un Krievijas prezidents medīja Ziemassvētku kauju vietās un iegriezās Valgundes klosterī, kura māsas esot viņu pazinušas. Lužkovs atšķirībā no Jeļcina Latvijā ieradies, lai solītu, pamācītu un, galu galā, ietekmētu politisko rezultātu Saeimas vēlēšanās. Rīgā Maskavas namā tiekoties ar krievu tautiešiem, viņš minēja, ka Maskava varētu vairākkāršot pārtikas importu no Latvijas, kas, protams, dotu jaunas darba vietas un arī nozīmīgu attīstības impulsu Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Taču Lužkovs teica arī, ka Latvijā lietas vajadzētu virzīt tā, lai Latvija kļūtu par divvalodu valsti, kas nav pieņemami mūsu nacionālajām interesēm. Runājot par Jelgavu, nevar cerēt, ka ar augstā viesa mājienu strauji sāksies rosība krīzi nogaidošajā autorūpnīcā «AMO Plant». Drīzāk prognozējams, ka no «zaļajiem zemniekiem» novērsīsies viens otrs nacionāli noskaņots vēlētājs, kas nu būs manījis, ka «zemsavieši» pēc vēlēšanām varētu iet kopā ar «Saskaņas centru». Turklāt Jelgavas Andris Janovičs palēkdamies citiem pa priekšu.
