Pēdējā laikā sanācis dzirdēt un lasīt par dažādām ārstniecības un veselības kūrēm, ko sava miesas un gara stāvokļa uzlabošanai tik neizmēģina cilvēki. Lielā mērā varu piekrist uzskatam, ka 90 procenti slimību sākas katra paša galvā.
Tomēr cilvēku ticība visādiem pesteļiem brīžiem liekas teju prātam neaptverama. Daļēji tas, protams, ir filozofisks jautājums – galu galā katrs var ticēt, kam grib. Ja tas vēl palīdz izārstēties, kāpēc gan ne? No otras puses – ne viens vien labticīgs cilvēks iekrīt veiklu reklāmas meistaru un arī mediju izliktos tīklos.
Pazīstams vecāks pāris iegādājas īpašu vilnas segu par vairākiem simtiem eiro, jo tai piemītot ārstniecisks un tievinošs efekts (bail pat iedomāties, kā sega naktī nosūc zem tās guļošo ļaužu taukus). Kāda kundzīte aizrautībā stāsta par Krievijā patentēto datoru, kas spēj nolasīt visas pacienta kaites un izdzīt organismā esošo melno enerģētiku. Lieki piebilst – tas gan maksājot padārgi! Kāds cits nepažēlo divreiz nedēļā samaksāt padsmit eiro par vizīti, kur ar melno enerģiju galā tiek sieviete, vien uz ķermeņa uzliekot savas ārstējošās rokas. Runā, ka viņa esot īpaša austrumu ārstniecības terapeite.
Savukārt kādā populārā sieviešu žurnālā gari un plaši aprakstītas Indijā piekoptas attīrīšanās metodes ar visiem pieredzes stāstiem. Tekstā pavīd, ka nozīmīgā organisma attīrīšana notiek ar caurejas palīdzību. Tur gan nav pieminēts, cik šī caureja Indijā izmaksā latvieša makam.
Kāds draugu draugs Igaunijā divreiz gadā ar domubiedriem dodas mežā, lai tur apmeklētu vietējo šamani, draudzīgi dēvējot viņu mums, ziemeļniekiem, tuvākā manierē, par raganu. Tur viņi, samaksājot par pakalpojumu smuku summiņu, saēdas kaut kāda pusindīga auga sakņu novārījumu un attīrās… vemjot. Nedēļa tiek pavadīta, guļot mežā zem klajas debess (tas nenotiek vasarā) un ēdot tikai to, ko var atrast dabā.
Varbūt man arī derētu kāda ārstnieciska kūre pie speciālista, jo vismaz pagaidām naudu no maka labāk iztērēju kaut kam garšīgam, bet purgēns noteikti nav svarīgāko pirkumu sarakstā. ◆
