Cilvēki robežu šķērso neatkarīgi no diennakts stundas, laika apstākļiem un noskaņojuma. Robežsardze, muita un sanitārā robežinspekcija ir dienesti, kuru pienākumos ietilpst nepārtraukta kontaktēšanās ar ceļotājiem.
Cilvēki robežu šķērso neatkarīgi no diennakts stundas, laika apstākļiem un noskaņojuma. Robežsardze, muita un sanitārā robežinspekcija ir dienesti, kuru pienākumos ietilpst nepārtraukta kontaktēšanās ar ceļotājiem.
Uzrādiet, lūdzu, dokumentus!
Robežsarga darba maiņa ilgst 12 stundu, un visu šo laiku viņam jābūt modram, lai ikviena robežu šķērsojošā cilvēka seju varētu precīzi salīdzināt ar foto pasē. Robežsargs pasi pārbauda arī datorizēti, lai noskaidrotu, vai cilvēks un viņa transportlīdzeklis nav dažādu iestāžu meklēšanā.
Dienā, kad «Ziņas» uzturējās Meitenes robežkontroles punktā, robežsargi bija no smagās mašīnas izsēdinājuši jaunieti – pārbaudot pasi, atklājās, ka viņu meklē policija.
Jau gadu Meitenes robežkontroles punkta aizturēto transportlīdzekļu stāvvietā atrodas vientuļa smagās automašīnas piekabe. Tā savulaik atsavināta poļu uzņēmējam, kurš pāri robežai vedis celtniecības materiālus. Dokumentu pārbaudes laikā atklājies, ka piekabe ar ieroču kravu pirms kāda laika nozagta Maķedonijā, pēc tam nonākusi pie poļu tirgotāja…
Meitenes robežkontroles punkta priekšnieks Mārtiņš Bitēns atzīst, ka pēc Latvijas un Lietuvas pievienošanās Eiropas Savienībai personu un transportlīdzekļu kontrole kļūs daudz vienkāršāka, jo tad Meitenes kontrolpunkts būs uz savienības iekšējās robežas. «Nākotnē robežkontrole šeit notiks izlases veidā un pārbaudīs tikai tos cilvēkus un transportlīdzekļus, kas robežsargiem šķitīs aizdomīgi,» stāsta M. Bitēns.
Paši robežsargi savu darbu vērtē neviennozīmīgi, jo katras darba dienas noskaņojums var mainīties atkarībā no robežas šķērsotāju skaita un cilvēku uzvedības. Par laimi, pēdējos gados cilvēki jau ir apraduši ar kontroles sistēmu un uzvedas civilizētāk.
Meitenē aptaujātie caurbraucēji par robežsardzi izsakās dažādi – vieniem šķiet, ka rindas ir pārāk garas, citi saprot, ka liela autobusa pasažieru kontrolei nepieciešams ilgāks laiks. Kāda jauna meitene atzīst, ka Latvijas robežsargi ir daudz pieklājīgāki un smaidīgāki par lietuviešiem, bet kāda māmiņa ar robežsargiem ir neapmierināta, jo viņai reiz radušās problēmas ar meitas vešanu pāri robežai bez vajadzīgās pilnvaras. Daudzi ceļotāji atzīst, ka Latvijas robežsardzes darbs ar katru gadu uzlabojas. Bet neapmierinātajiem derētu atcerēties, ka šis dienests tikai dara savu darbu un tā galvenais pienākums ir kontrolēt valsts likumu izpildi.
Kas ir jūsu ceļasomā?
Ikviens robežas šķērsotājs būs ievērojis, ka muitniekiem mazāk nekā robežsargiem interesē cilvēki, kuri šķērso robežu, viņiem daudz vairāk rūp pārvadātās lietas. Muitniekam ir jāgādā, lai valstī neievestu un no tās neizvestu aizliegtās preces. Savukārt Latvijā ievest atļauto preču daudzums nedrīkst pārsniegt valsts noteiktās normas, citādi jāmaksā nodokļi.
No Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes muitas punktiem tieši Meitenē tiek iekasēta vislielākā nodokļu un ievedmuitas summa – šogad valsts budžets papildināts jau par gandrīz septiņiem miljoniem latu.
Katrai Latvijā ievestajai kravai ir sava muitas vērtība, pēc kuras tiek aprēķināts muitas nodoklis, izņemot gadījumus, kad ieved ar šo nodokli neapliekamas preces. Muitnieku uzdevums ir prast aprēķināt preču vērtību un nodokļus, atklāt preces, par kurām kāds nevēlas maksāt valsts noteiktās nodevas.
Ja preces pavaddokumentos ir minēts tās svars, tad muitniekiem noteikti jāpārliecinās par tā pareizību. Gadās, ka patiesībā tiek ievests vairāk, bet nodokli uzņēmējs grib maksāt par mazāku preču daudzumu. Nesen Meitenes muitas kontroles punktā uzstādīti jauni kravas automobiļu svari, kuri tad arī palīdz noteikt patieso kravas masu. «Pateicoties jaunajai iekārtai, muitnieki atklāja, ka kādā kravā atrodas par četrām tonnām vairāk cepumu, nekā minēts dokumentos,» stāsta Meitenes muitas kontroles punkta muitas virsuzraugs Ivars Bite.
Pēc viņa domām, diezgan liela naudas summa valstij «aiziet gar degunu» to uzņēmēju dēļ, kuri Meitenē negrib maksāt nodokļus par Lietuvas tirgos iegādātajām precēm un šmaucas. Visi taču zinām, ka šīs mantas nonāk Jelgavas un citos tirgos, kur pārdevēji ar tām pelna naudu. Likumā ir teikts, ka, nemaksājot nodokļus, Latvijā drīkst ievest tikai trīs vienādas preces, kuru kopējā muitas vērtība nepārsniedz 15 latu, taču Viļņas tirgus apmeklētāji ir iemanījušies savos autobusos preces pirms robežas sadalīt tā, lai katram patiešām būtu tikai dažas vienādas lietas. Latvijā mantas tiek sadalītas atpakaļ. Bet muitnieki nevar pierādīt, ka, piemēram, visa autobusa pasažieriem izdalītie simts pāri kurpju vai trīsdesmit pannas patiesībā pieder vienam pasažierim. Tikai retie no Viļņas tirdziniekiem Latvijas valstij maksā nodokļus, un patiesībā tirgus preču lētums tiek panākts arī uz valsts apkrāpšanas rēķina. Taču, kamēr cilvēkiem nebūs naudas, lai iepirktos dārgajos firmu veikalos, viņiem būs vienalga, ka Latvijas budžetā par viņu nopirkto tērpu nav ieskaitīts ne santīma.
Uzņēmēji ar Meitenes muitniekiem parasti kontaktējas ar muitas brokerfirmu pārstāvju starpniecību. Pavisam Meitenē strādā piecas firmas, kuru darbinieki pēc līgumu noslēgšanas ar firmām veic visus uzņēmuma kravu deklarēšanas un atmuitošanas darbus. «Sarežģītāk ir strādāt ar privātpersonām, jo cilvēkiem negribas šķirties no naudas, kas viņam jāsamaksā muitā,» stāsta I.Bite. «Firmu pārstāvji tračus parasti neceļ, jo ir pieraduši pie muitas sistēmas un maksājumiem.»
Ziemassvētku brieži
Ar sanitārās robežinspekcijas darbu Meitenē visvairāk saskaras kravas automobiļu šoferi un muitas brokeri. Šā dienesta galvenais uzdevums ir pārbaudīt, vai mūsu valstī ievestā pārtika, dzīvnieki, augi, sēklas, kosmētika, medikamenti, rotaļlietas un citas preces atbilst valsts noteiktajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām. Dienests neļauj ievest valstī slimus dzīvniekus un augus, kas varētu izraisīt epidēmijas, sūta atpakaļ uz ražotājvalsti dārzeņus un augļus, kuros atklāts pārāk liels cilvēkam kaitīgu vielu daudzums, pārbauda, vai precei nav beidzies derīguma termiņš, vai pārtikai ir visi vajadzīgie sertifikāti un vai tā tiek transportēta pareizā temperatūrā un tīrā mašīnā. Šie ir tikai daži no sanitārās robežinspekcijas pienākumiem.
Bieži pārtikas paraugi tiek sūtīti uz laboratoriju, kur pārbauda produkta sastāvu un nosaka dažādu kaitīgu vielu daudzumu. «Sanitārie robežinspektori pēc pieredzes zina, kuras preces no kādām valstīm un firmām var būt bīstamas un ir sūtāmas uz ekspertīzi. Neko nevar zināt par jaunām precēm, kuras ieved pirmo reizi, tāpēc arī tās tiek pakļautas pārbaudei laboratorijā,» stāsta Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta Jelgavas dzelzceļa stacija/Meitene priekšniece Maija Rubīna. Ja pārtika vai cita prece neatbilst Latvijas noteiktajiem standartiem, krava jāved atpakaļ, un šādi gadījumi nav retums.
Sanitārajiem robežinspektoriem bieži jādzird firmu pārstāvju un kravas mašīnu šoferīšu lūgšanās, lai taču ļauj kravu ievest Latvijā. Taču Maija Rubīna atzīst, ka žēlabas neko nelīdz – ja prece atzīta par sliktu, tad tā mūsu valstī netiek ielaista. Bieži vaina ir nepareizos preces pavaddokumentos, nevis pašā kravā, bet arī šādos gadījumos neko nevar darīt un mantām jābrauc atpakaļ.
Arī Latvijā ieceļojošo mīļdzīvnieku vakcinācijas apliecības pārbauda tieši sanitārā robežinspekcija, jo suns var ievest, piemēram, trakumsērgu. Lai pazītu augu un dzīvnieku slimības, sanitārajiem robežinspektoriem jābūt attiecīgi izglītotiem, tāpēc šajā dienestā strādā tikai agronomi vai veterinārārsti.
M.Rubīna savu darbu par vieglu neatzīst: «Kravas mašīnas apskate jāveic jebkuros laika apstākļos, arī lietū un putenī.» Taču bieži darbs sagādā prieku, piemēram, gadījumos, kad izdodas apskatīt uz zoodārzu vedamo ūpi vai Tjanšana vāveri. «Aizvadītajā ziemā kāds savvaļas dzīvnieku audzētājs veda pāri robežai briežus. Tas bija tik skaisti – tieši pirms Ziemassvētkiem redzēt dzīvniekus, kuri attēloti vai ikvienā svētku kartiņā,» sajūsmināti stāsta Maija Rubīna.
***
Iegaumējiet!
Pieaugušajiem pase ir vienīgais derīgais robežas šķērsošanas dokuments!
Latvijas pilsoņu bērniem robežas šķērsošanai nepieciešama pase, notariāli apstiprināta vecāku pilnvara un dzimšanas apliecība.
Automašīnai šķērsojot valsts robežu, tiks pieprasīta tehniskā pase, obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polise.
Kopš šā gada marta, automobilim iebraucot Lietuvā, nepieciešams uzrādīt kaimiņvalsts civiltiesiskās apdrošināšanas polisi. Šo dokumentu var iegādāties arī uz robežas, un 15 dienu derīga polise vieglajai automašīnai maksā 11, 50 latu, smagajai automašīnai – 13,72 latus. Polises ar īsāku derīguma termiņu nopirkt nevar.
Uzziņas par robežas šķērsošanu un nepieciešamajiem dokumentiem var iegūt, zvanot uz Jelgavas Robežsardzes pārvaldi pa tālruni 3026329.
Iebraucot Latvijā, personai, nemaksājot muitas, pievienotās vērtības, akcīzes un dabas resursu nodokļus, atļauts ievest:
personiskās lietošanas mantas;
preces nekomerciāliem nolūkiem 150 latu vērtībā ar nosacījumu, ka vienādu preču (vai pārtikas produktu) nav vairāk kā trīs vienības, vai bez daudzuma ierobežojuma, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 15 latu;
stipros alkoholiskos dzērienus ne vairāk kā vienu litru, vīnu – ne vairāk par 2 litriem, alu – ne vairāk par 5 litriem;
200 cigarešu, 20 cigāru vai cigarellu vai 200 gramus tabakas;
bezalkoholiskos dzērienus ne vairāk par 12 litriem;
ne vairāk kā vienu kilogramu kafijas;
naftas produktus tikai transportlīdzekļa degvielas tvertnē.
Ievest Latvijā un izvest no valsts aizliegts:
šaujamieročus, kaujas ieročus, munīciju, ķīmiskos ieročus (izņemot asaru gāzes baloniņus);
narkotiskās un psihotropās vielas un ierīces to lietošanai;
jebkurus pornogrāfiska rakstura materiālus;
spirtu.
Uzziņas par preču ievešanu valstī un izvešanu no Latvijas var iegūt, darba laikā zvanot VID Zemgales reģiona muitas konsultantiem pa tālruni 3007381.
