«Gribas, lai vairāk cilvēku beidzot pamana mūsu vecpilsētu,» priecājoties par sestdienas gaisotni Mākslas dienās Vecpilsētas ielā, teica uzņēmēja Edīte Krūmiņa, kura tur atjaunojusi vairākus koka namus un vienā atvērusi frizētavu. Visu sestdienu šajā ielā, kas bija slēgta autosatiksmei, skicēja un gleznoja pieci Jelgavas mākslinieki. Ik pa brīdim, uzlūkojot radošo procesu, viņus ziņkārīgi apstāja tuvākās apkārtnes bērņuki. Turklāt viņi pilnīgi legāli pašvaldības policista uzraudzībā ielas vidū varēja mirkt ūdenī, kas akcijas «Ielene» gaitā apsmidzināja putuplasta «zelta» rāmjos ievietotās gleznu fotokopijas. Uz bruģa noliktajos solos muzicēja jauniešu mūzikas kluba ģitāristi, bet gar trotuāru kā uz veļas striķa bija izkārtas Harija Dainas Liepiņa fotogrāfijas par pēkšņajiem lietus izraisītajiem plūdiem Mātera ielā. Nopietnāki cilvēki ik pa brīdim iegriezās galerijas «Suņa taka» jaunapgūtajā izstāžu zālē, par ko kalpoja vecā rūpkombināta telpas. Tur bija izstādīti Jelgavas mākslinieku jaunības un bērnības darbi. Tajā pašā laikā ļaužu lielākā plūsma virzījās uz Pils salu, kur tradicionālajā stādu tirgū šķindēja lati, kultūras programmā uzstājās deju kolektīvi, netrūka pūlī priecīgi satiktu draugu un paziņu smaidu. Attālums starp abiem punktiem – pāris kilometru. Šķiet, todien pietrūka pavisam maz, lai gājēju straume no Pils salas novirzītos arī uz vecpilsētu. Tomēr šoreiz vismaz lielos apjomos tā nenotika. Taču iedomāsimies, ja starp Sv.Trīsvienības baznīcas torni, pili no vienas puses un vecpilsētu no otras kā diviem svētku poliem jūtamāk izveidotos saikne, garīgs strāvojums, tad pozitīvas enerģijas piepildītāks kļūtu viss Jelgavas centrs, ieskaitot kultūras namu, Annas baznīcu un citas ievērības cienīgas vietas.
