Par genocīdu notiesātais bijušais čekists Nikolajs Larionovs (dzimis 1921. gadā Ludzas apriņķī) iesniedzis apelācijas sūdzību par 25. septembra Zemgales apgabaltiesas spriedumu, sakarā ar kuru viņš notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem.
Par genocīdu notiesātais bijušais čekists Nikolajs Larionovs (dzimis 1921. gadā Ludzas apriņķī) iesniedzis apelācijas sūdzību par 25. septembra Zemgales apgabaltiesas spriedumu, sakarā ar kuru viņš notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem.
Turklāt sodu būtu jāsāk izciest slēgta tipa cietumā.
Advokāts Nikolajs Ogurcovs lūdzis minēto spriedumu atcelt un tiesājamo attaisnot.
Komentējot šo situāciju, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe «Ziņām» teica: «Spriedumā atšķirībā no apsūdzības raksta netiek minēts, ka tiesājamais būtu darbojies kā okupācijas varas pārstāvis, jo Latvijas okupācija, juridiski vērtējot, diemžēl starptautiski nav atzīta. Turklāt 1949. gadā pasaulē nebija stājies spēkā neviens normatīvais akts, kurā būtu paredzēta atbildība par genocīdu. Līdz ar to mēs spriedumā varējām balstīties tikai uz starptautisko tiesību principiem, kuri aizliedz vardarbību un kuru pamatā ir cilvēka cieņas apzināšanās. Kā šis spriedums izdevās, lai spriež kolēģi Augstākajā tiesā. Domāju, ka N.Larionova lietas izskatīšana nākamajā instancē varētu ļoti ievilkties viņa vājās veselības dēļ un cietumā viņš tā arī nenonāks.»
Šī bija pirmā tiesa valsts vēsturē, kad tika izskatīta apsūdzība pret čekistu, kas nav izdarījis fizisku vardarbību, bet gatavojis izsūtāmo sarakstus.
