2012. gadā Latvijā konstatēti divi gadījumi, kad miesīgi tēvi padarījuši grūtas savas nepilngadīgās meitas.
«Ziņu» rīcībā nonākusi informācija, ka Jelgavā tiek pārbaudīti fakti par kāda vīrieša iespējamu vainu savu nepilngadīgo meitu seksuālā izmantošanā. Ģimenē augot trīs meitenes. Neoficiālā informācija liecina, ka vecākā, kurai ir vien 12 gadu, pēc varmākas pāridarījuma gaida bērnu. Policija par notikušo runā izvairīgi, piebilstot, ka visus iesniegumus izskatīt esot laikietilpīgi. «Cik zinu, mums par tādu gadījumu informācijas nav,» saka policijas pārstāve Ieva Sietniece.
Par iespējamo seksuālo vardarbību Jelgavā informēts arī Latvijas Bērnu fonda vadītājs (LBF) Andris Bērziņš. «Ziņām» viņš apstiprina, ka par tādu gadījumu Jelgavā dzirdējis, bet neko sīkāk nezinot. A.Bērziņš stāsta, ka notikušā izmeklēšana ir policijas kompetence. Cietušie bērni uz izmeklēšanas laiku, visticamāk, tiks ievietoti kādā no valsts krīzes centriem, kur izmitina nepilngadīgos, kas cietuši no seksuālas vardarbības. «Šādos gadījumos vispirms jāsagaida atzinums no krīzes centra speciālistiem un psihologiem, bet policijas kompetencē būs izlemt par kriminālprocesa rosināšanu,» saka A.Bērziņš.
Institūcijas neko nezinot
Jelgavas bāriņtiesas vadītājai Irisai Guntrai Turčinskai vakar bija brīvdiena un uz tālruņa zvaniem viņa neatbildēja, tādēļ viņas komentāru «Ziņām» iegūt neizdevās. Savukārt Jelgavas galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Līvija Vilcāne atzina, ka viņai par šādu faktu neesot informācijas, taču līdzīgi gadījumi Jelgavā bijuši arī iepriekš. «Ja tā izrādīsies taisnība, tad tas ir ļoti kliedzošs fakts,» viņa piebilda.
Visvairāk cieš savās ģimenēs
Pagājušajā gadā Latvijā krīzes centros uz sociālo rehabilitāciju nosūtīti 1200 nepilngadīgu vardarbības upuru. No viņiem 20 procentu atguvušies pēc seksuālas vardarbības, stāsta A.Bērziņš. Visvairāk no pieaugušo vardarbības bērni cieš tieši savās ģimenēs – 80 procentos gadījumu –, ārpus ģimenes, piemēram, mācību iestādē vai no tuviniekiem, – astoņi procenti, pārējos gadījumos par vardarbību ģimenē vai ārpus tās ir izteiktas tikai aizdomas. Diemžēl vardarbībā cietušo bērnu skaitam pēdējos gados ir tendence palielināties, atzīst LBF vadītājs: «Notikušajam Jelgavā un citiem līdzīgiem gadījumiem diemžēl ir tendence augt. Ja miesīgi tēvi izmanto savus bērnus, tā ir smaga patoloģija. Man kā tēvam šāda rīcība nekādi nav saprotama.»
Aktualizē domu par ķīmisku kastrāciju
A.Bērziņš uzsver, ka arī Latvijas valdībai pienācis pēdējais laiks domāt par tā dēvēto ķīmisko kastrāciju dzimumnoziedzniekiem, kas izmanto mazgadīgus bērnus. Jāpiebilst, ka pirms gada šādu soli spēra Moldovas parlaments, apstiprinot likumprojektu, kas paredz ar ķīmisko kastrāciju sodīt personas, kas pastrādājušas seksuālu noziegumu pret bērniem. Ķīmiskā kastrācija ir medikamentu terapija, kad cilvēkam ar hormonu preparātiem tiek samazināta seksuālā tieksme. Šāda metode piemērota arī daudzviet citur Eiropā, piemēram, Lielbritānijā, Dānijā un Zviedrijā. Dzimumnoziedzniekiem šādu kursu piedāvā veikt brīvprātīgi. Ķīmisko kastrāciju atbalstījusi arī Igaunijas un Krievijas valdība. Savukārt Vācija un Čehija ir to vidū, kas pieļauj arī ķirurģisku kastrāciju. «Eiropas Padomē vēl tiek diskutēts, kad un kā ķīmiskā kastrācija būtu pieļaujama, bet tādos gadījumos kā Jelgavā notikušais nav divu domu – tai jābūt,» stingri saka A.Bērziņš. ◆
