“Tas mums bija patīkams pārsteigums. Šī ceļa posma remontu gaidījām desmit gadus un pa šiem gadiem rakstījām daudz vēstuļu,” stāsta Jelgavas novada Līvbērzes pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne. Nu cauri Līvbērzei var izbraukt pa svaigi uzlietu, gludu asfaltu. Satiksme šeit ir gana intensīva – gan braucēji no Tukuma, gan, sākoties vasaras sezonai, cauri Līvbērzei uz jūru dodas lietuvieši.“Lielākie ieguvēji no šiem remontdarbiem ir Līvbērzes pagasta iedzīvotāji,” pagasta pārvaldes vadītājas sacītajam piekrīt satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš kopā ar VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) vadību pagājušās nedēļas nogalē vērtēja reģionālo autoceļu remontdarbus Jelgavas apkārtnē. “Sagaidījāt beidzot,” viņš konstatē.
Pārbūvēs tiltu un atjaunos pieturvietas
Ministrs apmeklēja reģionālo autoceļu Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98), kur maijā sākta seguma atjaunošana gandrīz 19 kilometru posmā no tilta pār Auci līdz Liepājas šosejai (A9).
Remontdarbu laikā paredzēts atjaunot arī 24 autobusu pieturvietas, tīrīt un izbūvēt caurtekas, atjaunot drošības barjeras pie tilta pār Vecbērzi. Šajā objektā darbus veic SIA “Igate”, to līgumcena – 1,6 miljoni eiro (ar PVN).
Aprīlī sākta arī reģionālā autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) segas pārbūve 5,3 kilometru posmā no Grīvas līdz tiltam pār Auces upi. Projekta gaitā paredzēta arī tilta pārbūve. Pašlaik notiek apvedceļa izbūve, lai uzstādītu pagaidu tiltu. Būvdarbu vadītājs informē, ka darbi notiek pēc grafika.
Šajā posmā tiks pārbūvētas sešas autobusu pieturvietas un apgaismojums. Kustības drošības uzlabošanai Tušķos krustojumā ar autoceļu Jelgava–Dobele–Annenieki (P97) plānots izbūvēt rotācijas apli, pārbūvēt caurtekas, kā arī ierīkot gājēju pāreju. Objektā paredzēts pilnībā atjaunot ceļa asfaltbetona segumu trīs kārtās.
Posma būvdarbu izmaksas ir 4,8 miljoni eiro (ar PVN), un arī šeit stādā SIA “Igate”. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Abus objektus plānots pabeigt šogad, taču iespējams, ka remontdarbus piecu kilometru posmā šogad vēl nepabeigs un ziemā būs tehnoloģiskais pārtraukums.
Zog satiksmes organizācijas līdzekļus
Tāpat ministrs vērtēja būvdarbus uz autoceļa Jelgava–Iecava (P93) Tetelē, kur tiek pārbūvēts gandrīz sešu kilometru garš posms no krustojuma ar valsts galveno autoceļu Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) līdz Pēdām.
Šajā posmā paredzēts izveidot jaunu salturīgo kārtu, šķembu pamatni un uzklāt trīs asfaltbetona kārtas. Būvdarbu gaitā tiks sakārtota ūdens atvade, nomainītas vecās caurtekas un uzstādītas jaunas. Plānots uzlabot nobrauktuves un citu ceļu pieslēgumus atbilstoši satiksmes dinamikai un drošībai.
Tiks rekonstruētas arī astoņas pieturvietas. Savukārt starp pieturvietām “Branku pagrieziens” un “Ānes” pagrieziens” tiks izbūvēta apgaismota gājēju ietve un lietusūdens atvades sistēma. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā, stāsta projekta vadītājs Jānis Tihonovs. Darbus šajā objektā veic SIA “Strabag” no Tukuma novada Milzkalnes, to līgumcena – 6,2 miljoni eiro (ar PVN).
Diemžēl ceļa remontētājiem nākas saskarties ar kādu nepatīkamu problēmu – tiek zagti satiksmes organizācijas līdzekļi, piemēram, signāllampas, demolēti luksofori u.c. “Vakar nozaga piecas 5×6 metrus garas caurtekas. Saucām policiju. Uz ceļa esam trīs nedēļas, un gandrīz katru dienu kaut ko nozog, atklāj SIA “Strabag” būvdarbu vadītājs Māris Reimats. LVC valdes priekšsēdētājs jelgavnieks Jānis Lange šo situāciju skaidro ar kriminogēnās apdzīvotās vietas Ānes tuvumu – tur savulaik tika nometināti bijušie cietumnieki.
Izbraukuma pa reģionālajiem ceļiem noslēgumā žurnālistiem tika rādīta bedrīšu lāpīšana Staļģenē. “Bedres uz ceļiem ir fizikāla parādība, un to remonts, izmantojot dažādas tehnoloģijas, notiek visā pasaulē,” skaidroja VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Rīgas ceļu rajona direktors Ivars Munkens, piebilstot, ka Latvijā tas ir īslaicīgs risinājums ceļiem, kas ir uz sabrukšanas robežas. Kādu laiku jau turēsies, bet avārijas posmiem garantiju dot ir muļķīgi, uzskata speciālists.
Pašvaldības nespēj vienoties
“Valsts autoceļu sakārtošanas programma ir trīs gadu programma, un galvenais kritērijs, lai ceļš tajā tiktu iekļauts, ir ekonomiskais faktors,” skaidro LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, papildinot – jo vairāk cilvēku ceļu izmanto, jo labāk. Tiek ņemta vērā arī satiksmes intensitāte, apdzīvotās vietas statuss, ceļa tehniskais stāvoklis un citi faktori.
“Vienmēr prasām no plānošanas reģioniem prioritāri remontējamo viena līdz trīs ceļu sarakstu, bet parasti pašvaldības mums atsūta tādus “palagus” – tās nevar vienoties savā starpā,” turpina A.Kononova. Uz jautājumu, vai LVC ņem vērā iedzīvotāju vēstules, viņa atbild, ka cilvēki raksta par sev vistuvāko ceļu, bet inženieri, plānojot darbus, objektīvi skatās uz visu tīklu.
