Izvērtēt paliekošās vērtības, pārdomāt savu dzīvi, lūgties kādā īpašā nodomā – dažādi un bieži vien dziļi personiski, presē neaprakstāmi ir iemesli, kāpēc cilvēks dodas svētceļojumā. Taču ļoti skaists ir pats gājiens, kad kopā ar labvēlīgi noskaņotiem, savstarpēji izpalīdzīgiem cilvēkiem šķērso pusi Latvijas. Jelgava – BauskaNo Jelgavas iznācām 1. augustā. Tā ir pēdēja diena, kad esam redzējuši ceļu policistus. Ejam pa samērā nomaļiem ceļiem. Tomēr, ekonomikai attīstoties, satiksme nav maza. Labības laukos rosās zemnieki ar savu vareno tehniku. Jo tālāk no Jelgavas un Bauskas, jo kombaini vecāki. Pie pirmo vakariņu galda Staļģenes skolā aprunājos ar studentu Benjaminu no Bavārijas. Viņš nolēmis divas dienas paiet līdzi, jo dzimtajā Vācijā svētceļojumu kājām neesot. Tur pa svētvietām braucot ar autobusiem. Aglonas svētceļojumu vēsture atsākas ar atmodas laiku. Šķiet, agrāk katoļticīgie uz Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem devās, nesaucot to par svētceļojumu.Bauskas vecpilsētā krīt acīs aiznaglotās mājas. Arī kristīgā skola, kur Jelgavas svētceļnieku grupa pārnakšņoja pērn, ir slēgta. Tomēr mūsu naktsmāju – bērnudārza «Pasaulīte» – vadītāja, kas no rīta atnāk pavadīt, noskaņota optimistiski. Pat kara laikā bērni dzimstot. Bauska – SkaistkalneŠis gabals ilgst 11, 5 stundas, tad vēl pusotru stundu dievkalpojums baznīcā, kas, gatavojoties Kanepenes svētkiem (tajos godina ģimenes), izrotāta ar smaržīgām ozollapu virtenēm 130 metru kopgarumā. Mazgāt kājas Mēmelē pie vecajām dzirnavām ejam jau tumsā. Skaistkalnes apkārtne slavena ar kādām piecdesmit karsta kritenēm. Arī divtūkstošo gadu sākumā tur kādā dārzā iekritusi zemē muca, kurā sildīts dārzeņu laistīšanai domātais ūdens. Pirms Skaistkalnes atpūšamies Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Poteri». Pērn saimnieks iznesa medus burku, noklausījās pateicības dziesmu un klusi aizgāja. Pa gadu aiz mājas uzbūvēta kūts piecdesmit govīm. Katra dodot ap deviņām tonnām piena gadā. Jūt lepnumu, ka cilvēkiem kaut kas izdodas. Saimnieks agrākais ceļu būvnieks Jānis Rutkovskis bažīgi teic, ka ceļi gan esot uz jukšanas robežas. Zemniekiem būšot jālido ar helikopteriem. Kājām ejot, ceļš gan tik bezcerīgi bojāts nešķiet.Skaistkalne – ĒrberģeGarākais vienas dienas posms – 34 kilometri. Pusdienas Kurmenē, kur vietējā draudze cienā ar lauku labumiem, tostarp tradicionālo gaileņu mērci. Pirmo reizi Jelgavas svētceļņieki te ienākuši pirms gadiem astoņpadsmit piektdienā, kad katoļi atturas no gaļas ēšanas. Tādēļ arī cienastā tikusi sēņu mērce, kas saglabājusies kā jelgavnieku sagaidīšanas tradīcija. Ciematā skaisti izremontēta skola, kas pērn slēgta. Tas vietējiem ir sāpīgs jautājums. Tomēr kurmenieši īpaši svin Pēterdienu (par godu savam baznīcas cēlājam poļu muižniekam Pēterim Komarovskim), attīstās zemnieku saimniecības, zirgaudzēšana, lauku tūrisms. Ērberģē ieejam pulksten 22.15. Dodoties mazgāties uz Dienvidsusēju, acis priecē zili zaļi sarkani izgaismotā Mazzalves pamatskolas strūklaka. Tā līdz ar laternām automātiski ieslēdzas tikai tad, kad pienāk cilvēks. Ērberģe – NeretaCeļā uz Neretu pie mums piestāj kāzinieki. Liekas, paši gribēja, lai tiem aizšķērso ceļu. Svētība, cienasti, dziesma: «Precēties, mīlēties – tas ir ko vērts!» Kad atkal esam iegājuši savā ritmā, vadītājs diakons Jurijs Gorbačevskis kā pēc padarīta darba mikrofonā nopūšas: «Uh, salaulājām!»Neretā blakus 2000. gadā iesvētītajai jaunajai katoļu baznīcai top draudzes māja. 1990. gadā Aglonas svētceļnieki esot piestājuši vecajā luterāņu baznīcā. Nereta – Aknīste – SubateDievkalpojumā Aknīstes baznīcā pirmo reizi pasmaida mūsu jaunākais grupas dalībnieks Gustavs, kuram iepriekšējā dienā Neretā nosvinēta mēneša dzimšanas diena. Aknīstē kādu pusotru kilometru, stumjot velosipēdu, mūsu gājienam pievienojās 89 gadus vecā aknīstiete Anna Zdune. Viņa stāsta par to, kā 1940. gada 5. jūnijā, divpadsmit dienu pirms okupācijas, Kārlis Ulmanis atklājis Aknīstes vidusskolu, kā trīsdesmito gadu beigās viņas tēvs vadījis baznīcas celšanu, kā draudzei izdevies paturēt un iesvētīt savu dievnamu komunistu laikos. Šķiroties Anna apkampjas ar mūsu grupas dalībnieci – 73 gadus veco rīdzinieci Vladislavu Robežnieci. Šķiet, cilvēkam brieduma gados, pat pusaudzim, ja ir veselība un piemēroti apavi, nav īpaši grūti dienā noiet kādus trīsdesmit kilometrus. Bet, kad tu ieraugi, ka tavam vīra solim jau septīto dienu ar smaidu turas līdzi vecmāmiņa ļoti cienījamos gados, saproti, ka ticībai ir spēks. Rīt atpūtas diena Subatē, pamatskolā, kas domāta vairāk nekā divsimt skolēniem un kurā mācās 67. Pagājušo nakti te mūs pirmo reizi sasniedza lietus. Kā ies tālāk, ceru uzrakstīt no Aglonas. Jelgavas un Dobeles apvienotā svētceļnieku grupa Dalībnieku skaits svārstās ap 50 Vecākā dalībniece Vladislava Robežniece – 73 gadi Jaunākais dalībnieks Gustavs Ozols – mēnesi vecs Svētceļojuma vadītājs – diakons Jurijs Gorbačevskis
