Dienas rit cita citai līdzīgi – pieceļos, mācos, paēdu, atkal mācos, brīdi atpūšos un atkal pie darba. Gandrīz visu laiku esmu mājās. Tas tāpēc, ka gatavojos iestājeksāmeniem Latvijas Mūzikas akadēmijā. Šķiet, tādā dzīves brīdī pat aizmirstas kalendārs un pēkšņi attopies – jau pienācis septiņpadsmitais jūlijs, kad jāiet uz Mūzikas vidusskolu pēc centralizēto eksāmenu sertifikātiem. Vēl vienpadsmit dienu, un klāt būs 28. jūlijs, kad sākas iestājeksāmeni un es pārcelšos uz Rīgu. Jelgavas Mūzikas vidusskolā pie pedagoģes Gintas Zīģeles nupat beidzu flautas klasi. Flautistu konkurss šogad Mūzikas akadēmijā nav liels, bet konkurenti ir no specializētajām Rīgas mūzikas vidusskolām. Tādēļ ļoti jāsaņemas. Iestājeksāmenu jautājumos ir 44 pasaules komponistu daiļrade, jāpazīst vairāk nekā simts skaņdarbu. Taču pats galvenais ir eksāmens specialitātē, kur vislabāk gribētu atskaņot vēlīnā franču romantiķa Franka Martēna «Balādi». Taču nevar zināt, kuru no trim manis sagatavotajiem skaņdarbiem komisija izvēlēsies. Pedagoģiskajā praksē esmu strādājusi 4. vidusskolā, kur gatavoju flautistus pūtēju orķestrim. Jūtu, ka man šis darbs patīk un, mācot skolēnus, augu arī pati. Tādēļ rezerves variants studijām ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, kur arī studē mūzikas pedagogi. Taču tur, salīdzinot ar Mūzikas akadēmiju, vairāk jāraksta referāti pedagoģijā, psiholoģijā, ko man tik ļoti negribētos. Kopš maija biju Mūzikas akadēmijā uz konsultācijām, mani neatstāj sajūta, ka gribu mācīties tieši tur. Esmu ņēmusi sevi rokās un daru, ko varu.
