Pozitīvi ir tas, ka cilvēkiem ir interese par visu – gan tuvākām, gan tālākām vietām – un viņi ir gatavi izbrīvēt laiku, lai paceļotu. Turklāt visā Eiropā, bet jo īpaši Baltijas valstīs, parādās aizvien jauni tūrisma objekti. Ceļojumu aģentūras vadītāju priecē, ka Latvijā ir iestājies brīnišķīgs laiks, un tad cilvēki kļūst “kustīgāki”, atzīst Ināra Ozola, kuras ikdienas darbs ir tieši saistīts ar tūrismu – viņa ir ceļojumu aģentūras komercdirektore. Uzņēmēja viņa ir jau sen – kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kad valstī sākās privatizācija un uzņēmējdarbība.
Vadīt 800 cilvēku kolektīvu nav bijis grūti
Daudzi jelgavnieki Ināru Ozolu vēl atceras kā Jelgavas autobusu parka direktori. Viņa pati gan daudz nevēlas par to runāt, vien smejot piebilst, ka tas bijis padomju laikā, autobusu parku viņa “piebeigusi” 1991. gadā un šo dzīves posmu jau esot aizmirsusi. Kad jautāju, kā tas bija sievietei vadīt autobusu parku, uzņēmēja turpinot smaidīt, atbild, ka toreiz tas bijis populārs jautājums.
“Ja ir laba komanda, tad viss ir kārtībā. Es daudz ko ieguvu, tur strādājot, kas man tagad noder uzņēmējdarbībā,” viņa turpina, minot gan uzņēmuma vadības principus, gan prasmi kārtot organizatoriskos un ekonomiskos jautājumus, nodrošināt autobusu pārvadājumus – vietējos un starptautiskos – to Ināra Ozola autobusu parkā apguvusi “līdz kaulam”. Viņa piebilst, ka ir ieguvusi inženieres ekonomistes izglītību Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē.
Jelgavas autobusu parka direktore Ināra Ozola bija vairāk nekā desmit gadu, un tolaik viņas vadītajā kolektīvā strādājuši vairāk nekā 800 darbinieku. Direktore pazinusi gandrīz katru.
Kas bija visgrūtākais? “Nekas nebija grūti. Darbs ir darbs,” viņa atzīst, atceroties, ka tolaik lielākā problēma bijis tehnikas parks, kas lielākoties sastāvējis no “Ikarus” autobusiem. Ziemā tie mēdza aizsalt, jo tad vēl nebija speciālas degvielas. Šoferiem autobusus nācās sildīt, tāpēc pilsētas transportā darbs sākās četros no rīta. Galvenā rūpe bija, lai autobusu parks no rīta sāktu strādāt laikā un precīzi.
Ināras kundze atceras pēdējos padomju varas gadus, kad sāka veidoties Latvijas Tautas fronte. Jelgavas autobusu parks uz lielajiem mītiņiem Rīgā un atpakaļ vedis ne tikai savus darbiniekus, bet arī pilsētniekus. “Tas mums uzlika lielu atbildību, un visos pasākumos autobusu parks aktīvi piedalījās,” atmiņās dalās bijusī direktore.
Iecienīti tuvie un īsie brīvdienu braucieni
“Man ir pārliecība, ka uzņēmējam ir vajadzīga zināma pieredze un prakse, īpaši pašā sākumā, kad Latvijā nebija speciālas izglītības – neviens tad vēl negatavoja uzņēmējus kā tagad. Pēc darba autobusu parkā domāju: ko man darīt? Es labi pārzinu autopārvadājumus, un uz tā bāzes sāku veidot savu privāto uzņēmējdarbību,” turpina Ināra Ozola.
Uzņēmēja apsvērusi, ka viņa, būdama sieviete, nevar sākt uzņēmējdarbību, kur vienai pašai būtu jānodrošina autobusu pārvadājumi, tāpēc autobusi tiek nomāti no partneriem – zinošiem un pieredzējušiem uzņēmējiem. Sadarbība notiek ar SIA “Rixo” un IK “Vanaga auto” no Jelgavas, kā arī ar Dobeles autobusu parku un vēl citiem uzņēmumiem.
Ināra Ozola pati rūpējas par tūrisma maršrutiem, klientiem un produktiem un uzsver, ka autobusu pārvadājumi šobrīd nav galvenais, ar ko nodarbojas viņas vadītais uzņēmums.
Jelgavnieki iecienījuši īsos un tuvos brīvdienu braucienus pa Baltijas valstīm – Latviju, Igauniju, Lietuvu. “Ceļojam arī uz Poliju, Slovākiju, Čehiju. Braucam arī tālāk, piemēram, uz Franciju un Itāliju, bet šajos maršrutos apkalpojam grupas un darba kolektīvus,” skaidro Ināra Ozola. Apkalpoti tiek arī Tukuma un Bauskas iedzīvotāji.
Kāpēc tieši tuvie ceļojumi? “Tas saistīts ar mūsu ekonomisko situāciju – cilvēku maksātspēju un darba režīmu. Cilvēki nevar atļauties garus atvaļinājumus,” skaidro tūrisma aģentūras vadītāja.
Latvijas simtgadei ir izveidota īpaša programma “Apceļosim Latvijas tālākos un augstākos punktus”, kas sākās februārī ar televīzijas torņa – Latvijas augstākā punkta – apmeklējumu Rīgā, bet turpināsies ar Latgales pierobežas, Kurzemes un citu vietu apskati.
Cilvēki grib apceļot Latviju, kas uzliek lielu atbildību, jo nemitīgi jāseko līdzi tam, kas notiek valstī. Jau ceturto sezonu Zemgalē ļoti populārs ir maršruts “Ceriņu svētki Dobelē”, kas paredz ne tikai ceriņu dārza un koncerta apmeklējumu. Ekskursija sākas ar Kārļa Ulmaņa dzimto Pikšu apskati, tiek apmeklētas arī Bērzes dzirnavas un Pokaiņu mežs.
Ceļojumi risina sociālas problēmas
“Esmu nonākusi pie secinājuma, ka mēs zināmā mērā risinām sociālu problēmu – cilvēki ceļojot iedvesmojas, atbrauc atpakaļ starojoši, jo mēs liekam viņiem aizmirst savas problēmas. Tas ir mūsu darba galvenais rezultāts – lai cilvēks atbrīvojas no tā, kas viņu šobrīd nomāc,” atzīst ceļojumu aģentūras vadītāja. Ceļotāji ir arī daudz ko jaunu uzzinājuši, un ceļojums cilvēkus mudina turpināt tālāku izpēti.
Viņasprāt, tūrisma nozarē pastāv divas lielas problēmas: cilvēku maksātspēja un nepārtraukti sarūkošais Latvijas iedzīvotāju skaits. Visas pārējās ir atrisināmas. Savdabīgi ir arī tas, ka cenas tūrisma objektos, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi Baltijas valstīs ir dārgāki nekā Eiropā.
Cilvēku aizbraukšanu no Latvijas tūrisma aģentūra izjūt īpaši, jo bieži vien daudzi uz aģentūru nāk, lai nopirktu biļeti uz “Ecolines” autobusu, lidmašīnu vai prāmi, un dotos strādāt un dzīvot uz Eiropu. Tūristi pērk biļeti abos virzienos, aizbraucēji – tikai vienā, un vissmagāk ir tad, kad aizbrauc visa ģimene kopā ar bērniem, Ināras Ozolas balsī ieskanas skumjas.
Lai netrūktu darbinieku, par viņiem jārūpējas
“Lai brauciens izdotos, liela nozīme ir cilvēkam, kas vada grupu. Veiksme atkarīga no tā, ar kādiem gidiem strādā,” uzsver direktore, stāstot, ka darbs ar klientu sākas no bukleta izstrādes, tad turpinās ar cilvēkiem birojā, kas sagaida, atbild uz telefona zvaniem, sagatavo informāciju sociālajiem tīkliem, uztur mājaslapu. Pašlaik uzņēmumā strādā seši pastāvīgi darbinieki. Vadītājas ikdienu atslogo mārketinga speciāliste un ceļojumu konsultanti.
Ināra Ozola lepojas, ka pie viņas strādā labākā gide Jelgavā – Edīte Pole. Arī autobusus vada pieredzējuši šoferi, kuri strādā tikai tūrismā un zina, kur un kāpēc jābrauc. Autobusu vadītājiem un gidiem ir jābūt labiem psihologiem – jājūt grupas noskaņojums.
Uzņēmēji dažkārt nemitīgi sūdzas par darbinieku trūkumu, bet Inārai Ozolai šādu problēmu nav, jo visi darbinieki strādā ilgi un zina savu darbu. Direktore uzsver, ka nekad nevienu darbinieku nav pieņēmusi no Nodarbinātības valsts aģentūras, nepiedalās arī vakanču gadatirgos. “Ir jārūpējas par saviem cilvēkiem, lai nebūtu kadru problēmu,” pārliecināta pieredzējusī uzņēmēja.
Ja nevari pieņemt, labāk paliec dīvānā!
Sarunas noslēgumā tūrisma uzņēmēja iesaka ceļotājiem vispirms iepazīt valsti, uz kuru gatavojas doties, iepriekš painteresēties, kas tur ir saistošs, būtisks, un uzmanīgi ieklausīties ceļojumu konsultantā. Bet galvenais, ko Ināra Ozola novēl ikvienam ceļotājam, – pieņemt katru valsti, uz kuru dodas, tādu, kāda tā ir, bet, ja to nevar, tad labāk lai paliek sēžam mājās savā dīvānā…
Bet kā atpūšas pati ceļojumu aģentūras direktore? Ināra Ozola atzīst, ka mēdz daudz kur braukt, jo nevar piedāvāt klientiem to, ko pati nav redzējusi. Darbā aizrit garas stundas, bet brīvos brīžus viņa cenšas pavadīt dārzā, ar savu ģimeni un mazbērniem.
