Viss sākās ar nenopietnām runām par ceļošanu, tad it kā pa jokam
nosaucot vietas, kur gribētu aizbraukt, un uz šādas pozitīvas nots jau
nākamajā dienā nejauši atrastām lētām biļetēm uz Eindhovenu.
Nospraustais galamērķis – Amsterdama, bet brauciena plānošanas laikā tas
tika aplipināts ar daudzām idejām un vēlmēm, krietni pārsniedzot
ceļotāju spēju robežas.
Mūsu,
četri jauniešu, mazais ceļojums sākās agrā sestdienas rītā. Ap deviņiem
jau ielidojām Eindhovenā, bet šajā pilsētā ilgi neuzkavējāmies,
steidzāmies uz “Flixbus” autobusu (krietni lētāks nekā citi autobusi vai
vilciens, sevišķi, ja biļetes nopērk laikus internetā) un uzreiz
devāmies uz mūsu pirmo pieturas punktu – otro lielāko Nīderlandes
pilsētu – Roterdamu. Pirmais pārsteigums, izkāpjot Roterdamā, – plus
25°C, saule un koki vēl nav paspējuši nomainīt zaļos vasaras svārkus.
Latvietim neierasti laikapstākļi oktobra otrajā nedēļā, kad pie mums
visi steidzās uz Siguldu bildēt zelta rudeni. Nejauši iezagās nostalģija
pēc vasaras (vienīgi žēl, ka līdzi bija paķērušies tikai džemperi).
Izrādās,
Roterdamu mēdz dēvēt par mazo Ņujorku, jo pilsēta Otrajā pasaules karā
pilnībā nopostīta, attiecīgi tā uzbūvēta no jauna. Celtas lielas,
modernas, mazliet citādas ēkas, kā ierasts, un pilsētai īsti nav
izveidots vienots stils un arhitektūra. Jau stacijā pirmais, ko
ievērojām, – augstas interesantas formas būves. Pa ceļam uz viesnīcu
bijām izplānojuši apskatīt gājēju tiltu “Luchtsingel”, kas finansēts no
ziedojumiem, un uz katra dēlīša ziedotāji varēja atstāt savu vārdu,
firmas nosaukumu vai citu piederības vēstījumu. Tilts ir koši dzeltenā
krāsā, kas līdzās stiklotajām, zilganajām mājām rada labu kontrastu.
Vēlāk novērojām, ka Roterdamas arhitektūrā daudz izmantota dzeltenā
krāsa. Praktisks un gana interesants apskates objekts, jo gājējiem ir
iespēja pāriet pāri ceļam, neuztraucoties par mašīnām un
riteņbraucējiem.
Foto: no personīgā albuma. Visu rakstu lasiet 1. novembra “Zemgales
Ziņās”










