Esam divas Latvijas Labākās universitātes (tautā dēvēta arī par Latvijas
Lauksaimniecības universitāti (LLU)) lektores Ekonomikas un sabiedrības
attīstības fakultātē un kādā tumšā novembra vakarā devāmies komandējumā
uz Kazahstānu, kas atrodas nieka 3000 kilometru attālumā no Jelgavas.
Viens raksts avīzē ir stipri par īsu, lai izstāstītu visu, kas var
notikt ar divām trakām latvietēm Kazahstānā, tādēļ šoreiz uzmanība tikai
Šimkentai – Kazahstānas Zaļajai pilsētai, caur kuru kādreiz veda Zīda
ceļš un kuras apkārtnē augošās savvaļas tulpes ir Nīderlandes tulpju
vecvecvec…māmiņas.
Reiz mēs, Lāsma Dobele un
Lana Janmere jeb Kazahstānā plašāk zināmas kā Īriska un Šokoladka, kā
nopelniem bagātas LLU lektores (vismaz mums pašām tā šķiet, jo līdz šim
studenti no auditorijas vēl nav izdzinuši) un arī Komunikācijas un
mārketinga centra aktīvas darbinieces kādā īpaši patriotiskā novembra
piektdienā nevis posāmies no mīļās Jelgavas pils uz mājām, bet gan Rīgas
lidostu, lai uz desmit dienām savu darba vietu Baltijā lielākajā baroka
laika pilī nomainītu pret Kazahstānas pierobežas pilsētu Šimkentu un
M.Auezova Dienvidkazahstānas Valsts universitāti. Kāds noteikti jautās,
ko mēs tur divas – viena «Latvijas blondā» un otra «Latvijas pelēkā» –
sataisījāmies darīt? Lāsma «Erasmus+» mobilitātes programmā plānoja
apgaismot kazahu studentus lekcijās par sociālo uzņēmējdarbību, bet es –
vākt datus starptautiskam pētījumam par jaunatnes gaidām augstākajā
izglītībā un pārliecināt viņu studentus, ka LLU ir pasaules labākā
universitāte un ka bez studijām Jelgavā viņiem veiksmīgas karjeras nebūs
(oficiālais komandējuma mērķis gan skanēja nedaudz citādi – kaut kas ar
reklamēšanu un popularizēšanu saistīts).
Foto: no personīgā albuma. Visu rakstu lasiet 8. decembra «Zemgales Ziņās»
