Uz Baltkrieviju kā tūriste droši vien nebūtu braukusi. Ne tur kalnu, kur
Zemgales līdzenumā panīkušajam cilvēciņam atvaļinājumā izlocīt kājas un
veldzēties brīvības, klusuma un plašuma dimensijā, ne saprotamo Rietumu
standartu un kārtības. Tā vietā vīzas, robeža un priekšstats par
diktatorisku valsti, kas iestrēgusi «padomiskajā». Tomēr, pavadot piecas
dienas saules pielietajā Brestas apgabalā, nenožēloju ne mirkli, ka
piekritu palīdzēt kristīgā jauniešu nometnē netālu no aptuveni 140
tūkstošu iedzīvotāju lielās Pinskas. Gan ceļā pavadītais laiks, gan
satiktie cilvēki un pati pilsēta, lai arī ar neatņemamo Ļeņina statuju,
izpildkomiteju un goda plāksni, apziņā atstājusi tik spilgtu un siltu
iespaidu, ka šo ceļojumu droši ierindoju starp manas vasaras labākajiem
notikumiem.
Foto:
Lāsma Antoneviča. Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 18. augusta,
«Zemgales Ziņās»
