Ja ģimenē aug mazulis un jums ir savs auto, noteikti nevajadzētu aizmirst arī par tādu nepieciešamību kā bērna autosēdeklītis.
Ja ģimenē aug mazulis un jums ir savs auto, noteikti nevajadzētu aizmirst arī par tādu nepieciešamību kā bērna autosēdeklītis. Pētījumu rezultāti liecina, ka daudzos ceļu satiksmes negadījumos bērniņš neaizietu bojā, ja piesprādzēts atrastos savā krēsliņā. Mūsdienu ražotāji ir gādājuši, lai mazulim krēsliņā būtu ērti.
Bērnu sēdeklīši ir pirmās nepieciešamības prece gluži tāpat kā ratiņi vai autiņbiksītes, un tiem jābūt pieejamiem visos bērnu preču veikalos. Krēsliņi ir dažādi, tie piemēroti bērnam kā zīdaiņa, tā skolas vecumā. Eiropā lielākās ražotājvalstis, kur sēdeklīši bērnu drošībai tiek izmantoti jau vairākus gadu desmitus, ir Itālija, Francija un Vācija. To ražojumus iecienījuši arī mūsu jaunie vecāki, un tie ir pieprasītākie veikalos ērtuma dēļ. Autosēdeklīšus var iedalīt trijās grupās, un tie ir domāti dažāda vecuma bērniem.
Pašiem mazākajiem
Pirmajā jeb vismazākajā grupā ietilpst sēdeklīši, kas vairāk atgādina šūpulīti. Tos parasti izmanto mazuļiem līdz gada vecumam. Tie ir ļoti ērti, konstruēti tā, lai muguriņai nenodarītu pāri. Bērniņš krēsliņā atrodas guļus stāvoklī. Šūpulītis ir piesprādzēts pie automašīnas sēdekļa un fiksēts, lai nekustētos. To var novietot kā uz priekšējā, tā aizmugurējā mašīnas sēdekļa visbiežāk ar bērna seju pretēji braukšanas virzienam. Krēsliņš ir mīksts un ērts, polsterējums neļaus spiest vai sasist ķermenīti arī vasarā, kad mugurā nav biezu un siltu drēbju. Audums, ar ko pārklāts sēdeklītis, ir gan no sintētiska, gan kokvilnas materiāla. Pārvalciņš ir ērti noņemams un 30 grādu temperatūrā rokām izmazgājams. Ir krēsliņi, kuriem vēl līdzi nāk mīksti paladziņi, kas pasargās pārvalku no iespējas sasmērēties.
Šūpuļveida krēsliņš ir parocīgs tādēļ, ka ir vienīgais pārnēsājamais autosēdeklītis, ko viegli izņemt no automašīnas un, netraucējot bērniņu, aiz rokturīša nest. Firmas “Chicco” zīdaiņu sēdeklīšus iespējams ielikt arī šīs pašas firmas ratiņos. Tad izbraukumā būs nepieciešams tikai ratiņu rāmis, kurā ievietot no mašīnas izņemto šūpulīti, lielo ratu kulbu varat atstāt mājās. Sēdeklīši pašiem mazākajiem maksā no 33 līdz 57 un vairāk latiem.
Universālie jeb vidējie
Otrajā grupā ietilpst krēsliņi, kas domāti bērniem, kuru svars nepārsniedz 18 kilogramu. Šie sēdeklīši ir pie mums visiecienītākie, jo tos iespējams izmantot līdz pat četru piecu gadu vecumam. Autosēdeklītis ar drošības jostām piestiprināms pie mašīnas aizmugurējā sēdekļa, un to var regulēt četrās dažādās guļas pozīcijās. Jo bērniņš mazāks, jo viņam būs vajadzīga slīpākā krēsla pozīcija. Atšķirībā no pirmās grupas šie sēdekļi nav pārnēsājami, ir masīvāki un smagāki. Krēslu var likt pretēji braukšanas virzienam, bet, kad bērniņa svars jau sniedzas pāri deviņiem kilogramiem, – braukšanas virzienā. Krēsls aprīkots ar speciālu ierīci, kas nofiksē automašīnas drošības jostu, lai tā “nestaigātu”. Autokrēsliņš nav prece, kas ātri nolietojas, tādēļ to pēc gadiem varēs izmantot arī pārējie bērni. Bērna galviņa nedrīkst sniegties pāri sēdeklīša atzveltnei, tai jābūt stingri atbalstītai. Krēslu karkass ir no plastmasas vai metāla un plastmasas apvienojuma. Sēdeklīši ir mīksti polsterēti, un to pārvalkus var noņemt un rokām siltā ūdenī izmazgāt. Ja vien krēsliņš netiks speciāli lauzts, tas tik ātri nenolietosies. Dažiem krēsliņiem vietā, kur atbalstās bērna galva, ir speciāli polsterēti spilventiņi, kas brīdī, kad mazulis aizmidzis, neļauj viņa galviņai liekties uz sāniem.
Otrās grupas krēsliņi veikalos maksā no apmēram 35 līdz 50 latiem un vairāk.
Trešā grupa jeb lielākie
Bērniem, kuru svars ir no 15 līdz 36 kilogramiem, domāti trešās grupas krēsliņi, kas piemēroti pasažieriem no četru līdz desmit gadu vecumam. Pēc izmēra tie ir lielāki par otrās grupas krēsliņiem. Sēdeklītim ir muguras atzveltne, kas ērti atbalsta mazā galvu un sānus. Tas nodrošina ērtības un neļauj automašīnas drošības jostai šķērsot bērna kaklu, kas autonegadījumā ir bīstami.
Krēsliņu var lietot gan uz auto priekšējā, gan aizmugurējā sēdekļa, ar skatu braukšanas virzienā, nostiprinot to ar diagonālo automašīnas drošības jostu. Uzstādot šo sēdekli, jāraugās, lai tā pamatne būtu maksimāli tuvu mašīnas sēdekļa atzveltnei. Krēsliņa atzvelti var regulēt augstāk vai zemāk. Ir krēsliņi, kuriem muguras atzveltne ir noņemama un paliek tikai paliktnis, ko bērns sēdēšanai izmanto, kamēr nav sasniedzis augumu virs 1,50 m.
Nekādā gadījumā neatstājiet bērnu vienu sēdeklītī bez uzraudzības un regulāri pārliecinieties, ka viņš nav atsprādzējis drošības jostu! Garos pārbraucienos regulāri apstājieties, lai bērns var izkāpt no automašīnas un atpūsties!
Paldies bērnu preču veikala “Rūķītis” pārdevējai Ilzei Harčenko par palīdzību materiāla tapšanā.
***
Kā es pirku sēdeklīti
Ineta, 26 gadi, divu bērnu māmiņa:
Kad pirms trim gadiem mums piedzima Gustavs, sāka parādīties obligātā prasība pēc bērnu sēdeklīšiem. Kā jau pirmajam bērniņam Gustiņam vajadzēja visu – drēbītes, gultiņu, ratiņus un citas pūriņa lietas. Un te vēl autosēdeklītis, kas maksāja savus 50 latus. Toreiz šķita, ja paši esam uzauguši bez tādiem, kādēļ tie būtu vajadzīgi mūsu bērniem. Ar vīru meklējām lētāko variantu un atradām to tirgū. Samaksājām 16 latu un bijām priecīgi, ka tikām cauri tik lēti. Bet nepagāja ne gads, kad krēsliņš saplīsa, jo bija “meistarots” no putuplasta un apvilkts ar drēbi. Divu gadu jubilejā Gustiņam bērnu veikalā nopirkām kvalitatīvu krēslu. Tagad brālis to pat neatvēl savai mazajai māsiņai. Piedzimstot meitiņai, nopirkām kārtīgu firmas autosēdeklīti. Tagad četratā bez problēmām varam veikt tālākus ģimenes izbraucienus.
Baiba, 29 gadi, audzina meitiņu Annu:
Pirms pieciem gadiem, kad gaidīju meitiņu, devāmies uz Viļņas tirgu, kur sapirkām visu mazās vajadzībām, arī ratiņus un autosēdeklīti. Atceros, ka pārdevējs ieteica nešaubīties ne mirkli, jo drīz arī Latvijā bērnu krēsliņi mašīnā būšot obligāta prasība. Latvijas veikalos toreiz vēl tāda greznība kā autosēdeklīši maksāja bargu naudu, Lietuvā – uz pusi lētāk. Ar mašīnu braucam bieži, sēdeklītis tajā stāv visu laiku, atliek vien ielikt meitiņu, piesprādzēt un – uz priekšu! Tā kā krēsliņā Anna ir jau no pirmajiem mēnešiem, viņai nekad nav bijušas problēmas ar sēdēšanu tajā un piesprādzēšanos, jo tā dara arī mamma un tētis. Tikai vienu reizi, kad meitiņa bija slima un gribēja sēdēt klēpī, mūs apturēja policija un brīdināja, ka par pārkāpumu pienākas sods līdz 10 latiem, mēs šķīrāmies no diviem latiem.
