Dažās dienās – Čehijas meži, Austrijas kalni un atrakciju parks Vācijā
Garais brīvlaiks skolēniem vienmēr ir vienā un tajā pašā laikā vasarā, bet ne katrreiz vecākiem iespējams tam pieskaņot savus atvaļinājumus. Tad nelielam ģimenes izbraucienam ārpus Latvijas robežām izdevīgas ir tādas brīvdienas kā Jāņos. Četrās dienās, paņemot klāt vēl piekto, mums ar automašīnu izdevās nokļūt līdz atrakciju parkam Vācijā, izmest loku caur Austrijas Alpiem un Šumavas nacionālo parku Čehijā.
No Latvijas puses braucot «vecās Eiropas» virzienā, vienmēr grūtākais ir pārvarēt attālumu cauri Lietuvai un Polijai. Tālāk jau šķiet – sākas skaistāki dabasskati, interesantāki ceļi un braukšana noris vieglāk. Lai gan jau otrais brauciens, kurā pārliecināmies – Polijas automaģistrāles ir kvalitatīvas un ātras, pavisam cita lieta ir «bānis» no Brno uz Vīni vai Prāgu. Pēdējo gadu laikā poļi savus ceļus labo un labo, tie kļūst arvien kvalitatīvāki, savukārt čehi savējiem tā arī nav pieķērušies. Tas gan neattiecas uz Čehijas nelielajiem autoceļiem. Vismaz tie, pa kuriem izbraucām, bija kvalitatīvi un skaistām ainavām bagāti. Pavisam vientuļa ceļa malā pat saēdāmies savvaļā augošus saldos ķiršus, kas tur pārsteidza pilniem zariem.
Namiņš Šumavas parkā
Uz trīs naktīm noīrēto dzīvoklīti nelielā divstāvu pansijā Čehijā uzreiz neizdodas atrast, jo tādas adreses nav mūsu GPS kartēs. Taču, mazliet ielūkojoties nelielajā pilsētā Vimperkā izvietotajā kartē, ātri izdodas noorientēties apkārtnē. Internetā jau iepriekš sameklētā naktsmītne atrodas skaistā vietā, izbraucot ārpus pilsētas, Šumavas nacionālā parka teritorijā. Pansija ir gluži tāda, kādas parasti visiem šķiet viesnīciņas Austrijā un Vācijā – divstāvu koka māja ar ziediem rotātiem balkoniem. Tajā ir izīrējami vien daži numuriņi un dzīvokļi. Mēs esam izvēlējušies pēdējo variantu, jo, ar bērniem ceļojot, šķiet ērtāk (un arī lētāk), ja ir iespēja maltītes pagatavot pašiem. Nenoliedzami, nakšņot Čehijā, nevis Austrijā un Vācijā, ir arī krietni lētāk. Secinām, ka naktsmītnes meklējumos ieguldītais darbs pilnībā attaisnojies – tā ir gan tīra un kārtīga, labā cenā, gan izdevīgā vietā – aptuveni 30 kilometru no Vācijas robežas un tikai nedaudz vairāk no Austrijas.
Ceļi uz Vāciju un Austriju tūristus ved pa kalnainu un mežiem noaugušu teritoriju, ļaujot izbaudīt neskartas Čehijas dabas ainavas. Otrpus Šumavas nacionālajam parkam robežai piekļaujas ne mazāk zināmais Bavārijas mežs.
Reģionā tūristu iecienīts galamērķis ir Čehu Budejovice. 19. gadsimtā Čehu Budejovici pazina ar vācu nosaukumu Budveisa, kur vēl arvien viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem ir alus darītava «Budvar». Šajā reģionā atpūtnieku iecienīts vasaras sezonā noteikti ir arī Lipno ezers, lielākais Čehijā. Gar ezera krastiem tiek piedāvāts daudz apmešanās vietu, ūdenssporta atpūtas iespēju, kā arī riteņbraucēju un pastaigu celiņu.
Braucienā kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka ir vērts pirms tam gan sameklēt interesantus apskates objektus internetā, gan turēt acis vaļā paša ceļojuma laikā. Protams, laba lieta ir arī ceļveži par valstīm, tomēr tajos norādīti nebūt ne visi interesantākie objekti, lielāku uzsvaru liekot uz pilsētām un arhitektūras pērlēm. Čehijā spontāni izlēmām apstāties pie norādes ceļmalā, kas liecināja, ka tālāk mežā ved pastaigu taka, kuras galā solīta kāda īpaša klinšu siena. Redzētais patiešām nelika vilties. Velna siena izrādījās pastaigas vērta. Savukārt izbraucienā uz Austriju patīkami pārsteidza taka uz kādu kalnu aizu. Arī šajā gadījumā par to liecināja vien neliela norāde ceļmalā. Tiesa gan, šajā reizē takas apmeklējums bija par maksu, bet tā vērts. Tas noteikti bija viens no iespaidīgākajiem redzētajiem skatiem – kalnu upes izgrauzta aiza ar milzīgām klinšu velvēm.
Aizrauj ne tikai bērnus
Viens no bērniem svarīgākajiem ceļojuma mērķiem bija apsolītais atrakciju parka apmeklējums. Jau iepriekš tika atrasts atrakciju komplekss piemērotā attālumā – Bavārijas parks, kas atrodas faktiski šā Vācijas reģiona laukos. Tuvojoties kārotajam objektam, pat negribējās ticēt GPS iekārtas maršruta atbilstībai, jo šķita, ka esam nokļuvuši pilnīgos laukos un tur noteikti nebūs nekāda atrakciju parka. Tomēr viss bija pareizi, un aiz dzelteniem labības laukiem pavērās skats uz pamatīgām autostāvvietām. Šis parks nav lielākais no Vācijas plašā atrakciju parku piedāvājuma, bet pilnīgi pietiekams, lai tur pavadītu pat visu dienu.
Parkā dažādas atrakcijas tiek piedāvātas gan mazuļiem, gan bērnudārza vecuma ķipariem un pusaudžiem. Un pilnīgi noteikti – arī pieaugušajiem. Lai gan pirms tam ne viens vien pieaugušais apgalvo, ka tās tādas bērnu izklaides, izmēģinot kādu karuseli vai izbraucienu, domas mainās. Spiegdami un ar smaidu līdz ausīm, atrakciju vagoniņos raušas gan solīda izskata kungi gados, gan lakatos satinušās austrumu sievietes.
Pie trakākās parka atrakcijas (amerikāņu kalniņu paveida) finiša var izklaidēties teju tikpat labi kā pašā atrakcijā – sejas izteiksmes un žesti brauciena dalībniekiem ir tik izteiksmīgi! Pavisam nobālējusi vācu kundze trīsreiz pārmet krustu un šausminās vēl ilgi, bet kāds tētis purina savu aptuveni 12 gadu veco apaļīgo puiku, satraucies, vai viņam viss kārtībā.
Parkā, protams, netrūkst vietas, kur papusdienot – ja negribas ēst kādā no kafejnīcām, to var darīt turpat parka zālienos, notiesājot līdzi paņemtās maizītes.
Nīderlandiešiem
un latviešiem – kalni
Vēl viena neiztrūkstoša mūsu ģimenes ceļojumu sastāvdaļa parasti ir kalni – lielāki vai mazāki, bet bez tiem neiztikt. Šoreiz izlemjam izbraukt nelielu loku Austrijas virzienā, kur par galamērķi izvēlamies Zalckamergūtas apgabalu, kas atrodas teritorijā uz austrumiem no Zalcburgas līdz Dahšteina kalnu masīvam. Administratīvi tas ietilpst Augšaustrijas, Zalcburgas un Štīrijas federālajās zemēs. Protams, sākot ceļu kalnu virzienā, arvien vairāk maršrutā parādās nīderlandiešu braucēji. Tāpat kā latviešus, arī plakanās Nīderlandes iedzīvotājus vienmēr vilina kalnu reģioni.
Īpaši burvīga šajā pusē ir Halštates pilsētiņa, viena no tūristu iecienītākajām vietām Zalckamergūtā. Sāls pilsēta Halštate atrodas gleznainā vietā Halštates ezera krastā. Skaistu fonu pilsētai un ezeram rada varenie Dahšteina kalni, kas veidojušies no kaļķakmens (to augstākā virsotne ir 2995 metri).
Kalnu reģionam Austrijā noteikti vajag veltīt vairāk laika, jo kalnu ielokā, ezeru un upju krastos skatam paveras burvīgas mazas pilsētiņas, kur var (un vajag) nopirkt kafijas tasi un ļauties ainavas vilinājumam.
Lielāku pilsētu un kultūras piedāvājuma cienītājiem jāapmeklē Zalcburga. Tajā dzīvo ap 150 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas pie Zalcahas upes un ir viena no ievērojamākiem Austrijas un Eiropas kultūras centriem – 1997. gadā Zalcburgas baroka stilā veidotajai vecpilsētai piešķirts UNESCO pasaules kultūras mantojuma statuss. Zalcburgā dzimis komponists Volfgangs Amadejs Mocarts, un vēl pazīstamāka tā kļuva pēc tur uzņemtajām «Mūzikas skaņām». Lai gan filma uzņemta pasen – 1965. gadā –, pastaiga vecpilsētā liek domāt, ka Džūlijas Endrjūsas varone kopā ar mūzikla bērniem tur dziedājusi teju vakar – nekas daudz neliekas mainījies. ◆
