Latvijas iedzīvotāji par Krievijas Federācijas pilsētu Samāru, domājams, zina vismaz divas lietas. Proti, ka tur atrodas alus darītava, kur top agrākos laikos ļoti iecienītais alus «Žiguļi», un bunkurs, kur kara laikā uzturējās Staļins.
Gan alus darītava, gan Staļina bunkurs, kas tikai kopš 90. gadiem brīvi pieejams ikvienam interesentam, Samārā pastāv vēl aizvien, bet tas ir pavisam nedaudz no tā, ko šī pilsēta tūristiem var piedāvāt. Samāras apgabala administratīvais centrs atrodas neparastā vietā: Volgas upes kreisajā krastā un starp divu mazāku upju – Samāras un Sokas – ietekām, līdz ar to liela daļa ceļotāju šai pilsētā nokļūst nevis ar lidmašīnu vai vilcienu, kaut gan no Maskavas, Pēterburgas un citām Krievijas lielajām pilsētām tas, protams, ir iespējams, bet gan ar tvaikoni pa Volgu. Tāpēc pirmā vieta, kur cilvēks tādā gadījumā nokļūst, ir Volgas upes osta jeb upes stacija, kā to dēvē krievu valodā. Šihobalovu pilsētaSamāras centrs ir raibum raibs: lepni agrāko laiku savrupnami, vecā koka arhitektūra, padomju laikos celtās ēkas – tas viss šeit skatāms vienuviet. Vecā koka arhitektūra – koka namiņi, kas būvēšanas procesā dekorēti ar smalkiem kokgriezumiem – šodienas Samārā izskatās nožēlojami. Aplupušas sienas, neapkoptas fasādes, pašas mājiņas sašķobījušās tā, it kā gatavotos sagāzties. Lai arī no vēstures zināms, ka pilsēta sāka attīstīties 16. gadsimtā, kad 1586. gadā pēc cara Fjodora Joanoviča pavēles Samāras upes krastā uzbūvēja cietoksni un vienlaikus arī pareizticīgo Dievnamu, kas līdz mūsdienām nav saglabājies, nenovērtējamu ieguldījumu Samāras izaugsmē devuši tieši tirgoņi, kuri šeit uzturējušies. Piemēram, mecenātu–tirgoņu Šihobalovu dzimta par saviem līdzekļiem uzcēla pareizticīgo katedrāli, vairākas nespējnieku patversmes un pilsētas slimnīcu, kurā pusei no visiem slimniekiem par ārstēšanos nebija jāmaksā. Daudzi no tirgotājiem un rūpniekiem Samārā vēlējās sev uzcelt arī savrupnamus, un, pirms to darīt, viņi nereti rīkoja konkursus, kur ikviens meistars varēja iesniegt savu projektu. Lielākā šo savrupnamu daļa saglabājusies līdz mūsdienām, un tās patiešām ir «pērles» pilsētas arhitektūrā.Ja atgriežamies mūsdienās, atkal jāpiemin darījumu cilvēki. Šobrīd pilsētas lepnums ir 27 stāvu augsts tirdzniecības un ofisu centrs «Vertikāle», kas atrodas Maskavas šosejas krustojumā ar Proletāriešu ielu netālu no metro stacijas «Maskava». Augstuma ziņā tā ir otra lielākā celtne pie Volgas. Šo namu cēla piecus gadus un pabeidza tikai aizpagājušajā gadā. Otra pompozākā ēka ir jaunā Samāras dzelzceļa stacija, kas ir 100 metru augsta un esot lielākā stacija Eiropā. Moderno stikla ēku pabeidza celt 2001. gadā. Visiespaidīgāk stacijas ēka izskatās naktī, kad ir spilgti izgaismota. Kontrastu pilsētaIkvienam, kas padomju laikos mācījies skolā, zināms, cik cieši Samāras vārds saistīts ar Vladimira Ļeņina un Josifa Staļina dzīvi un darbību, ar revolūciju un Otro pasaules karu. Savu seno nosaukumu šī pilsēta atguvusi tikai 1991. gada 25. janvārī, bet veselus 56 gadus to dēvēja padomju valsts un partijas darbinieka Valeriāna Kuibiševa vārdā. Kāpēc? Varbūt viens no iemesliem ir tas, ka 1917. gadā no pilsētas cirka-teātra «Olimps» (tagadējās filharmonijas) skatuves par padomju varas triumfu paziņoja tieši viņš. Padomju laikus aizvien atgādina lielākā daļa no to deviņu rajonu nosaukumiem, kuros pilsēta un tās apkārtne sadalīta: Kuibiševa, Ļeņina, Oktobra, Padomju, Kirova rajoni. Neatpaliek arī daudzo laukumu nosaukumi: Revolūcijas laukums ar V.Ļeņina pieminekli tā centrā, Vasilija Čapajeva laukums ar milzīgo par godu čapajeviešiem celto monumentu, kura podestā iegravēts V. Ļeņina citāts, V.Kuibiševa, Slavas, Komjaunatnes laukums un citi. Kopumā Samārā ir 17 laukumi, viens no tiem, jau minētais V. Kuibiševa, platības ziņā ir lielākais Eiropā. Savukārt pilsētas centra galvenajai ielai, kas paredzēta tikai kājāmgājējiem, dots Ļeņingradas vārds. Samāras apgabala vēstures un novadpētniecības muzeja, kas ir vecākais pilsētā, galvenajā ēkā agrāk atradusies V.Ļeņina Centrālā muzeja Samāras filiāle. Un tad vēl J.Staļina bunkurs, kas ir betona konstrukcija un atrodas 37 metrus zem zemes. Tas, kā raksta tūrisma ceļvežos, ir dziļākais bunkurs pasaulē, pat Ā.Hitleram tik milzīgas slēptuves nav bijis. Domāju, ka nekļūdīšos, apgalvodama, ka lielākā daļa tūristu Samāru apmeklē tieši šī bunkura dēļ. J.Staļina bunkurs atrodas V.Čapajeva laukumā.Varētu likties, ka pilsēta it kā dzīvo vakardienā, bet tā gluži nav. Jauniešiem un it visiem, kas interesējas par sportu, saistošs varētu šķist 2004. gadā atklātais Samāras futbola muzejs, kura lielākā ekspozīcijas daļa veltīta futbola klubam «Крылья Советов» («Padomju Spārni») . Kosmosa galvaspilsēta un šausmu stāstiņiVēstījot par neparastākajiem apskates objektiem pilsētā, nevar nepieminēt nesen atvērto muzeju «Kosmiskā Samāra», kas izveidots nesējraķetes «Союз» piemiņas kompleksā. Neoficiāli Samāru pat dēvē par Krievijas kosmosa galvaspilsētu, jo tieši šeit uzbūvēja raķeti «Восток-1», ar kuru kosmonauts Jurijs Gagarins pirmoreiz devās kosmosā. Jāpiebilst, ka par godu pilsētai nosaukts arī viens asteroīds – «26922 Samāra». Un visbeidzot – Samāra varētu šķist interesanta arī ar saviem šausmu stāstiņiem jeb tā saucamajām pilsētas leģendām. Atlika J. Staļinam šeit likt izveidot bunkuru, lai cilvēku prātos rastos nepārspējamas fantāzijas par to, ka visai pilsētai apakšā ir vieni vienīgi tuneļi. Lielu laiku tika izplatītas baumas, ka Samārā esot arī Lavrentija Berijas un armijas štāba bunkuri, bet tas, protams, neatbilst patiesībai. Pēc citām leģendām varam uzzināt, ka V.Čapajeva laukumā ir akas, kurās ielienot var nokļūt līdz tuneļiem, caur kuriem savukārt varot iznākt Volgas upes pretējā krastā. Un ne velti daži no šiem stāstiņiem pat iemūžināti grāmatās, piemēram, Viktora Suvorova darbā «Ledlauzis». KĀ NOKĻŪT LĪDZ SAMĀRAI Uz Samāru ar vilcienu vai lidmašīnu var nokļūt no Krievijas lielajām pilsētām Maskavas un Sanktpēterburgas. No Maskavas līdz Samārai ir 1050 km (Rīga-Maskava: 945 km), bet Sanktpēterburgu no Samāras šķir 1730 km (Rīga-Sanktpēterburga: 548 km). Ar vilcienu uz Samāru var nokļūt no Kazaņas dzelzceļa stacijas (Maskava), vienas biļetes cena ir 1419 rubļi (apmēram 25 lati). Ceļā jāpavada 17 h 40 min. No Sanktpēterburgas jābrauc ilgāk: 21 h 31 min; biļete vienā virzienā maksā 1906 rubļus. Ar lidmašīnu uz Samāras vienīgo lidostu «Kurumoča» var lidot no trim Maskavas lidostām: «Domodedovo» (tas būs visātrāk un vislētāk, reisi ir vairākas reizes dienā); «Vnukovo»; «Šeremetjevo». Vienas aviobiļetes cena no «Domodedovo» ir orientējoši 4812 rubļi, jālido 1 h 35 min. Var lidot arī no Sanktpēterburgas lidostas «Pulkovo». Biļete vienā virzienā maksā orientējoši 5828 rubļi, lidojums ilgst 2 h 45 min. Ja no Maskavas uz Samāru brauc ar personīgo transportu, ieteicams šāds maršruts: Maskava – Rjazaņa – Umjota (tas ir ciemats Mordvijas Republikā) – Penza – Sizraņa – Žiguļovska – Samāra.
