Jāatzīst, ka devītklasnieku palikšana uz otru gadu korekcijas klasēs vai vēl nezin kur ir nopietna problēma, jo sociālā atstumtība traucē sabiedrības attīstību. Kāpēc skolēni nespēj iegūt Latvijā obligāto pamatizglītību?
Jāatzīst, ka devītklasnieku palikšana uz otru gadu korekcijas klasēs vai vēl nezin kur ir nopietna problēma, jo sociālā atstumtība traucē sabiedrības attīstību. Kāpēc skolēni nespēj iegūt Latvijā obligāto pamatizglītību?
Parasti augusta beigas pamatskolu absolventiem saistās ar pārmaiņām – tūlīt sāksies jaunais mācību gads, daļai citā skolā, jaunā vietā. Taču ne visiem. Kā liecina 2000. gada tautas skaitīšana, gandrīz 14 procentu jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem Latvijā ir bez pabeigtas pamatizglītības – pietiekami liels skaits, lai to nosauktu par sabiedrības problēmu.
Šis ir pirmais gads, kad redzam rezultātus 2002. gadā veiktajām izmaiņām Vispārējās izglītības likumā, kas nopietni skāra šā gada 9. klašu absolventus. Izmaiņas paredz, ka pamatizglītību neiegūst jaunieši, kas pēdējā gadā nav saņēmuši vērtējumu kādā mācību priekšmetā vai valsts pārbaudījumā vai arī vairāk nekā trijos priekšmetos tas ir zemāks par četrām ballēm.
Ja šie jaunieši mācības neturpinās, nākotnē viņiem nebūs iespēju iegūt labi atalgotu, stabilu darbu, kā arī pastāv risks iegūto darbu ātri zaudēt. Līdz ar to viņi izjutīs ne vien materiālo maznodrošinātību, bet arī pamazām tiks izstumti no aktīvas sociālās aprites, zaudējot spēju efektīvi piedalīties sabiedrības ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē. Savukārt ikvienas grupas sociālā atstumšana apdraud ekonomiskās, politiskās un sociālās jomas stabilitāti, veicina nabadzību, bezdarbu, kriminalitāti, atkarību un sociālās izslēgšanas pārmantošanu nākamajās paaudzēs.
Joprojām nav zināms, cik daudz jauniešu saskaņā ar likuma izmaiņām šogad nav ieguvuši pamatizglītību – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) klusē, bet informācijas līdzekļos publicētās aplēses bijušas svārstīgas, augustā minētais skaitlis ir nepilni trīs tūkstoši skolēnu jeb 8,5 procenti absolventu.
Tomēr līdztekus kvantitatīvajiem rādītājiem svarīgi ir faktori, kas rada situāciju, kura nav pieņemama ne no jauniešu, ne visas sabiedrības attīstības perspektīvas. Lai to noskaidrotu, PROVIDUS ir pētījis gan skolēnu, gan viņu vecāku un skolotāju viedokļus, veicot aptaujas reģionāli un sociāli dažādās teritorijās Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un to rajonos, kā arī Rīgā 33 skolās.
Aptauja apliecināja, ka skolēni, kas “atbiruši” no pamatskolas vai atrodas “atbiršanas” riska grupā, ir gan no pilnām, gan arī no šķirtām ģimenēm. Lielākā daļa ir no ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem, kur viens vai pat abi vecāki ir nodarbināti. Pēc materiālā labklājības stāvokļa ģimenes jāvērtē kā mazturīgas, jo lielākā daļa vecāku strādā maz atalgotās profesijās (piemēram, gludinātāja, sētniece vai strādnieks kokzāģētavā, kurinātājs utt.), bet vienlaicīgi arī vairāk nekā puse ģimeņu nekad nav saņēmušas sociālo palīdzību. Vecāki strādā ne visai kvalificētu darbu, viņiem lielākoties ir vispārējā un speciālā vidējā izglītība, un, pēc skolotāju vērtējuma, lielākajā daļā ģimeņu ir dažādas problēmas. Aptauja arī parādīja, ka ģimenē nepastāv ciešas saites starp skolēniem un viņu vecākiem.
Skolēni ir neaktīvi, viņu nesekmība koncentrējas noteiktā priekšmetu grupā, kas ietver algebru, ģeometriju, fiziku, ķīmiju, angļu, latviešu valodu, vēsturi un ģeogrāfiju. Šādas priekšmetu grupas izdalīšanās liek domāt, ka problēma slēpjas ne tikai skolēnu attieksmē pret šo priekšmetu apgūšanu, bet arī to programmās, mācību grāmatās un izmantotajās mācību metodēs. Zema ir arī šo skolēnu mācīšanās motivācija, jo tikai 23 procenti no apsekotajiem stundās parasti izpildīja uzdotos uzdevumus. Skolēnu skaidrojums šai situācijai ir divējāds – tiešs mācīšanās noraidījums (nevēlas, nepatīk mācīties) un nepietiekama sevis mobilizēšana mācībām.
Aptaujas rezultāti ļauj spriest par situāciju daudzpusīgāk, izdarīt secinājumus, izstrādāt ieteikumus atbildīgajām institūcijām, bet mums jāatzīst, ka 8,5% devītklasnieku palikšana uz otru gadu korekcijas klasēs vai vēl nezin kur ir nopietna problēma mums visiem. It sevišķi, ja IZM piedāvātie problēmas risinājuma ceļi tiek pieņemti, bet bez entuziasma no visām pusēm.
Saīsināti no www.politika.lv
Ingrīda Mikiško, Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra direktora vietniece mācību un projektu izstrādes jautājumos
