Līdz nākamā gada beigām Latvijā darbu varētu sākt divas jaunas un īpaši jaudīgas biodegvielas ražotnes.
Līdz nākamā gada beigām Latvijā darbu varētu sākt divas jaunas un īpaši jaudīgas biodegvielas ražotnes. Viena no tām atradīsies Jelgavas tuvumā, un tās īpašnieku vidū būs lielākais rapšu audzētāju kooperatīvs “Latraps” un uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs.
Otru biodīzeļdegvielas ražotni plānots celt Rīgas brīvostas teritorijā, tā piederēs vairākiem Latvijas uzņēmējiem un Eiropas biodegvielas lielražotājam “Campa Energie Verwaltungs”, informē LETA. Abas rūpnīcas kopā gadā varētu pārstrādāt ap 400 000 tonnu rapša un saražot vismaz 20 reižu vairāk biodegvielas nekā patlaban. Jaunās rūpnīcas ir biznesa iespēja zemniekiem. Ja ar rapsi tiktu apsēti visi 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās, bet patlaban neapstrādātās zemes, tiktu nodrošināts tikai vienas rūpnīcas pieprasījums. “Jaunajā rūpnīcā, kas darbu varētu sākt 2005. gada beigās, gadā varēs pārstrādāt ap 200 000 tonnu rapša,” par savu projektu, kurā plānots investēt ap 15 miljonu eiro (10 miljonu latu), sacījis G.Krupņikovs.
Jelgavas rūpnīcai izejvielas iepirks no “Latraps” biedriem un arī importēs. G.Krupņikovs norādījis, ka viņa uzņēmums varētu atbalstīt jaunos rapša audzētājus, kreditējot sēklu vai degvielas iegādi.
Tuvāko divu mēnešu laikā tiks sākta biodīzeļa rūpnīcas izveide Rīgas brīvostā, ražošanu tā varētu sākt 2005. gada nogalē. Tur investīcijas plānotas 18 miljonu eiro (ap 12 miljonu latu). Arī “Baltic Biodiesel” (BB) ražotne varēs pārstrādāt ap 200 000 tonnu rapša gadā. Arī šī rūpnīca izejvielas plāno ievest. “Mēs nebūsim atkarīgi no Latvijas tirgus. Mūsu partneris ir lielākais Eiropas biodegvielas ražotājs, tas ir gatavs nopirkt visu, ko saražojam,” stāstīja “Vega” viceprezidents un BB līdzīpašnieks J.Ķirsis. Neviena no abām ražotnēm īpašu valsts atbalstu negrasās prasīt. “Pretendēsim uz to, kas ir likumā paredzēts,” teic G.Krupņikovs. Viens no atbalsta mehānismiem ir uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides. Gan Jelgavas, gan BB rūpnīcas īpašnieki plāno rakstīt projektus, lai saņemtu ES strukturālo fondu naudu. ES pieprasa, lai jau 2005. gadā dalībvalstīs no visas tautsaimniecībā izlietotās degvielas divi procenti būtu bioloģiskas izcelsmes, proti, ražotas no rapšiem vai graudiem. Latvijā tas ir ap 20 tūkstošu tonnu biodegvielas, ko, pēc ZM aprēķiniem, nākamgad spēs saražot jau esošās nelielās rūpnīcas. Abi jaunie biodegvielas lielražotāji orientējas galvenokārt uz ES tirgu. Piemēram, Vācijā degvielas patēriņš ir daudzkārt lielāks nekā Latvijā, un, lai ar biodegvielu aizvietotu divus procentus no visas izlietotās degvielas, būs vajadzīgs krietni vairāk rapša izstrādājuma. Turklāt daudzās ES valstīs trūkst platību, lai izpildītu direktīvas prasības. “ES pēc biodegvielas ir liels pieprasījums. Jau esam sākuši pārrunas ar Eiropas degvielas lieltirgotājiem,” sacījis G.Krupņikovs. Biodegvielas īpatsvaram ES ar katru gadu jāpalielinās. 2010. gadā tie būs gandrīz seši procenti no visas patērētās degvielas. ZM prognozē, ka nākotnē biodegvielas ražošana kļūs vēl izdevīgāka.
