Spiedīgi. Tā ikdienā noteikti iedomājas liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju. Visiem labi zināms, ka izpildvara, ar gāzi grīdā traucoties pa taupības maģistrāli, budžeta lielauto zvalstības cer kompensēt, atraujot milzu summas no visu slāņu iedzīvotāju nopelnītā. Skarbi.Iespējams, tās vēl ir tikai odziņas. Izskatās, ka valdība visā nopietnībā gatavojas skriet virsū tam pašam labi apgaismotajam stabam, pret kuru līdz šim puni uzsisti ne reizi vien. Piemēram, tā dēvētā valsts ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma liecina, ka iecerēts ķerties pie PVN paaugstināšanas salmiņa, kas vispārējā tautas tracināšanas laikā tika atlikts malā.Laikam valstsvīriem būtu lieku reizi jāiemet acs ekonomikas pamatu grāmatā. Kā nekā atkārtošana – zināšanu māte. Iepriekšējā PVN celšana skaidri parādīja – ieņēmumu kāpums budžetā neseko. Ko šāda maksājuma paaugstināšana nozīmē biznesam (kura svarīgo funkciju ekonomikas sildīšanā uzsver tā pati izpildvara), nav jāstāsta. Un kas tad, kungi, sildīs valsts ekonomiku? Neko neražojošie klerki un izretinātās skolotāju rindas?«Taupot» vara divkārt samazinājusi ilgi neziņā turēto pedagogu atalgojumu un svītrojusi no likuma prasību par bērnu pirmsskolas sagatavošanu. Ja tik pārliecinoši uzņemts kurss uz visa «īsināšanu», atliek ar šausmām gaidīt, ka sāksies lemšana, piemēram, par Iekšlietu ministrijas likvidāciju. Lai cik tas šķistu absurdi, nekādu ilūziju par mūsu vadoņu spēju līst strupceļā «taupības» dēļ diemžēl vairs nav.Ne mirkli gan neizskan pārliecība, ka pēc dažiem mēnešiem atkal nebūs «par īsu» un atkal nevajadzēs griezt. Neatbildēts paliek arī jautājums, no kādiem līdzekļiem valdība maksās kompensācijas tiem, kuri vērsīsies Satversmes tiesā. Un juristi nešaubās, ka valstij šajā iestādē gaidāma pagara zaudējumu sērija…Kā teju vienīgo skumji ironisko repliku var minēt to, ka zemo cenu aviokompānijas savus pakalpojumus joprojām sniedz arī Latvijas iedzīvotājiem…
